Laika ziņas
Šodien
Apmācies

FM pauž bažas par valsts sniegtā atbalsta LDz negatīvo ietekmi uz budžetu

Valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu, šādas bažas pauž Finanšu ministrija (FM).

Pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdība uzklausīja FM ziņojumu par fiskālo risku deklarāciju, kurā FM paudusi bažas par iespēju, ka, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) metodoloģiju, valsts sniegtā atbalsta dēļ Latvijas dzelzceļš varētu tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā. 2019.gadā, ņemot vērā EK kritērijus, vispārējā valdības deficītā tika iekļauta Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, tādējādi 2020.gada valsts budžetā samazinot fiskālo telpu par 72 miljoniem eiro.

FM aģentūrai LETA norādīja, ka, gatavojot 2021.gada un vidēja termiņa budžetu, tika identificēts, ka valsts piešķirto dotāciju Latvijas dzelzceļam dēļ šis uzņēmums varētu tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi ietekmējot arī budžeta deficītu.

Lai Latvijas dzelzceļu iekļautu valdības budžeta deficītā, valsts atbalsta apmēram ir jāpārsniedz 50% no uzņēmuma gada apgrozījuma. Patlaban gan nav zināms, cik liels varētu būt Latvijas dzelzceļa 2020.gada apgrozījums, tomēr pēc Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētāja Māra Kleinberga aģentūrai LETA paustā, uzņēmuma apgrozījums šogad varētu samazināties līdz 135 miljoniem eiro. Pēc SIA Firmas.lv datiem, Latvijas dzelzceļa apgrozījums 2019.gadā bija 183,279 miljoni eiro.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļā informēja, ka kopā šogad Latvijas dzelzceļam piešķirtas valsts dotācijas 75,604 miljonu eiro apmērā. Tostarp valsts budžeta dotācija pasažieru segmenta pilno izmaksu kompensācijai 15,946 miljonu eiro apmērā, dotācija no pamatbudžeta programmas Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums pasažieru segmenta pilno izmaksu kompensācijai 14,225 miljonu eiro apmērā, kā arī 2020.gada valsts dzelzceļa publiskās infrastruktūras pārvaldnieka finanšu līdzsvara avansa maksājums 13,011 miljonu eiro apmērā. Papildus Latvijas dzelzceļa pamatkapitālā ieguldīti 32 422 016 eiro.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda, ka Satiksmes ministrijas pienākums ir rūpēties par nepieciešamo atbalstu tās pārraudzībā esošajām valsts kapitālsabiedrībām, kas uztur un nodrošina tautsaimniecībai svarīgo transporta saimniecību. 

"Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība, turpinot finansēt uzsāktās investīcijas, esošo loģistikas ķēžu saglabāšana un uzņēmuma finanšu situācijas stabilizēšana ir tie argumenti, ar kuriem gājām uz valdību," norādīja ministrs.

Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs informēja, ka pamatkapitāla palielināšana 32,422 miljonu eiro apmērā tika veikta, lai uzņēmums varētu pabeigt sāktos investīciju projektus, kā arī norēķināties ar bankām.

No aģentūras LETA arhīva izriet, ka valdība šogad lēmusi piešķirt Latvijas dzelzceļam atbalstu teju 60 miljonu eiro apmērā - 32,422 miljoni eiro tika piešķirti Latvijas dzelzceļa pamatkapitāla palielināšanai, 14,225 miljoni eiro - Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai, bet 13,011 miljoni eiro finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs informēja, ka pamatkapitāla palielināšana 32,422 miljonu eiro apmērā tika veikta, lai uzņēmums varētu pabeigt sāktos investīciju projektus, kā arī norēķināties ar bankām. 

"Skatīsimies, protams, kā pabeigsim gadu vai iesākumam trešo ceturksni. Pēc trešā ceturkšņa rezultātiem skatīsimies, vai mums būs nepieciešams un cik daudz mums būs nepieciešams vēl finansējums. Tas, ka [finansējums] būs nepieciešams, ir skaidrs, jautājums - cik liels," teica Kleinbergs, skaidrojot, ka valsts finansējums būs nepieciešams tieši finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

Viņš arī uzsvēra, ka tie noteikti vairs nebūs 13 miljoni eiro, bet mazāka summa. "Kaut kāds naudas apjoms [šogad] mums vēl būs nepieciešams. Un arī nākamajos gados, līdz 2025.gadam, Latvijas dzelzceļa stratēģijā un biznesa modelī plānojam, ka mums būs nepieciešams valsts atbalsts, bet apjomi katru gadu samazināsies. No 2025.gada mēs paredzam, ka mums valsts atbalsts vairs nebūs nepieciešams," stāstīja Kleinbergs.

Jautāts, vai ir aplēses, cik lielu valsts atbalstu kopumā pa šiem gadiem koncernam varētu vajadzēt, Kleinbergs atbildēja, ka pašreiz to ir grūti pateikt.

FM atzina, ka patlaban ir pāragri spriest par to, vai līdz šim valsts sniegtais atbalsts Latvijas dzelzceļam var kalpot par pamatu, lai šo uzņēmumu iekļautu valdības budžeta deficītā. Vienlaikus Satiksmes ministrija (SM) kā Latvijas dzelzceļa kapitāldaļu turētāja ir aicināta sekot līdzi uzņēmuma darbībai un sniegt analītisku vērtējumu.

Arī valdība pagājušajā nedēļā uzdevusi SM sniegt nepieciešamo informāciju un veikt analītiskos aprēķinus, lai nodrošinātu savlaicīgu fiskālā riska vadību, kas rodas no iespējamās Latvijas dzelzceļa klasificēšanas vispārējās valdības sektorā.

Latvijas dzelzceļam ir sešas meitassabiedrības - LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, LDz Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums LDz infrastruktūra, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums LDz ritošā sastāva serviss, apsardzes uzņēmums LDz apsardze, kā arī loģistikas uzņēmums LDz loģistika.

Pievienotsa 5.-8.rindkopa

Top komentāri

Maldis Skreija
M
Caurā maisā stulbi bērt graudus.
Maksimilāns Pīpkalējs
M
Vajag saukt atpakaļ lielo Vili. Viņš ātri noorganizēs dzelzceļu demontāžu un caur to varēs kādu laiciņu gūt ienākumus.
ko lai saka
k
Man ir kas interesantāks piedāvājams - pa padumLatviju izplatās fakeņūzi ka kāda sebbeņķa bankomāti, uzstādīti pirms pāris mēnešiem, jau sākuši lūzt un klemmēt. Varbūt atrisiniet šo probļemu pirmo.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zemāka akcīze gāzei – vēl viens OIK?(11)

Par konkurenci energoresursu izmantošanā un nākotnes perspektīvām ar Vēja enerģijas asociācijas padomes priekšsēdētāju Gati Galviņu sarunājas Romāns Meļņiks.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas