Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Kārtējais nepārdomātais liegums var atkal sekmēt kontrabandas pieaugumu

Patlaban Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā skatīšanai otrajam lasījumam tiek diskutēti grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas citstarp paredz liegt Latvijā izplatīt tabakas izstrādājumu aizstājētproduktus (nikotīna spilventiņi, karsējamā tabaka) ar tiem pievienotu, piemēram, mentola aromātu, kā arī paredz virkni citu ierobežojumu un liegumu.

Atsevišķi nozares eksperti Dienai pauda uzskatu, ka iecerētie grozījumi, kas izsaukuši plašus iebildumus no uzņēmējiem, ir izstrādāti un tiek virzīti, balstoties uz emocijām un neiedziļinoties niansēs, tostarp nevērtējot ekonomiskos apsvērumus – iespējamos ieguvumus un arī riskus.

Pret pašreiz Saeimā skatāmajiem grozījumiem un tiem iesniegtajiem Veselības ministrijas (VM) priekšlikumiem iebildumus pauduši gan Bezdūmu nozares asociācija, gan Latvijas Tirgotāju savienība, gan LTRK, gan atsevišķi uzņēmēji, akcentējot, ka šie ir kārtējie nepārdomātie normatīvu grozījumi, kas, neskatoties uz argumentu par sabiedrības veselības aizsardzību, patiesībā radīs gan konkurences kropļojumu nozarē, gan ēnu ekonomikas pieaugumu un attiecīgi arī iekasēto nodokļu apjoma kritumu.
 

Nepārdomāti un neizdiskutēti grozījumi

Reaģējot uz balsojumu Saeimas apakškomisijas 6. aprīļa sēdē ar steidzamu vēstuli pie deputātiem vērsās LTA, norādot – apakškomisijas sēdē deputāti "diskutēja par elektronisko cigarešu aromatizētājiem un nolēma aizliegt elektronisko cigarešu aromatizētājus, bet neapzināti aizliedza arī aromatizētāju izmantošanu nikotīna spilventiņiem, kas automātiski aizliedz visu tiesisko regulējumu attiecībā uz nikotīna spilventiņiem Latvijā," piebilstot, ka pasaulē nav tāda tirgus, kurā nikotīna spilventiņi būtu bez aromatizētāja.

LTA vadītājs piebilst – ja nikotīna spilventiņiem tomēr tiks noteikts aromatizētāju aizliegums, tad Latvija kļūs par pirmo valsti pasaulē, kas šādu liegumu ieviesusi, un attiecīgi būtībā izslēdzot legālu produktu kategoriju Latvijā, jo pasaulē nav neviena ražotāja, kas ražotu vai plānotu sākt ražot nikotīna spilventiņus bez aromatizētājiem. Viņš arī norāda uz potenciālajiem riskiem, ka līdz ar aizlieguma ieviešanu sagaidāms, ka produkta patērētāji meklēs alternatīvas nikotīna spilventiņu iegādes iespējas citās ES dalībvalstīs, "kas varētu palielināt šo produktu neoficiālo un nelegālo iegādi."

Arī Latvijas Darba devēju konfederācija izsaka bažas par to, ka VM sagatavotie priekšlikumi attiecībā uz bezdūmu produktiem – elektroniskām cigaretēm, beztabakas nikotīna spilventiņiem un karsējamo tabaku - būtiski pārsniedz ES Tabakas izstrādājumu direktīvā paredzētās prasības, turklāt šādas prasības nav spēkā arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Tādējādi VM priekšlikums būtiski ierobežotu pilngadīgo smēķētāju iespējas legāli iegādāties viņiem pieņemamas, salīdzinoši mazāk kaitīgas bezdūmu alternatīvas Latvijas tirgū, kamēr tās būs brīvi pieejamas citās ES dalībvalstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā. Priekšlikumi ir sagatavoti, neizvērtējot bezdūmu produktu specifiku, bet attiecinot uz tiem identiskas prasības kā tradicionālajiem smēķējamiem produktiem, lai gan produkti ir atšķirīgi. 

"2020. gada nogalē, izskatot 2021. gada valsts budžeta likumprojektu, Saeima atbalstīja  ļoti strauju akcīzes nodokļa celšanu e-cigarešu šķidrumiem un karsējamai tabakai, kā arī noteica jaunus akcīzes nodokļa objektus - tabakas aizstājējproduktus un e-cigarešu šķidrumu sastāvdaļas (t.sk. aromatizētājus). Iesniegtie VM priekšlikumi par likumprojektu otrajam lasījumam par maksimālo nikotīna koncentrāciju tabakas aizstājējproduktos un aromatizētāju un piedevu aizliegumu bezdūmu produktos savukārt paredz aizliegt lielāko daļu no iepriekš minētajiem legāli nopērkamiem bezdūmu produktiem Latvijā. Līdz ar to LDDK nav saprotamas VM darbības, kas būtībā ir pretrunā ar jau spēkā stājušos regulējumu un nopietni  apdraud plānotos valsts budžeta ieņēmumus, no kuriem daļu paredzēts novirzīt  veselības aprūpei.  LDDK atbalsta pārdomātu un saprātīgu politiku kas vērsta uz sabiedrības veselības stiprināšanu un veicināšanu. Vienlaikus LDDK stingri iebilst pret to, ka nozarei būtiski grozījumi tiesību aktos tiek iesniegti Saeimā uz otro lasījumu, izvairoties no  noteiktā tiesību aktu projektu saskaņošanas procesa Ministru kabinetā, tādejādi neiesaistot un neuzklausot visu ieinteresēto pušu, tai skaitā nozares, viedokli.  Efektīva, atklāta, savlaicīga un atbildīga sabiedrības iesaistīšana tiesiskā regulējuma izstrādē ir svarīgs nosacījums kvalitatīvu tiesību aktu un  skaidru, saprotamu lēmumu pieņemšanā," uzsvērts LDDK vēstulē Saeimas apakškomisijai.

Savukārt LTRK komisijai attiecībā par VM priekšlikumu, kas paredz paredz aizliegt laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, kā arī aizliegt jaunieviestos tabakas izstrādājumos noteiktas piedevas, tostarp mentolu, norāda, ka šādi šādi aizliegumi nav spēkā pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā. Lietuvas normatīvajā regulējumā e-cigarešu šķidrumiem nav noteikts aromatizētāju aizliegums. Savukārt Igaunijā atļauts tirgot e-cigarešu šķidrumus ar mentola vai tabakas aromātu, kā arī pašus aromātus atsevišķi.

"Attiecībā par VM priekšlikumu, kas paredz noteikt maksimālo nikotīna koncentrāciju vienā tabakas aizstājējproduktā, LTRK jau iepriekš norādījjusi, ka definējot izplatības un tirdzniecības noteikumus nikotīna spilventiņiem, nikotīna apjomu produktā jānosaka, ņemot vērā jau tirgū esošo produktu un citu ES valstu atzīto standartu, kas ir 20 milogrami nikotīna uz vienu nikotīna spilventiņu. Kā būtiskākais kritērijs, vērtējot tabakas produkta ietekmi un nosakot pieļaujamos nikotīna limitus, ir jāņem vērā produktos esošais nikotīna daudzums kopsakarībā ar to, cik daudz nikotīna, un cik ilgā laika posmā organisms uzņem no konkrētajiem produktiem," norāda LTRK.
 

Jau vienreiz iecirsts kājā

Līdzīgs liegums jau pirms pāris gadiem tika noteikts tradicionālajām cigaretēm, balstoties uz ES direktīvu, liedzot Latvijā tirgot cigaretes ar mentola aromātu, kas diemžēl ļoti ātri radīja negatīvu efektu – ne tikai nesamazinājās smēķētāju skaits, bet pieauga šo cigarešu kontrabandas apjoms. Loģiski, mazinājās arī budžetā iekasētā akcīzes nodokļa apjoms.

Kā liecina tirgus pētījumu kompānijas Nielsen 2020. gada beigās veiktais pētījums, Latvijā atkal strauji pieaug nelegālo cigarešu tirdzniecība, 2020. gadā sasniedzot 20,4% no kopējā tirgus apjoma. Tas nozīmē, ka katra piektā valstī izsmēķētā cigarete pērn tika iegādāta nelegālajā tirgū kā kontrabandas prece vai viltojums, par ko valsts budžetā nav nomaksāti nodokļi. Nelegālo cigarešu apjoms pērn pieaudzis par 3,6% salīdzinot ar 2019. gadu, kad tas veidoja 16,8% no kopējā tirgus. Līdz ar to Latvija šajā rādītājā pietuvojusies Lietuvai, kur nelegālo cigarešu īpatsvars aizvadītajā gadā bija 21,8%, kas bija par 0,4% augstāks nekā gadu iepriekš. Savukārt Igaunijā nelegālo cigarešu īpatsvars bija ievērojami zemāks, nekā Latvijā, sasniedzot 9,5%.

"Šī nelegālā tirgus pieauguma tendence atspoguļo vairāku faktoru ietekmi – gan Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un pirktspēju, gan mentola cigarešu aizliegumu, gan akcīzes nodokļa politiku Latvijā. Mēs redzējām, ka līdz pat aizvadītajam gadam nelegālais tirgus pastāvīgi samazinājās, sasniedzot pēdējos desmit gados zemāko līmeni, tomēr šobrīd nav pamata cerēt uz pozitīvām izmaiņām. Visticamāk, ka negatīvā tendence ar nelegālo tirdzniecību turpināsies arī nākotnē un noteikti skars arī cigarešu alternatīvu jeb bezdūmu produktu grupu, kam šogad pretēji ekspertu ieteikumiem, nepamatoti strauji tika paaugstināts akcīzes nodoklis. Pirmie signāli jau tiek saņemti – pieaug e-cigarešu nelegālā tirdzniecība internetā, parādās karsējamās tabakas kontrabandas gadījumi," pētījuma rezultātus iepriekš komentēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Situāciju tabakas nozarē politiķi jau pasliktināja pērn decembrī, nolemjot būtiski paaugstināt akcīzes nodokli dažādām tradicionālajo tabakas izstrādājumu mazāk kaitīgajām alternatīvām no šā gada 1. aprīļa. Ar šiem grozījumiem karsējamās tabakas akcīze tika paaugstināta par 113%, kā rezultātā vienas paciņas cena pieauga par vidēji 50 centiem. Nozares eksperti uzsver, ka ta sir straujākais nodokļa kāpums starp visām Eiropas Savienības valstīm. Savukārt nikotīna spilventiņu akcīzes nodoklis ar šiem grozījumiem tika uzreiz noteikts augstāks nekā, piemēram, Zviedrijā un vienas paciņas cena pieaugusi par aptuveni pusotru eiro – interesanti, ka daudzās valstīs nikotīna spilventiņiem akcīzes nodokli vispār nepiemēro. Tikpat būtisks cenu kāpums nodokļa celšanas dēļ bija arī e-cigarešu šķidrumiem un aromatizētājiem - standarta 10 mililitru iepakojumu cena rezultātā pieaugusi par vidēji 1-3 eiro. Tajā pašā laikā parasto cigarešu cena ar šie grozījumiem tika būtībā palielināta tikai par 5%, proti, par 10-15 centiem par vienu paciņu. Jau grozījumu izskatīšanas laikā nozares spēlētāji uzsvēra uz negodīgu attieksmi pret daļu nozares, tomēr nezināmu iemeslu dēļ politiķi uzņēmēju argumentos neieklausījās un savā ziņā grozījumi tagad nospēlēja par labu tradicionālo cigarešu ražotājiem un tirgotājiem, kā arī nelegālā sektora darboņiem.

Iebilstot pret šādiem nosacījumiem, sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva, aicinot sabiedrību parakstīties, lai šos grozījumus atceltu.

"Cilvēkiem, kas izvēlējušies savu visnotaļ kaitīgo ieradumu padarīt kaut vai nedaudz mazāk kaitīgu, nevajadzētu subsidēt cigarešu ražotājus. Atceļot grozījumus Akcīzes likumā, nikotīnu saturošo produktu cenas būtu samērīgas, tādējādi nepadarot cigarešu bezdūmu alternatīvas par ekskluzīvu produktu un samazinot pasīvās smēķēšanas riskus pārējai sabiedrībai. (..) Lietuvā e-cigarešu produktiem, tāpat kā karsējamai tabakai, akcīzes nodokļa pieaugums bija neliels, un tagad kaimiņvalstī šo produktu cenu līmenis ir pielīdzināms tam, kāds Latvijā bija pagājušajā gadā. Savukārt Igaunijas parlaments, sekojot ekspertu ieteikumiem, lai sakārtotu legālo tirgu, pieņēma lēmumu no šā gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. decembrim pilnībā atcelt akcīzes nodokļa piemērošanu e-cigarešu šķidrumiem. Līdz ar to Latvijā e-cigarešu produktu cenas būs ievērojami augstākas nekā mūsu kaimiņvalstīs, un ir sagaidāms krass nelegālās un pārrobežu tirdzniecības pieaugums, kas negatīvi ietekmēs nodokļu ieņēmumus. Cigarešu alternatīvām kļūstot ievērojami dārgākām par parastajām cigaretēm, smēķētāji vairs nebūs motivēti atmest smēķēšanu vai izvēlēties mazāk kaitīgās alternatīvas, kas netraucē apkārtējiem," uzsvēris iniciatīvas autors Toms Lūsis.

Būtiski vēl piebilst - nesen viena no aktīvākajām akcīzes nodokļa palielinājuma bezdūmu tabakas produktiem virzītājām Saeimā deputāte Ilze Indriksone publiski sūkstījās par to, ka plānotie līdzekļi onkoloģijai tā arī nav piešķirti. Te gan jānorāda, ka budžetā Finanšu ministrija neko tādu arī nebija paredzējusi, jo Jānis Reirs publiski apšaubīja, ka šādi papildus līdzekļi no nodokļa palielinājuma vispār būs. Tā vietā tika ierakstīta savā ziņā vispārīga frāze – ja papildus līdzekļi budžetā būs, tad tos attiecīgi piešķirs iecerētajam mērķim. Diemžēl tagad acīmredzot ir piepildījies tas, ko nozares eksperti paredzēja jau vēl pirms nodokļa celšanas – straujā cenu pieauguma dēļ, optimistiskās priekšlikumu iesniedzēju prognozes nav piepildījušās un bezdūmu produktu tirgus ir samazinājies, visticamāk daļai patērētāju izvēloties cigaretes vai arī tos iegādājoties ēnu sektorā. Savukārt līdz ar pašreiz virzītajiem priekšlikumiem Saeimā, paredzams, ka faktiski tiks aizliegti 90-95% tirgū esošo e-cigarešu šķidrumu un nikotīna spilventiņu, kas nozīmē, ka onkoloģijai papildus līdzekļi nav un nebūs. Un šķiet, vienīgie ieguvēji no visām šīm iecerētajām izmaiņām būs cigarešu ražotāji, kuru priekšlikumi, kā spriež nozares pārzinātāji, pamanāmi sakrita ar likuma grozījumu atbalstītāju pozīciju Saeimā.

Top komentāri

Miķelis Egle
Ar pamatpienākumu izpildi šī ministrija ir pēdējā vietā Eiropā, tad vismaz murgošanas jomā tā ir pirmajā vietā Eiropā.
Itamars Toledano
Tiek darīts viss, lai kontrabandu veicinātu. Atceraties, 2020.gada janvārī Girģenis solīja jaunus likumus kontrabandas apkarošanā, un solīja to ātru pieņemšanu, un nu -pēc vairāk kā gada- par to vairs nerunā vispār nenaz!
smiekli vairs nenāk
s
Agrāk domāju, ka aiz šiem neadekvātajiem lēmumiem slēpjas cigarešu ražotāju un/vai kontrabandistu lobijs, bet atliek vien secināt, ka lēmēji vienkārši ir neadekvāti un dara muļķības neko par to nesaņemot.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ārstējam 10 000 pacientu gadā

Par valsts finansējuma politiku un darbu Covid-19 laikā AIWA Clinic direktors Sergejs Ļebedjkovs sarunā ar Rūtu Kesneri.

Atgriešanās ierastajā dzīvē

Pēc pagājušajā nedēļā notikušajiem izmēģinājuma kinoseansiem, brīvdabas koncertiem un teātra izrādes ir nolemts, kā turpmāk noritēs publiskie pasākumi. No 15. jūnija dažādus pasākumus varēs apmek...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas