Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 4. aprīlis
Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

JRT rekonstrukcija: VNĪ lauzīs līgumu ar Rere Būve 1

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) lauzīs līgumu ar pilnsabiedrību Rere Būve 1 par Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukciju, aģentūru LETA informēja Rere Būve valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

Šā gada 23.jūlijā Rere Būve saņēma VNĪ paziņojumu par līguma izbeigšanu JRT rekonstrukcijas projektā.

Koks uzskata VNĪ līguma uzteikumu par pilnībā nepamatotu. Uzteikuma neatsaukšanas gadījumā būvnieks vērsīsies tiesā, lai tā atzītu līguma uzteikumu par spēkā neesošu.

"Izpildītājs iesaistījās JRT rekonstrukcijas projektā, paļaujoties uz pasūtītāja atbildīgu attieksmi pret projektu un to, ka rekonstrukcijas tehniskā projekta autore Zaiga Gaile būs sagatavojusi šo valstiskās nozīmes projektu, godprātīgi veicot nepieciešamos aprēķinus un izvērtējumus," pauda Koks.

Viņš informēja, ka, uzsākot projekta izpildi, būvnieks veica darbus stingri pēc projekta, kam veikta pilna valsts ekspertīze, izmantojot tajā paredzētos risinājumus un projektētāja noteiktās tehnoloģijas. Būvnieks konstatēja un līdz šim brīdim turpina konstatēt tehniskā projekta būtiskas kļūdas, nepilnības un dažādus vispār neizstrādātus risinājumus, kas apdraud projekta realizāciju.

"Zaigas Gailes projektā līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas, no kurām vismaz 33 ir tādas, kuras nenovēršot, projekta realizācija vispār nav iespējama. Piemēram, teātra ēkas fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Kad tos pēc būvnieka prasības projekta autors iekļāva projektā, izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos. Projekta sadaļu saderība netika nodrošināta saskaņā ar būvnormatīvu prasībām. Piemēram, arhitektūras un būvkonstrukciju rasējumu savstarpēja nesaderība - vienā projektā sienas ir uzzīmētas, citā nav," skaidroja Rere Būve vadītājs.

Tāpat, izpildot būvdarbus saskaņā ar Zaigas Gailes projektētajiem risinājumiem, tika novērota apkārtējo ēku sēšanās. Koks uzsvēra, ka Zaiga Gaile projektā nav veikusi novērtējumu uz blakus esošajām būvēm, kādu ietekmi uz tām atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi.

Ņemot vērā projektā konstatētās kļūdas, Rere Būve pieņēma lēmumu drošības nolūkos darbus problēmzonā pārtraukt, lai, saskaņā ar Būvniecības likumu un Vispārīgajiem būvnoteikumiem projekta, VNĪ kopā ar tā autoriem tās novērstu. "Pārējā zonā būvnieks bija gatavs darbus turpināt, kam VNĪ lika šķēršļus. Būvniecības likums un Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvniekam nav tiesību strādāt citādi kā vien pēc tehniskā projekta, kura nepilnības ir jānovērš tā autoram," sacīja Koks.

Viņš pauda gatavību projekta kļūdas risināt pašu spēkiem, lai arī tas nav būvnieka pienākums, jo JRT rekonstrukcijas projekta iepirkums bija par būvniecību, ne projektēšanu. Attiecīgi pasūtītājam šo projekta nepilnību novēršanai jāvēršas pie atbildīgā projektētāja.

"Būvnieks pastāvīgi ir demonstrējis savu gatavību sniegt nepieciešamos risinājumus, piesaistot pasaules līmeņa ģeotehnikas ekspertus Witteveen+Bos no Nīderlandes. Vēl pagājušajā nedēļā, tikšanās laikā starp būvnieku, Nīderlandes ekspertiem, VNĪ un projektētāju, puses vienojās, ka konkrēti risinājumi tiks nodoti līdz 30.jūlijam. Tādēļ jo vairāk izbrīna pasūtītāja vieglprātīgā attieksme pret partneriem un projekta attīstību," teica Rere Būve valdes priekšsēdētājs.

Pēc VNĪ aicinājuma, būvnieks esot strādājis, lai novērstu projekta trūkumus paša spēkiem, piesaistot ārzemju speciālistus inovatīvu un drošu risinājumu izstrādei, kas ļautu turpināt darbus objektā - būvnieks atzinis, ka risinājums ir atrasts.

"Saprotam emocionālo fonu, uz kāda VNĪ pieņēmis lēmumu lauzt līgumu ar būvnieku. Nekvalitatīvi izstrādāta tehniskā projekta dēļ būvniecības process var aizkavēties. Racionāla rīcība no valsts akciju sabiedrības būtu pielikt visas pūles tehniskā projekta sakārtošanā, nevis apstādināt projekta virzību pilnībā. Aicinām VNĪ savu lēmumu pārdomāt, atsaukt uzteikumu un fokusēties uz konstruktīvu projekta realizēšanu. Pretējā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka JRT atgriešanās Smiļģa mājā nenotiks plānotajos termiņos, turklāt atstās finansiālu ietekmi uz valsts saistībām un, ļoti iespējams, projektam pieejamo finansējumu," uzsvēra Koks.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna informē, ka turpinās sadarbību ar ēkas Lāčplēša ielā 25 renovācijas projekta autoru, pilnsabiedrību Zaigas Gailes birojs un partneri, taču jau augustā tiks izsludināts jauns konkurss būvniecības darbiem.

"Lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu uzsākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi," norāda VNĪ.

"Esmu pārliecināts, ka lauzt līgumu bija vienīgais atbildīgais risinājums esošajā situācijā. VNĪ rīkojas atbilstoši labai uzņēmējdarbības praksei, kā atbildīgs sabiedrības un valsts interešu pārstāvis, bijām konstruktīvs sadarbības partneris un intensīvi strādājām, lai meklētu labākos iespējamos risinājumus ikvienai problēmai, ar kuru saskārāmies renovācijas darbu laikā. Taču no būvnieka puses neredzējām ieinteresētību uzlabot uzticēto darbu kvalitāti, ievērot iepriekš nolīgtos termiņus, izmaksas un drošību," atzīst Vārna.

Jau ziņots, ka topošā Jaunā Rīgas teātra projekta autori ir pilnsabiedrība Zaigas Gailes birojs un partneri. Atbilstoši iecerēm Jaunā Rīgas teātra izmantoto telpu apmērs gandrīz divkāršosies - no 5146 kvadrātmetriem līdz 9767,1 kvadrātmetram, turklāt papildus plānota pagalma labiekārtošana 649,2 kvadrātmetru platībā.

Savukārt kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles - lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā - 175, lielajā Black-box zālē - 240, mazajā Black-box zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vieta arī teātra kafejnīcai un bērnu istabai. Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles - lielā mēģinājumu zāle 282 kvadrātmetru platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 kvadrātmetru un 126 kvadrātmetru platībā.

Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu Radošais stāvs, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem, tostarp tajā būs plaša virtuve, savukārt pagraba stāvā paredzēta darbnīca.

Būvniecību paredzēts pabeigt 2020.gada beigās. Šis ir viens no VNĪ sāktās pārmaiņu programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei projektiem.

Tāpat ziņots, ka Ministru kabinets pērn 12.jūnijā apstiprināja VNĪ iesniegto Jaunā Rīgas teātra pārbūves budžetu. Ēkas būvniecības budžets, pēc aktuālajiem aprēķiniem, ir 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus aptuveni 10 miljonu eiro apmērā veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.

VNĪ iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25 un par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts pilnsabiedrības Rere būve 1 piedāvājums. Rere būve 1, kuru 2014.gadā izveidoja SIA Re & Re un SIA Rere būve, piedāvājums bija par 20 985 321 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 25 392 230 eiro ar PVN.

pievienota 13.-15.rindkopa

Top komentāri

Būvdarbu vadītājs
B
mani kā būvdarbu vadītāju pārsteidz tās milzu summas , par tām jau var divus teijāterus no jauna uzbūvēt , esmu vadījis rekonstrukciju arhitektūras pieminekļiem Rīgā lielākām dzīvojamām ēkām , mainot pārsegumus un izbūvējot jaunas iekšsienas. Izmaksu aprēķinus kas taisīja? Kārtīgs iešņauciens procentos 10 vismaz , tad jau var dzīvot .Ja par projektiem , tad ziniet , manā praksē jau tā ir 45 gadus , kopš atjaunoja brīvvalsts statusu , neviens projekts nav bijis tik kvalitatīvs , ka nekas nepietrūktu , pārsvarā tie ir montāžas un būvniecībā vajadzīgie mezgli , daudz kas pašam bijis jāizdomā kā lietas nobeigt. 100 kļūdas lielam projektam ir niecība , divas trešdaļas galvoju maznozīmīgas , parasti ar projekta autoru esmu vienmēr kontaktā un pārpratumus atrisinām darbu gaitā , te slēpjas citi iemesli , kuri saistīti ar finansēm.
kas dārzā
k
Pilnīgi identiska situācija ir visos lielajos valsts iepirkumos, vai tie būtu IT nozarē, auto piegādē vai kā šeit, būvniecībā. Latvijas korumpētā tiesu sitēma šādas klajas krāpniecības pārvērš padsmit gadus garu tiesvedību farsā. Varbūt pēdējais laiks Latvijai pieņemt kāds citas valsts likumu bāzi, kā piemēram Lielbritānijas? Tur zagļus un krāpniekus iztiesā trijās instancēs vienā gadā, kamēr mums padsmit. Kāpēc neatkarīgajā valstī darbojas mistiskas Ulmaņlaika diktatūras likuma normas, kuras ir arhaiskas un laikam neatbilstošas? Ko dos utopiska specializēta ekonomisko noziegumu tiesa, ja Latvijā nav likumu vai tie nedarbojas?
nesaprotu
n
Kurš tad īsti ir vainīgs pie kļūdām, ReRe vai Gaiga Vaile?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas