Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Piektdiena, 3. maijs
Uvis, Gints

IZM algos parādu piedzinējus kredītu atgūšanai no studentiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamajā gadā plāno algot parādu piedzinējus, lai atgūtu savulaik mācību maksas segšanai izsniegtos kredītus. Šiem nolūkiem no valsts budžeta nākamgad pieprasīti 63,5 tūkstoši latu, tiks sludināts konkurss un iepirkts parādu piedziņas pakalpojums, svētdienas vakarā ziņo Latvijas televīzijas raidījums De facto.

Izrādās, valsts netiek galā, parādu apjoms nemitīgi pieaug un kopā ar līgumsodiem – tie ir jau divarpus miljoni.

Studiju un studējošā kredīts šodien ir ikdiena. Pirms 13 gadiem, kad tos sāka izsniegt, tā bija jauna, tikko iegūta iespēja studēt tiem, kuri par saviem līdzekļiem to nevarēja atļauties. Tā bija jauna joma arī valstij, kas pirmos gadus pati  nodarbojās ar studiju kredītu izsniegšanu un administrēšanu. Vēlāk kreditēšanu uzticēja bankām, bet sākumposmā slēgtos līgumus aizvien apkalpo Studiju un zinātnes administrācija.

Bet nu izrādās, ka kaut kas nogājis greizi, jo no visiem kredīta ņēmējiem aptuveni piektā daļa jeb 21% maksājumus kavē vai tos neveic vispār. Parādu summas aug, bet Studiju un zinātnes administrācija meklē parādu piedzinējus.

IZM Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons atzīst, ka iepriekš efektīvai parādu piedziņai trūcis resursu. Krīzes laikā to darījis viens cilvēks, tagad divi. Pa šo laiku parādnieku skaits krietni audzis un šobrīd sasniedzis 2972.

Starp visiem kredītiem, ko apkalpo Izglītības ministrijai padotā iestāde, parādu summa ir miljons latu, bet kopā ar līgumsodiem - divarpus miljoni latu. Līdz tiesai aizgājušas vien piecsimt parādu lietas un valsts atguvusi 240 000 latu.

Studiju un zinātnes administrācijas pārstāve, kura strādā ar parādniekiem, De facto interviju atsaka. Tomēr aizkadrā atklāj, ka reizēm pat tiesneši brīnās, kāpēc prasības pret parādniekiem iesniegtas teju ar desmit gadu kavēšanos. Ķirsons taisnojas, ka citādi rīkoties nav bijis iespējams, jo process ir laikietilpīgs, jāgatavo pieteikumi, jātaisa izraksti par katru maksājumu, jāapliecina, kā rezultātā katra lieta sanāk uz kādām 50 lapām. Tam seko tiesas process, uz kuru arī jāierodas, bet atlikušajā laikā atkal var gatavot jaunus prasības pieteikumus. Nākamgad par piešķirto naudu šim darbam papildu algos piecus vai sešus parādu piedzinējus.

De facto intervēja arī vienu no kādreizējiem studentiem, kas aizņēmās naudu mācību maksas segšanai, mācības ir pabeigusi, un pret kuru potenciāli šobrīd varētu vērsties parādu piedzinēji. Tā ir Lolita Zameļevska, sešu bērnu mamma. Studiju un zinātnes administrācija paziņojusi, ka viņas parāds jau sasniedzis 5000 latu un piedāvā ik mēnesi atmaksāt pa 50 latiem. Lolita teic, ka dažreiz sazinās ar IZM iestādi, bet nekā daudz jau neesot ko teikt - "izstāstu situāciju, viņi saka, ka tā ir mana problēma, un es pilnīgi piekrītu – tā ir mana problēma, bet reāli es samaksāt to summu nevaru, jo tad man jāatstāj bērni badā".

Lolita ir no tiem retajiem cilvēkiem, kas Rīgas dzīvokļa vietā izvēlējās māju Zilupē un cerēja, ka iegūtā izglītība ļaus atrast darbu savā profesijā. "Domāju, ka strādāšu – esmu mediķis, sociālais darbinieks, sociālais pedagogs, kur nu vēl labāk. Likās, ka vienmēr varēs atrast darbiņu.  Bet nu izveidojās situācija, ka Zilupē un Latgalē nevajag sociālos darbiniekus. Tā mēs dzīvojām cerībās, jo teica, ka desmit gadu laikā varēs apmaksāt. Tie laiki un gadi gāja, gāja un gāja, bet nebija no kā maksāt, jo bija jābaro bērni, un darba īsti nebija," atzīst Lolita.

Tagad viņa atradusi darbu bērnudārzā Rīgā, kur kopā ar trim bērniem mitinās pie radiniekiem.  Pārējie bērni un vīrs palikuši Latgalē. Lolita mācās atkal, tikai šoreiz par mācībām maksā pati un ar jauno izglītību cer atrast pirmsskolas pedagoga darbu. Ko darīt ar parādu, viņa nezina - jurista konsultācijai naudas nav, bet pati risinājumu atrast nespēj.

"Mūsu mērķis ir pēc iespējas efektīvāk strādāt pie tā, lai piedzītu šos parādus.  Līdz ar to šis bija labākais modelis, ko pati Studiju un zinātnes administrācija ir piedāvājusi.  Šis mūsuprāt ir efektīvākais veids un līdzekļu ieguldījums būs pietiekami adekvāts, lai valsts budžets iegūtu vairāk," uzsver IZM valsts sekretāra vietniece Svetlana Batare. Ja aprēķini izrādīsies pareizi, parādu piedzinējiem valsts budžetā būtu jāatnes atpakaļ 212 tūkstošus latu jeb aptuveni trīsreiz vairāk nekā viņu pašu algošanai.

Savukārt krietnas summas valstij būs vienkārši jānoraksta zaudējumos kā nepiedzenamas, jo vismaz oficiāli daudziem bijušajiem studentiem nekas nepieder.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Nākamajā nedēļā iespējamas salnas

Nedēļas nogalē naktis kļūs vēsākas, gaisam nākamās nedēļas tumšajā laikā atdziestot līdz pat nullei grādu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas