Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Bet kāpēc man tas jāmācās?

"Līdz ar programmas izsludināšanu telefons man sen nav bijis tik karsts," interesi par marta sākumā no jauna atklāto skolu programmu Dzīvei gatavs raksturo tās vadītājs Lauris Bokišs.

Programma savulaik iesākās kā sekmīga Swedbank iniciatīva, kurā bankas darbinieki viesojās skolās un izglītoja skolēnus praktiskajā finanšu pratībā, taču tagad Dzīvei gatavs piedzīvo turpinājumu jaunā kvalitātē un mērogā, kā arī nodibinājuma Iespējamā misija paspārnē. Programmas ietvaros dažādu nozaru uzņēmumu un iestāžu eksperti visa mācību gada garumā vieslekcijās skolās sniedz jauniešiem ar mācību vielu saistītu ieskatu tajā, kā skolā apgūstamās zināšanas noder attiecīgās jomas profesijās. "Programmas kodols un galvenais uzņēmumu piedalīšanās priekšnosacījums ir tas, ka atrodam kopsaucēju starp darba devēja ikdienu, pienākumiem, unikalitāti un konkrētu mācību vielu, ko skolēni apgūst. Tas rada to sakabi starp mācību saturu un reālo dzīvi," skaidro Bokišs. Viņš norāda, ka Dzīvei gatavs turpmāk nozīmēs plašāku atvēzienu gan darba devēju iesaistīšanā, gan skolu iespējās aicināt šos vieslektorus arī pie sevis.

Vieslekcija stundas rāmī

Programma jau iepriekš darbojās ļoti labi, un Swedbank ar savām vieslekcijām piedāvāja atbalstu skolotājiem sešās tēmās sešos 11. klases mācību priekšmetos. Tagad, kā stāsta Bokišs, šis atbalsts kļūst plašāk pieejams un aptvers arī citas klašu grupas, citus mācību priekšmetus, citas tēmas. Dzīvei gatavs pirmie dalībnieki ir Accenture, Balta, Circle K, Grindeks, Rimi, Sadales tīkls, Swedbank, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kanceleja un Ventspils nafta termināls, taču šiem desmit pamazām pievienosies arī vēl citi darba devēji. Bokišam to piesaiste šobrīd ir galvenais uzdevums. Uzņēmumi, valsts pārvaldes iestādes un nevalstiskās organizācijas, kam ir svarīga līdzdalība mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības veidošanā un kas ar savu darbinieku zināšanām un prasmēm ir gatavi bagātināt skolēnu mācību procesu, aicināti pieteikties Dzīvei gatavs arī paši.

Tikmēr skolotāji darba devēju vieslekcijām savās mācību stundās var pieteikties vietnē www.dziveigatavs.lv. "Šajā platformā skolotājs ar pāris klikšķiem var dabūt sev konkrētu mācību resursu, taču nevis kā izstrādātu mācību materiālu, ar kuru tālāk viņam pašam jātiek galā, bet gan kā dzīvu cilvēku, kurš ir gatavs atbraukt uz skolu un attiecīgo tēmu skolēniem izstāstīt," Bokišs norāda.

Darba devējiem sadarbības ceļš līdz skolām ir mazliet garāks. Pēc tam, kad uzņēmums ticis uzrunāts vai pats pieteicies programmā, sākas diezgan laikietilpīgs sagatavošanās process. "Vispirms mums jāsaprot, kas ir darba devēja profesionālā kompetence un vēstījums, ar ko tas gribētu dalīties. Vienlaikus tas nevar būt kaut kas ļoti specifisks – ne tāpēc, ka šo specifiku nevarētu atrast skolu mācību programmā, bet tāpēc, lai darba devējam nebūtu tikai viens darbinieks, kas īsti saprot stāstāmo. Tad palīdzam atrast, kurā mācību priekšmetā un kurā tēmā uzņēmējs ar šo vēstījumu iederētos. Savukārt Iespējamās misijas skolotāji palīdz sagatavot vieslekcijas saturu un ielikt to mācību stundas rāmī, iekļaujot interaktīvas, skolēnus iesaistošas mācību metodes," stāsta Bokišs un pieļauj, ka, programmai augot, šīm konsultācijām, kurās iesaistīts arī Valsts izglītības satura centrs, varētu pieaicināt arī pedagogus ārpus Iespējamās misijas.

Tuvāk pie zemes

Vieslekciju saturs ir ļoti dažāds atkarībā no uzņēmuma, bet Bokišs jau tagad uzteic programmas dalībniekus par atbildīgo pieeju – tiek domāts, lai stāstāmais gan sakrīt ar uzņēmuma vērtībām, gan ir noderīgs un saprotams skolēniem. Piemēram, farmācijas uzņēmums Grindeks skaidri definējis, kāpēc ar stāstījumu par vielām dodas uz ķīmijas stundu tieši pie astotās klases: lai jaunais cilvēks vēlāk varētu izvēlēties karjeru ar ķīmiju saistītā jomā, viņam attiecīgā sapratne jāiegūst jau šajā vecumā, jo vidusskolā var būt par vēlu. Līdzīgi arī Valsts ieņēmumu dienests par nodokļu maksāšanas jēgu stāsta sociālo zinību priekšmetā devītajai klasei, jo pēc tās skolēni jau var sākt strādāt un līdz ar to paši kļūt par nodokļu maksātājiem.

Latvijā ir daudz dažādu iniciatīvu, kurās uzņēmumi iesaistās skolēnu izglītošanā, iedvesmošanā vai ļauj viņiem sajust noteiktu profesiju "garšu". Ikgadējā Ēnu diena ir tikai viens no pozitīvajiem piemēriem. Tomēr, salīdzinot ar šīm aktivitātēm, Dzīvei gatavs atšķirība slēpjas ciešajā saiknē ar mācību programmu, kas ir skolēnu ikdiena. "Dažkārt bērns, skolā noklausoties arhitekta, zinātnieka vai pasaules apceļotāja iedvesmojošo stāstu, nospriež: bet kāpēc tad man ir jāmācās?! Vienkārši ņemu zīmuli un sāku zīmēt mājas vai ņemu somu un dodos apkārt pasaulei! Dzīvei gatavs ļauj nolaisties uz zemes un iedod iespēju salāgot stāstu iz dzīves ar to, ko skolēnam liek priekšā mācību programma," Bokišs skaidro un piekrīt, ka līdzšinējās iniciatīvās tā mazliet pietrūcis. Vieslekciju satura sasaiste ar konkrētu mācību vielu arī padara tās vieglāk izmantojamas no skolēnu noslodzes viedokļa – nav jāatrauj laiks no mācību programmas apguves, lai varētu notikt šāda vieslekcija. Turklāt skolotāju ziņā aizvien paliek tas, vai darba devēja stāstījumu izmantot kā ievadu attiecīgajā tēmā vai kā jau apgūtās vielas pastiprinājumu. 

Pa vienam tetra klucītim

Programma noteikti iecerēta kā praktisks palīgs un atbalsts skolotājiem un arī skolotāja profesijai kā tādai, saka Bokišs. "Darba devējiem redzot, ko tas īsti nozīmē – sagatavot vienu stundu, aiziet klases priekšā vienu reizi, pēc tam vēl vienu un vēl vienu, un cik katra reize ir atšķirīga –, es ceru, ka augs arī kopējā izpratne, cik tas ir svarīgs un milzīgs darbs, ko skolotāji dara ikdienā, un kāpēc par skolotāju tiesībām jāiestājas ne tikai pašiem pedagogiem, bet arī sabiedrībai. Jo nav nekā lielāka un svarīgāka par izglītību. Arī par tādām būtiskām lietām kā veselība un drošība varam rūpēties daudz labāk, ja mums ir faktos pārbaudītas zināšanas, nevis tikai viedokļi, pieņēmumi," Bokišs spriež.

Uz skolām Dzīvei gatavs ietvaros brauc uzņēmumu un iestāžu darbinieki, kas paši izrādījuši šādu vēlmi vai kurus tam motivējis darba devējs. Dalība programmā ir ne vien iespēja darīt ko sociāli atbildīgu, bet arī izaicinājums apgūt jaunas zināšanas un prasmes, ko pēcāk var izmantot arī tiešajā darbā, Bokišs norāda. Iespējamā misija līdz šim aicinājusi dažādu jomu jaunos profesionāļus nākt un kļūt skolās par pilna laika skolotājiem, savukārt šī ir iespēja to pamēģināt vai arī īstenot savu aicinājumu būt par skolotāju, nepametot pamatdarbu.

Bokišs teic, ka tāpēc viņam patīk Dzīvei gatavs logo, kas atgādina tetra gabaliņu. "Tetris ir pasena, bet interaktīva spēle. Lai kaut kas notiktu, tie klucīši tur ir jāliek pareizi, un tu visu laiku vari augt – vari izvēlēties ātrākus līmeņus, sarežģītāku klucīšu konstrukciju. Tajā pašā laikā tas aizvien ir tas viens gabaliņš – tev nav uzreiz jāsakārto visa bilde, tu esi tas, kas ievieto tikai vienu klucīti, un, jo tu kvalitatīvāk to noliec, jo labāk veidojas kopaina. Tas metaforiski atbilst programmas Dzīvei gatavs būtībai."

Gribēt un varēt

Kā lielāko izaicinājumu programmā Bokišs saredz darba devēju nonākšanu no punkta "gribu piedalīties" līdz punktam "stājos klases priekšā", jo, gatavojoties vieslekcijām, viņi tiešām dabūšot izbaudīt pedagoga ikdienu. Vienlaikus atbalsts, palīdzība un iedrošinājums šajā ceļā esot garantēts. Skolām paredzamo grūtību gan rādās nebūs teju nemaz, ja neskaita kādas tehniskas nianses, kas var gadīties ikvienā lietā. Dziveigatavs.lv piedāvā precīzu, vieglu komunikācijas formātu, kur ir skaidri saprotams, kas katrai pusei jāizdara, lai skolēni tiktu pie vieslekcijas. "Skolai galvenais pienākums ir gribēt, lektoram – varēt," Bokišs smaida.

Šībrīža programmas dalībnieki jau piedāvā 18 mācību stundas skolēniem no ceturtās līdz 12. klasei, lai gan šo vieslekciju patiesībā ir vēl vairāk, jo viena tēma attiecīgajā priekšmetā var tikt pielāgota arī klasi augstāk vai klasi zemāk. Bokišs cer, ka jau septembrī uz skolām būs gatavi doties ap 30 dažādu izmēru darba devēji gan no privātā, gan no publiskā, gan arī no nevalstiskā sektora, bet tuvākajos trīs gados programmai piesaistīto dalībnieku skaits būs jau ap 100. Darba devēju atsaucība un interese patlaban ir liela, līdz ar to cerīgs rādās arī Dzīvei gatavs ilgtermiņa mērķis – aizsniegt ikvienu skolēnu ikvienā Latvijas skolā. «Programmai augot, domāju, tas ir ne tikai gribēšanas, bet arī reālas varēšanas jautājums, ka, piemēram, no kopējā mācību stundu skaita katrā klasē ap 10–15% ir bijušas šīs Dzīvei gatavs lekcijas," saka Bokišs. Lielais priekšdarbs ir darba devēju iesaiste, tostarp no reģioniem, un uz to uzņēmumi var rosināt arī savus sadarbības partnerus vai pat konkurentus. Tāpat arvien jaunu uzņēmumu un valsts pārvaldes iestāžu dalību programmā sola sekmēt Dzīvei gatavs atbalstītāji: Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Programmas īstenošanu skolās savukārt palīdzēs uzturēt aktīvu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.

Top komentāri

ja jau bankas
j
ķērušās pie "izglītošanas", tad sagaidi lielu nelaimi ! Atstās ne tikai bez biksēm, bet arī bez ādas !
?
?
Vai skolotāji saņem algu arī par tām stundām, kuru laikā Rimi vervē sev lēto darbaspēku? Skolas nedrīkst kļūt par vietu, kur spieto visādi sektanti, dzīvnieku brīvības un lētā darbaspēka meklētāji. Visam, ko jāmāca, jabūt skolu programmās un tas jāmāca kvalificētiem pedagogiem. Es iebilstu, ja manam bērnam uz skolu sāktu nākt no benzīntankiem, rimi un bezmaz ātrajiem kredītiem kaut ko mistisku mācīt.
?
?
Kāda jēga, ka Grindeks aiziet uz skolu, bērni izvēlas studēt ķīmiju... Un pec tam saprot, ka Grindeksā ar valsts valodu neiztiksi, viss notiek krieviski. Un alga ir mazāka kā sētniekam vācijā. To arī Grindeks tiem bērniem pastāsta?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas