Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Ekonomisti: Ar valsts uzņēmumu peļņu nevajadzētu lāpīt robus budžetā

Arī valsts kapitālsabiedrības ir uzņēmumi, kam jāattīstās, tādēļ to peļņu būtu vēlams atstāt pašu uzņēmumu rīcībā, nevis, izmaksājot valstij dividendēs, atkal lāpīt robus budžetā, norāda portāla Diena.lv aptaujātie ekonomikas un uzņēmējdarbības eksperti.

Valdība otrdien plāno skatīt jautājumu par VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) valstij izmaksājamo peļņas daļu. Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka uzņēmumam valstij dividendēs par 2012.gadu būtu jāizmaksā vairāk nekā 13,8 miljoni latu, ko atbalstījusi arī uzņēmuma akcionāru sapulce. Taču uzņēmuma valde norādījusi uz vairākām problēmām, tostarp saistībā ar nozīmīgiem investīciju projektiem, ES fondu apguvi un nepieciešamību attīstīties, aicinot atļaut dividendes valsts budžetā par 2012. pārskata gadu nemaksāt.

Speciālisti uzsver - lai arī valsts uzņēmumiem veiksmīgi attīstītos, tajos nepieciešams veikt investīcijas. Peļņas saglabāšana katra konkrētā uzņēmuma rīcībā ļautu saņemt kredītus uz daudz izdevīgākiem noteikumiem un tie būtu kreditoriem daudz simpātiskāki un kreditēšanai atbilstošākiTurklāt valsts kapitālsabiedrībām nav pieejami tie nodokļu atvieglojumi, kas ir pieejami citam biznesam. Tādēļ lāpīt valsts budžeta robus ar valsts uzņēmumu nopelnīto nav pareizi.

Ekonomists un uzņēmējs Kārlis Cerbulis uzsver, ka pēdējo trīs gadu prakse 90% no valsts uzņēmumu peļņas ieskaitīt valsts budžetā, ir nepareiza, ja tā tiks turpināta arī šogad. "Varbūt tas bija pieļaujams krīzes laikā, kad valsts uzņēmumu peļņu ieskaitīja budžetā un izmantoja budžeta funkciju pildīšanai. Taču tagad krīze ir beigusies un ir jāraugās, kādas ir uzņēmumu vajadzības," norāda uzņēmējs.

"No peļņas taču veic investīcijas. Ja mēs gribam, lai uzņēmumi attīstītās, tiem ir nepieciešams saglabāt peļņu savā rīcībā un investēt attīstības projektos," norāda K.Cerbulis.

Viņaprāt, īpaši tas attiecas uz LDz, kur "uzņēmums faktiski ir infrastruktūra, ar kuru ir jāpelna, bet infrastruktūras uzturēšanai un attīstīšanai ir nepieciešami līdzekļi. Atšķirībā no citām pasaules valstīm, Latvijā valsts nepiedalās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas finansēšanā, tālab uzņēmuma peļņas nesadalīšana un atstāšana LDz modernizēšanas un jauno attīstības projektu realizēšanas vajadzībām būtu valsts ieguldījums sava lielākā uzņēmuma attīstībā".

Arī valdības konsultanta Prudentia pārstāvis investīciju baņķieris Ģirts Rungainis atbalsta domu par to, ka valsts uzņēmumu peļņa paliktu pašu organizāciju pārziņā un tiktu novirzīta attīstības un investīciju projektiem. Savukārt valdības vēlmi pēc iespējas lielāku šo uzņēmumu peļņas daļu novirzīt budžetam viņš skaidro ar vēlmi lāpīt budžeta caurumus.

"Šobrīd ir sākušās asas diskusijas par nākamā gada valsts budžetu, kā arī tuvojas Saeimas priekšvēlēšanu laiks. Valsts noteikti vēlēsies ar tai piederošo uzņēmumu peļņu palielināt budžeta ieņēmumus. Mūsu nodokļu ieņēmumi ir zemi. Lai gan esam visstraujāk augošā ekonomika, tomēr nodokļu ieņēmumi ir nepietiekami, lai realizētu visas ieceres," norāda investīciju baņķieris, vienlaikus uzsverot, ka investīcijas ir nepieciešamas ne tikai LDz, bet arī citos satiksmes nozares uzņēmumos – lidostā Rīga un lidsabiedrībā airBaltic. Tādēļ politiķiem būtu nopietni jāizsver visi par un pret, lemjot par uzņēmumu peļņas izlietojumu.

Tāpat ekonomisti norāda, ka peļņas novirzīšana attīstībai dotu iespēju uzņēmumiem mazāk aizņemties no kredītiestādēm. Turklāt uzņēmuma peļņas līdzekļi būtu kā garants kredītiestādēm, lai tās izsniegtu aizdevumus uz izdevīgākiem nosacījumiem, kā arī, pretendējot uz ES fondu līdzekļiem, pašu kapitāls spēlētu nozīmīgu lomu parādot, ka uzņēmums ir stabils, finansiāli patstāvīgs un drošs investīciju avots.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Šeit ir Latvija un viena valsts valoda – latviešu

Par ārlietu ministra maiņu, krievu valodu kā instrumentu Krievijas ģeopolitisko mērķu sasniegšanai mūsu publiskajā telpā un par globālo nenoteiktību intervijā Agnesei Margēvičai spriež politolo...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas