Šogad Ziemassvētkus sagaidām pavisam savādākā gaisotnē. Ir būtiski mainījusies situācija pasaulē kopumā un arī Latvijā. Esam piedzīvojuši divus pandēmijas gadus, kas atstāja savas negatīvās sekas gan ekonomikā, gan katra cilvēka ikdienā, un jau šķita, ka šogad sāksim atkopties, taču gada sākumā Krievijas sāktais asiņainais karš ne tikai radījis cilvēcisku, bet jau atkal ekonomiski smagu krīzi. Kā jūs izjūtat pašreizējo laiku – kuras ir tās lielās vērtības, ko visi šie notikumi likuši pārdomāt, pārvērtēt?
Man prātā nāk vairākas lietas – gan pandēmijas, gan šī brīža šausmīgais karš. Ikviens karš ir briesmīgs, bet šis emocionāli ir smagāks tāpēc, ka patiesībā tas notiek tik tuvu mums un mūsu pašu vēsture mums ir vēl dzīvā atmiņā, kas šīs sajūtas padara vēl skaudrākas.
Un šajā kontekstā man prātā nāk divas lietas – vērtības un cilvēks. Mēs ik pa laikam kā cilvēki sūkstāmies, ka ir grūti, sarežģīti. Bet kurš tad ir teicis, ka dzīve ir viegla? Vārds "krīze" dažādu iemeslu dēļ šobrīd jau tiek lietots tikpat bieži, cik vārds "demokrātija". Taču patiesībā krīze ir mūsu dzīves sastāvdaļa, tās ir lietas, ar kurām mums vienkārši ir jāspēj tikt galā. Šajā kontekstā – ja tā filozofiski skatās, pandēmijas laiks savā ziņā bija iemesls, kas mūs piespieda apstāties ikdienas skrējienā. as nebija viegli, mēs pretojāmies tam, taču tajā pašā laikā sapratām, ka tad, ja cilvēks nespēj apmierināt savas pamatvajadzības, sevišķi attiecībā uz savstarpējo saskarsmi, ir grūti funkcionēt. Tieši tāpēc es ceru, ka gan piedzīvotā pandēmija, gan pašreiz notiekošais karš daudziem liek padomāt par vērtībām un par to, kas tad īstenībā dzīvē ir svarīgs.
Visu interviju lasiet avīzes Diena piektdienas, 23. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!