Latvijā ir viena no lielākajām negatīvajām ietekmēm uz sieviešu pensijām Eiropā, ja tās bijušas bērnu kopšanas atvaļinājumā, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums Pensions at a Glance 2025.
Kopumā OECD valstīs obligātās pensiju sistēmas amortizē aptuveni pusi no piecu gadu darba pārtraukuma ietekmes uz pensijām mātēm ar diviem bērniem. Vidēji OECD valstīs piecu gadu nodarbinātības pārtraukums bērnu aprūpei samazina māmiņu ar diviem bērniem pensijas par 4% vidējās algas līmenī. Vienlaikus šis piecu gadu pārtraukums samazina karjeras ilgumu par 11%. Valstīs bez vai ar ļoti vājiem kompensācijas mehānismiem, piemēram, Izraēlā un Turcijā, piecu gadu nodarbinātības pārtraukums bērnu aprūpei samazina pensijas pat par 11%. Astoņās OECD valstīs šāda nodarbinātības pārtraukuma ietekme ir mazāka par 1% salīdzinājumā ar sievietēm, kurām nav bērnu un kuras strādājušas visu darba mūžu bez pārtraukumiem. Savukārt Francijā un Spānijā bērnu mātēm pensijas ir lielākas. Tomēr jāņem vērā, ka pensiju kompensāciju mehānismi katrā valstī ir atšķirīgi niansēs.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska norāda, ka likums Par valsts pensijām paredz ieskaitīt apdrošināšanas stāžā arī tam pielīdzinātos periodus, kad persona nav bijusi ekonomiski aktīva, piemēram, atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. Jāatzīmē, ka par cilvēku, kurš kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu, tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas no speciālā budžeta vai valsts pamatbudžeta. Līdz ar to arī bērna kopšanas laiks veido personas apdrošināšanas stāžu, kas tiek ņemts vērā, piešķirot un aprēķinot vecuma pensiju.
Ja būs nauda
Tomēr jāatzīmē, ka no 1991. līdz 1995. gadam bērna kopšanas laiku apdrošināšanas stāžā ieskaitīja tikai tad, ja persona pati šajā laikā bija veikusi sociālā nodokļa maksājumu. Līdz ar to tiem, kuri sociālā nodokļa maksājumu tolaik nebija veikuši, šis bērna kopšanas laiks apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīts. Tāpat arī turpmākajos gados sociālās apdrošināšanas iemaksas tika veiktas no samērā neliela iemaksu objekta, kas attiecīgi ietekmē vecuma pensijas apmēru.
Labklājības ministrija izskata gan iespēju iemaksāt 1991.–1995. gadā nesamaksāto sociālo nodokli, gan valsts atbalsta iespējas, kompensējot nelielo iemaksu objektu gados, kad tas tika noteikts nesamērīgi mazs. Taču D. Trušinska norāda, ka šīm izmaiņām ir negatīva finansiālā ietekme, kas skatāma budžeta izstrādes procesā.
"Jāņem vērā, ka pensija ir visa darba mūža atspoguļojums. Ja sievietei ir bijusi zemāka alga nekā vīrietim vai viņa strādājusi periodiski vai nepilnu darbalaiku, tas atstāj ietekmi uz viņas pensijas apmēru. Ne vienmēr šie apstākļi saistīti ar bērna audzināšanu, jo arvien lielāku lomu ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā uzņemas tēvi," teic D. Trušinska.
Ietekmē atalgojumu
Domājot par pensiju atšķirībām vīriešiem un sievietēm, SIA Figure Baltic Advisory vadītājs Juris Nīmants uzskata, ka vispirms jārunā par atalgojuma atšķirībām nodarbinātības laikā, un šajā jomā situācija Latvijā liecina, ka plaisa pieaug ar katru nostrādāto gadu. Proti, kad vīrieši un sievietes ienāk darba tirgū, atšķirība ir daudz mazāka (vecumā no 18 līdz 21 gadam vidējā atalgojuma atšķirība ir 4%), bet ar laiku tā pieaug (vecumā no 22 līdz 25 gadiem tā ir 8%), sasniedzot pīķi vecumā no 30 līdz 45 gadiem, kad vidējā atalgojuma atšķirība ir ap 19%. Figure Baltic Advisory veiktā atalgojuma pētījuma dati gan norāda uz pozitīvu tendenci – atalgojuma atšķirības starp abiem dzimumiem pēdējo gadu laikā ir mazinājušās.
"Atalgojuma atšķirības ietekmē vairāki faktori, tostarp arī tas, ka tradicionāli bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tieši sievietes un šajā laikā būtiski samazinās sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms pensiju 1. un 2. līmenī," atzīmē J. Nīmants. Vēl viens novērojums – sievietes daudz kritiskāk izvērtē savu atbilstību darba vietas prasībām, domājot par karjeras izaugsmi vai jaunas darba vietas meklēšanu.
Vēl jāņem vērā, ka 2025. gada 1. janvārī Latvijā ir noslēdzās pensionēšanās vecuma reforma un vispārējais pensionēšanās vecums gan sievietēm, gan vīriešiem ir 65 gadi. Ņemot vērā atalgojuma atšķirības un to, ka sievietes Latvijā, sasniedzot pensijas vecumu, vidēji dzīvo par teju pieciem gadiem ilgāk nekā vīrieši, attiecīgi – atšķiras laiks, kas tiek pavadīts pensijā, veidojas situācija, ka sievietes ilgāk saņem mazāku pensiju.
Jāmeklē risinājumi
Ja vēlamies šo problēmu risināt valstiskā līmenī, J. Nīmants vērtē, ka, iespējams, būtu jāpārskata nosacījumi attiecībā uz nodarbinātību un sociālo apdrošināšanas iemaksu apmēru sievietēm bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. 2025. gadā tika paaugstināta (no 50% līdz 75%) tā vecāku pabalsta daļa, ko saglabāja vecāki, kuri turpināja strādāt bērna kopšanas atvaļinājumā. Šeit gan jāteic, ka plānotais efekts pilnībā nav sasniegts, jo visbiežāk tieši vīrieši bijuši tie, kuri vienlaikus turpināja darba gaitas un saņēma lielāku vecāku pabalstu, nereti atstājot sievietes bez ienākumiem, no kā tiktu veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Tāpat darba devēji var pārskatīt atalgojumu sievietēm brīdī, kad viņas atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma. Ierastā prakse nozīmē atalgojuma pārskatīšanu reizi gadā, bet, ja sieviete ir bērna kopšanas atvaļinājumā, tas nozīmē, ka viņa visbiežāk izlaiž vienu vai pat divus atalgojuma pārskatus.