Laika ziņas
Šodien
Smidzina
Rīgā +7 °C
Smidzina
Sestdiena, 4. aprīlis
Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
Reforma galopa skrējienā, neskatoties apkārt, nerunājot

Augstskolu reforma. Kā interesēs?

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
a ko ta nu?
a
Redzot to, kā Šuplinska vajā LU rektoru un pazemo Latvijas lielāko un labāko augstskolu, nav arī uzticības šīm viņas sludinātajām reformām. Galvenais ir palielināt samazināt augstskolu skaitu un palielināt zinātnei finasējumu, kā tās notika Igaunijā, nevis dibināt jaunas politiķu barotavas - Padomes, kas ne par ko neatbildēs, bet kur ar salīdzinoši labu atalgojumu tiks iebīdīti savējie.
>eskābušais krējums
&
RSU ir tāda pati pasaules līmeņa augstskola kā bij. eirodeputāts Pīks pasaules līmeņa politiķis.
krējums skābais
k
RSU ir pierādījusis sevi kā pasaules līmeņa augstskolu, ko apliecina Rietumeiropas studentu izvēle par labu universitātei. Patiesībā jāreformē ministrija, kura nespēj loģiski un pamatoti apsaimniekot tai uzticētos lidzekļus AT un zinātnei. Līdzekļu pietiek, tikai kā tie tiek izmantoti? Vai esiet redzējuši kaut vienu detalizētu atskaiti? Patiesībā visi izrāvieni starptautiskajā arēnā, kur radīti produkti ar augstu pievienoto vērtību izmantojot zinātnes sasniegumus ir tapuši bez valsts atbalsta! Tas, ka kāds grib ielikt kārtējo "šofera dēlu" kādā universitātes padomē, lai piemēram pasaluktu to pašu RSU. Bet vai to drīkst saukt par reformu?
No malas
N
Ir redzēts, kā RSU medicīnas vēsturnieki piedalās RSU organizētā starptautiskā konferencē. Sanāk 5 latvieši, runā angliski un noformē papīros kā starptautisku konferenci. Izcilība it visā ! ;)
  • 0
  • 0
no malas
n
Latvijā ir par daudz augstskolu - tātad par daudz rektoru un augstskolu administrācijas. Kurš rektors un viņa svīta gribēs atteikties no daudzu tūkstošu lielas algas. Neviens. Bet statistiku savērpt cilvēkam ar augstāko izglītību nav liela problēma - cik mēs labi un cik mēs inteliģenti.
  • 0
  • 0
vakarējam jūlijam
v
Tā nav pašslavināšana, man ar RSU nav nekāda sakara, ar LU gan. Tāpēc ar skaudību skatos, ko var apveikt augstākās izglītības jomā. Visām trijnieka augstskolām valsts finansējums ir niecīga daļa, viss pārējais ir viņu pašu rokās. Bz rektora ir komanda, kas RSU gadījumā ir, LU gadījumā nav. Ko vērta vien bija plintniece kas bija e-veselības un e-skolas ciltsmāte, kas šobrīd šai virzienā stūrē LU attīstību. Pareizāk sakot visu valsts IT attīstību...
  • 1
  • 2
Jūlijs Varkalējs
J
Izbeidziet ar pašslavināšanos. Tie pārsavarā nav R-Eiroopas studenti. RSU finansējumu saņem no IZM un VM, kā arī šķērspiemaksas no universitātes klīnikām u.c. vietām. Vismaz rektoram un Co. nauda sir pilnīgi pietiekoši.
  • 7
  • 2
Fredis
F
Augstskolu reforma ir vajadzīga politiķiem (un pirmā kārtā no JKP), lai varētu apsamniekot augstskolu naudu. Tā kā bankas ar viņu darbošanos dimbā, tranzīts-dimbā, tad jāapgūst jauni peļņas avoti.
G
G
Latvijā pietiktu ja paliktu 2 lielās ( LU un RTU) ubiversitātes un 2 reģionalās (Ventspils un Vidzemes), pārējās būtu jāapvieno. Bet ir tik daudz rekroru un citu mākslinieku, kas zaudētu darbu......
Krējums Saldais
K
Pilnīgi pietiktu - LVU, RPI, RMI un Jelgava.
  • 1
  • 3
Inga Pozdejeva
Nu protams, mums jau tā ārstu ir par daudz! Un Stradiņi jau nav liela universitāte))))) Lai likvidētu neefektīvās augstskolas, nav jājaucas efektīvo augstskolu darbā. Valsts var neakreditēt visas tās kaktu augstskolas, viņiem ir tādas tiesības.
  • 6
  • 0
prokurors Vioriks
p
Kas tas ble pa dr habil med? Mediķis kaukāds?
Padomnieks
P
LV jau tā pārpildīta ar itkā izglītotiem idiotiem. Laiks tāt augstskolas slēgt un pātvērst tūristu viesnīcās
Tālis
T
Tā nav reforma klasiskā izpratnē , bet nelielas pārmaiņas - konventa vietā izveido padomi ar lielām tiesībān, bet bez atbildības (padomes nav valsts amata personas). Ja notiek nelikumības finanšu jomā (lēmumu par finansēm pieņēma padome), padomes locekļi par to neatbild, jo viņi ir padomdevēju statusā.
Kālis
K
Lai rakstītu komentāru, vispirms vajag noskaidrot, kādas ir paredzētas padomes, konventa un senāta funkcijas...
  • 2
  • 1
Nelaipnais
N
Reforma vajadzīga politiķiem, lai beidzot tiktu pie augstskolu ietekmēšanas un komandēšanas pēc savas gribas.
Krējums Saldais
K
Kultūru vispirms veido tieši inženieri un programmētāji. Viņi rada produktu, kuru pārdodot ārzemēs valsts budžetā ienāk nauda, kuras pārpalikumu var izmantot mākslas nozaru attīstībai.
  • 1
  • 2
LOL
L
Pirms komentē uzzini kaut ko iepriekš. Skolātāju izglītība jau ir par velti un arī eksaktās studiju programmas ir ar budžeta vietām... Kas gan tu būtu, ja nebūtu kultūras, kuru veido ne inženieri un programmētāji?
  • 3
  • 1
Krējums Saldais
K
Tehniskajās augstskolās un skolotājiem izglītība jāpadara bezmaksas, bet humanitārajās un mākslas - par ļoti, ļoti dārgu. Es ļoti cienu mūsu māksliniekus, bet kāpēc man jāapmaksā viņu augstākā izglītība?
Krējums Saldais
K
Ingai - lūdzu lasīt uzmanīgāk - manā postā par bezmaksas augstāko minēti tieši skolotāji un tehniskās zinātnes. . Tāpēcītim - mākslinieks NAV nacionālā vērtība. Sociālismā bija. Kapitālismā - nē. Ja tā būtu, tad mēs te Latvijā jau sen ar saviem mākslinieku tūkstošiem dzīvotu cepuri kuldami un mūsu IKP būtu tāds, ka nevis 1/3 būtu aizbēgusi no valsts, bet gan 1/3 te būtu atbraukusi, lai dzīvotu mūsu pārticībā, kuru mums materiāli nodrošināru mūsu "Nacionālās vērtības". Mums ir pārāk daudz mākslas, bet nu vairs neprotam uztaisīt ne karoti, ne dakšiņu, nedz arī porcelāna bļodu, no kā paēst vai katliņu, kur uzvārīt kartupeļus. Pat sērkociņus jāpērk ārzemēs. Kādreiz to visu pratām :)
  • 2
  • 1
Inga Pozdejeva
Mākslas un humanitārajās augstskolās gatavo arī pedagogus. Tie arī mums nav vajadzīgi? Vienīgā vieta kur gatavo mūzikas un deju pedagogus ir mūzikas akadēmija.
  • 5
  • 0
tāpec 2
t
ka Mākslai ir sevi jāatpelna.
  • 0
  • 5
->tāpēc
-
parasti tikai pēc nāves
  • 2
  • 1
tāpēc
t
ka mākslinieks ir tāda pat nacionālā vērtība kā inženieris, ārsts vai jeb kurš cits darba darītājs.
  • 7
  • 1

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas