Gaidām tevi pēc uzvaras!

Ukraina un drosmīgā, radošā un neaprakstāmi viesmīlīgā ukraiņu tauta mūsu ģimenes sirdīs pēdējo divu gadu laikā ir ieņēmusi tik nozīmīgu vietu, ka cenšamies pie katras iespējas doties ciemos. Katra šī ciemošanās ir nesusi jaunas draudzības un spēcīgas emocijas. Šobrīd cenšamies izveidot maksimāli daudz aprakstu par Ukrainu tieši tūrista acīm, jo, lai arī ir karš, viņi ir priecīgi par katru atbraukušo. Visā valstī bieži tiek izmantots sauklis Gaidām tevi pēc uzvaras!. Šoreiz brauciens uz Kijivu mums bija sava veida komandējums, jo tikāmies arī ar Ukrainas tūrisma organizācijām, lai apspriestu, kā varam viņiem palīdzēt. Otrs mērķis – kad vien varam, šos braucienus izmantojam, lai aizgādātu kārtējo dzērājšofera auto Ukrainas aizstāvjiem, respektīvi, aizdzenam pa kādai Tviterkonvoja mašīnai.

Pie Dmitro un Jūlijas

Navigācija rāda, ka līdz Kijivai ir apmēram diennakts pie stūres, tie ir 1500 km, bet, tā kā mums vēl līkums ne caur pašu tuvāko robežkontroles punktu Ravu-Rusku, klāt nāk vēl kāds simtiņš. Šis ir punkts, kur parasti ir mazākas rindas un arī draudzīgāki poļu robežsargi. Tas apstiprinās arī šoreiz.

Ukrainā no pašas robežas līdz mūsu mīļākajai Ukrainas pilsētai Ļvivai tiek būvēts jauns plats ceļš. Tā kā mums jātiek uz Kijivas lielās šosejas, nākas nedaudz palīkumot arī pa mazajiem lauku celiņiem, kas šeit visi ir ar diezgan svaigu asfalta segumu un ved cauri neskaitāmiem maziem ciematiņiem. Vesela māksla šeit ir mazie ciematu veikaliņi, kuros, piemēram, var dabūt izlejamo šampanieti no aparāta, kas izsniedz arī kvasu un alu. Veikaliņu plauktos ir gandrīz viss, un šeit drīkst tirgot arī to, ko saražo paši apkārtnes iedzīvotāji, – cepumus, saldumus, augļus. Riekstiņi ar iebiezināto pienu pamatā sastāv no iebiezinātā piena... Vēl pa ceļam ciematiņos (kas mums ir Madonas lieluma pilsēta) ceļmalās ļoti bieži ar saviem lauku labumiem tirgojas tantiņas, tā tiekam pie nereāli garšīgiem bumbieriem.