Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +15 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. oktobris
Severīns, Urzula

Bezdarbs saruks nākamgad

Lielās reģionālās atšķirības Latvijas darba tirgū Covid-19 nav ietekmējis.

Covid-19 pandēmija pērn un šogad bezdarba pieaugumu ir ietekmējusi minimāli – tas ir pieaudzis vien par 2%, šā gada martā sasniedzot 8%, stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone. 

Līdz ar to pašreizējie bezdarba rādītāji nav salīdzināmi ar situāciju iepriekšējā krīzē 2010. gadā, kad tie sasniedza pat 17%. Pašlaik NVA ir reģistrēti 74 494 bezdarbnieki, no tiem saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem šā gada februārī bezdarbnieku pabalstu saņēma 37 504 cilvēki, un tā vidējais apmērs bija 326,25 eiro.

Tiesa, te gan jānorāda, ka nelielais bezdarba pieaugums vistiešākajā mērā ir skaidrojams arī ar to, ka virkne iedzīvotāju, kas pašlaik ir bez darba, jo viņu nozarēs ir noteikti darbības ierobežojumi, saņem dīkstāves pabalstu, līdz ar to kā bezdarbnieki nereģistrējas un NVA uzskaitē neparādās. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem no 2020. gada 1. decembra līdz šā gada 23. martam izmaksāti 135 811 dīkstāves pabalstu. 

Jaunas vakances ir

E. Simsone, taujāta, vai darba tirgū pašreizējos apstākļos vispār notiek aprite un darbu iespējams atrast, atbild apstiprinoši. Vidēji katru mēnesi darbā iekārtojas ap 5000 bezdarbniekiem, un regulāri arī parādās jaunas vakances. Piemēram, 29. martā NVA reģistrēto aktuālo vakanču skaits bija 17 349, bet martā vien reģistrēto jauno vakanču skaits – 7498. Tomēr salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pirms gada reģistrēto klientu vidējais bezdarba ilgums šī gada februāra beigās ir pieaudzis aptuveni par mēnesi un šobrīd ir 180 dienu jeb seši mēneši.

NVA direktore arī stāsta, ka daudzi bezdarbnieki gaida, kad viņu nozares varēs atsākt darbu. Ja nav prognozējams, kad tas varētu notikt, cilvēki meklē darba iespējas citās nozarēs. Vieni no tiem, kas negrasās migrēt uz citām nozarēm, ir kultūras darbinieki, kuru īpatsvars bezdarbnieku vidū gan ir niecīgs, jo viņiem ir citas atbalsta formas, turklāt liela daļa šo cilvēku ir bijuši pašnodarbinātie vai autoratlīdzības saņēmēji, līdz ar to NVA kā bezdarbnieki nemaz nereģistrējas.

Reģistrēto bezdarbnieku sadalījumā pa profesijām pēc pēdējās nodarbošanās lielākais skaits ir palīgstrādnieku – 3601 (5%), mazumtirdzniecības veikala pārdevēju – 2251 (3%), apkopēju – 1899 (3%). Tikai vienai piektdaļai bezdarbnieku ir augstākā izglītība. Visvairāk NVA klientu – 35% – ir ar profesionālo izglītību.

Ja bezdarba rādītājus aplūko reģionālā griezumā, plaisa ir milzīga. Galvaspilsētā reģistrētā bezdarba līmenis ir vien 5%, bet Latgales reģionā tas ir 16%. E. Simsone teic, ka šī ir mūsu darba tirgum raksturīga tendence visus gadus pēc neatkarības atjaunošanas un arī pašlaik tas nav saistāms ar Covid-19 ietekmi.

E. Simsone domā, ka līdz ar vakcinācijas vēršanos plašumā un ierobežojumu atcelšanu bezdarbs samazināsies, tomēr tas nenozīmē, ka saruks arī reģionālā plaisa, jo to nosaka pilnīgi citi faktori. 

Strukturāli iemesli

Samērā piesardzīga attiecībā uz vakcinācijas un ierobežojumu atcelšanas ietekmi uz darba tirgu gan ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Sandra Jēkabsone. Viņa skaidro, ka, iespējams, ekonomiskā izaugsme būs straujāka nekā pārmaiņas bezdarba rādītājos: "Izmaiņas darba tirgū noteikti nebūs tik straujas, un bezdarba samazināšanās nesekos uzreiz pēc IKP kāpuma. Tas saistīts ar to, ka šobrīd daudzi darbinieki atrodas piespiedu dīkstāvē vai strādā nepilnu dienu un nav reģistrēti kā bezdarbnieki. Atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, sagaidāms, ka viņi atgriezīsies darba tirgū, bet tas neietekmēs bezdarba līmeni."

Ekonomiste prognozē, ka bezdarba līmeņa samazināšanos varētu gaidīt apmēram pēc pusgada pēc ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās. Tomēr tas nenotiks visās nozarēs, jo pandēmijas laikā ir notikušas arī pārmaiņas atsevišķu nozaru darbībā, piemēram, arvien vairāk iedzīvotāju pasūta pārtiku un citas nepieciešamās preces ar piegādi uz mājām. Tas varētu saglabāties arī pēc ierobežojumu atcelšanas. Daudzi ir pielāgojušies strādāt attālināti, kā arī rīkot tiešsaistē dažādus pasākumus (sapulces, konferences), kas ievērojami samazina gan laiku, gan izmaksas.

S. Jēkabsone arī norāda, ka bezdarba samazināšanās, īpaši reģionos, varētu nebūt ļoti strauja arī tāpēc, ka bezdarbu ne tik daudz ietekmē ar pandēmiju saistīti faktori, kā strukturāli iemesli. "NVA joprojām ir ilgstoši neaizpildītas vakances, īpaši Latgalē u. c. reģionos, kas norāda uz strukturālo bezdarbu. Viena piektdaļa no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki, kas ir bez darba jau ilgāk par gadu, un viņu atgriešana darba tirgū varētu būt problemātiska. Īpaši, ja viņi ir pirmspensijas vecumā un nav gatavi jaunu prasmju un zināšanu apgūšanai, lai iekļautos darba tirgū, turklāt daudziem ilgstošajiem bezdarbniekiem ir veselības u. c. problēmas, kuru risināšanai nepieciešams piesaistīt attiecīgos speciālistus (sociālos dienestus). Vērojamas arī būtiskas bezdarba līmeņa atšķirības reģionālajā līmenī, kas nav saistītas ar Covid-19 pandēmiju, bet tautsaimniecības attīstības problēmām," skaidro profesore. Lūgta izteikt savu prognozi par gaidāmo bezdarba līmeni šā gada beigās, S. Jēkabsone to prognozē līdzšinējā 7–8% līmenī, norādot, ka tas varētu samazināties vien 2022. gadā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas