Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Pandēmija un tās diktētie ierobežojumi smagi sit pa pusaudžu mentālo veselību

Grūtie laiki ģimenēs ar bērniem

Gadu ilgusī pandēmija un tās ierobežojumi īpaši smagi ir skāruši ģimenes ar bērniem un pusaudžus, Dienai stāsta Rīgas Sociālā dienesta Sociālā darba nodaļas vadītāja Marina Fiļipova. Turklāt ir ne tikai saasinājušās problēmas ģimenēs, kas jau līdz šim bijušas sociālā dienesta klienti, bet nākušas klāt arī jaunas ģimenes. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī bijuši vairāk nekā 500 jaunu gadījumu, kuros bijusi nepieciešama sociālā dienesta iesaiste, un tas ir vairāk nekā iepriekšējos gados.

Pusaudži ir apdraudēti

Ja pērnā gada 1. ceturksnī sociālie dienesti savus atzinumus Rīgas bāriņtiesai sniedza 17 gadījumos, tad šā gada pirmajā ceturksnī tie bija jau 55, stāsta Fiļipova. Būtiski pieaudzis pusaudžu skaits, kas cietuši no vardarbības ģimenē vai kuriem ir suicidālas domas. Sociālā dienesta statistika liecina, ka pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos saņemti 275 ziņojumi par vardarbību ģimenē, bet šā gada trijos mēnešos saņemti 374 ziņojumi, no tiem 87 gadījumos konflikti notikuši bērna klātbūtnē.

Savukārt Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs 2020. gada nogalē īstenoja apjomīgu pētījumu, iesaistot vairāk nekā 1660 Latvijas jauniešu vecumā no 12 līdz 19 gadiem. Pētījums analizēja jauniešu mentālo veselību un pandēmijas ietekmi uz to. Pētījums rāda, ka jaunieši savu psiholoģisko labsajūtu vērtē kā kritisku, un pandēmija to ir būtiski ietekmējusi. 54,5% pusaudžu atzīst, ka viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies, 19,8% – ka ļoti pasliktinājusies. 70,4% atzīst, ka pēdējo divu nedēļu laikā piedzīvojuši nomāktību, depresiju, 79,2% sastopas ar grūtībām mācīties, vairāk nekā 60% piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi. Biežākās jauniešu mentālās veselības problēmas saskaņā ar respondentu atbildēm ir mācīšanās grūtības (57%), nomāktība un depresija (50,7%) un uzmācīgas domas (45,8%). 

Fiļipova teic, ka jauniešu mentālo veselību var pasliktināt tas, ja sociālo izolētību, kuru rada attālinātās mācības, vēl pastiprina nesaskaņas ģimenē un vecāku atbalsta trūkums, kā arī sliktākajos gadījumos – vardarbība. 


Svarīgie resursi

Taujāta, kas ir tie riska faktori, kādēļ vairākas ģimenes šo pandēmijas laiku izjūt daudz smagāk nekā citas, Fiļipova skaidro, ka tas jāvērtē, raugoties uz kopējiem ģimenes resursiem, ar to saprotot ne tikai materiālos, bet arī emocionālos un intelektuālos. Jo vairāk ģimenei (vecākiem) ir sociālo prasmju un zināšanu, kā risināt un kā rīkoties nestandarta situācijās, jo vieglāk tā tiek galā ar pandēmijas laika ierobežojumiem. Savukārt, ja ģimenei pašai pietrūkst zināšanu un atbalsta (piemēram, no skolas, nevalstiskajām organizācijām, kopienas), jo grūtāk tai risināt ikdienas noteiktos izaicinājumus. Riska faktori ir arī vecāku darba zaudēšana, ienākumu sarukums un atkarības. Nereti tas viss savijies kopā, kad darba un ienākumu zaudēšana pastiprina atkarības, kas savukārt provocē vardarbību ģimenē, tostarp pret bērniem. 

Fiļipova nenoliedz: jo augstāks izglītības līmenis ir vecākiem, jo viņiem ir vairāk zināšanu un prasmju, kā tikt galā ar nestandarta situācijām. Tostarp arī, kā veidot attiecības ar pusaudžiem, kuri smagi pārdzīvo attālinātās mācības un nespēju klātienē tikties ar draugiem vai, piemēram, turpināt ierasto interešu izglītību. 

Taču labā ziņa noteikti ir tā, ka ir pieaudzis to vecāku skaits, kas, juzdami, ka paši netiek galā, problēmu nevis paslauka zem tepiķa un kaunējas to iznest uz āru, bet paši vēršas sociālajā dienestā pēc palīdzības. Īpaši vecākiem nepieciešama psihologa palīdzība, lai risinātu problēmas attiecībās ar saviem pusaugu bērniem. 


Palīdzība ir pieejama 

Neraugoties uz pandēmijas ierobežojumiem, arī šajā laikā pusaudžiem, kuriem tas ir vitāli nepieciešams, tiek nodrošinātas klātienes konsultācijas ar psihologu. Jāsaprot, ka ne visiem bērniem mājās ir iespēja atrast vietu, kur netraucēti attālināti runāt ar psihologu. Lai arī dienas centri ir aizvērti, bērniem, kuriem mājās nav iespējas attālināti mācīties (piemēram, datora trūkuma dēļ), iespējams pēc iepriekšēja pieraksta tomēr atnākt uz dienas centru, lai izpildītu mājas darbus vai saņemtu psihologa vai sociālā darbinieka konsultāciju. 

Tāpat ierobežojumu laikā, izvērtējot katru gadījumu individuāli, tomēr bija situācijas, kad ar augsta riska ģimenēm tika strādāts klātienē, stāsta Fiļipova. Lai arī pandēmijas diktēto ierobežojumu dēļ daudzas ģimenes sastopas ar grūtībām, nevienai ģimenei nevajadzētu justies visu atstātai un pamestai, jo arī šajā laikā sociālais dienests turpina sniegt pakalpojumus, ir pieejamas gan psihologa konsultācijas, gan sociālā rehabilitācija vardarbības upuriem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas