Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +21 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 14. jūnijs
Saiva, Santis, Sentis, Tija, Saivis

Krievijas radītie riski valsts drošībai saglabājas augsti. Saruna ar VDD priekšnieku Normundu Mežvietu

Par specdienestu darba specifiku, Krievijas un Ķīnas, kā arī terorisma draudu līmeni valsts drošībai Rolanda Pētersona saruna ar VDD priekšnieku Normundu Mežvietu.

Valsts drošības dienesta (VDD) ikgadējais ziņojums iesākas ar atziņu "2020. gads mūsu atmiņā paliks kā laiks, kad tika pārbaudīta mūsu pacietība, noturība pret ārēju apstākļu izraisītām ievainojamībām, kā arī spēja saglabāt spriestspēju ieilgušas spriedzes apstākļos". Kā pandēmija ietekmējusi VDD darbu? Vai tā ir palielinājusi vai samazinājusi drošības riskus Latvijas valstij un sabiedrībai?

VDD pandēmijas laikā saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem kā citi dienesti, kam, neraugoties uz sarežģīto epidemioloģisko situāciju, jāturpina intensīvs darbs. Riski mūsu valsts un sabiedrības drošībai nav mazinājušies. Ārvalstu specdienestu apdraudējums pandēmijas laikā saglabājies nemainīgi augsts, bet atsevišķās jomās pat pieaudzis. Ceļošanas ierobežojumi nedraudzīgo valstu specdienestiem apgrūtināja izlūkošanu ar tradicionālajām metodēm, taču to vietā tika izmantotas citas metodes, kas ļauj informācijai piekļūt attālināti. Pandēmijas laikā dienests fiksēja kiberizlūkošanas draudu pieaugumu, un aizvien lielākus izaicinājumus sāk radīt augsto tehnoloģiju izmantošana specdienestu aktivitātēs. Kopš pandēmijas sākuma ir vērojams apdraudējuma pieaugums arī Latvijas informatīvajai telpai, kas saistīts ar lielo dezinformācijas, viltus ziņu un sazvērestības teoriju apjomu. Covid-19 tematiku savās interesēs cenšas izmantot gan populistiskas un marginālas personu grupas, gan ārvalstu specdienesti.

VDD savā ziņojumā atzīst, ka starp pandēmijas sekām ir arī "pieaugoša polarizācija sabiedrībā", aizvien lielāka neiecietība, kas atspoguļojas agresīva satura apjoma pieaugumā tiešsaistes diskusijās. Vai ir pamats domāt, ka šī tiešsaistes agresija varētu iegūt fizisku formu? Vai sabiedrībā kopumā parādās radikalizācijas tendences?

Neapmierinātība ar esošo situāciju ir faktors, kas var veicināt atsevišķu personu radikalizāciju, īpaši tik sarežģītā laikā kā šobrīd. Viens no mūsu darba virzieniem ir identificēt personas ar radikalizācijas pazīmēm un vērtēt, vai šīs personas var radīt apdraudējumu valsts un sabiedrības drošībai. Šādos gadījumos veicam pasākumus, lai novērstu šo personu iesaistīšanos vardarbīgās aktivitātēs. Ārkārtējās situācijas laikā dienesta redzeslokā nonāca vairākas personas, kuras interneta vidē pauda izteikti radikālus uzskatus, to skaitā – personas ar garīgās veselības traucējumiem.

Jūs pieminējāt viltus ziņu un sazvērestības teoriju izplatīšanos par Covid-19 pandēmiju sabiedrībā. VDD martā arī ziņoja, ka sācis pārbaudi par vakcinācijas pretinieku izplatītajiem drukātajiem materiāliem un informāciju internetā. Vai ir pamats domāt, ka šādu kampaņu organizatori varētu būt saistīti ar kādu ārēju spēku aktivitātēm?

Līdz šim neesam identificējuši mērķtiecīgu ārvalstu iejaukšanos, kuras mērķis būtu traucēt vakcinācijas procesam. Mēs ikdienā saņemam informāciju no mūsu ārvalstu partneru dienestiem un redzam, ka līdzīgas vakcinācijas pretinieku aktivitātes notiek arī daudzās citās valstīs. Vienlaikus jāatzīmē, ka esam fiksējuši būtisku Krievijas propagandas ietekmi atsevišķu dezinformācijas un viltus ziņu izplatītāju piedāvātajā saturā. Savukārt pieminēto vakcinācijas pretinieku aktivitāšu izvērtēšana ir Valsts policijas (VP) kompetencē. Mēs savas kompetences ietvaros sniedzam VP atbalstu.

VDD ziņojuma pretizlūkošanas sadaļā kā jaunums pieminēta Ķīnas specdienestu pieaugoša interese par Latvijā pēdējos gados notiekošo. Kas mūsu valstī interesē ķīniešus, cik apjomīgas un bīstamas ir to aktivitātes?

Lai gan Ķīnas specdienesti rietumvalstīs neizmanto tik agresīvas metodes kā Krievijas specdienesti, tos nevajadzētu vērtēt kā mazāk bīstamus. VDD vērtējumā Latvija šobrīd nav starp Ķīnas prioritātēm, tomēr pēdējos gados esam fiksējuši Ķīnas specdienestu pieaugošu interesi par atsevišķām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. To interešu lokā ir arī Latvijā īstenoti zinātnes projekti ar augstu inovāciju potenciālu. Spiegošanas darbību no Latvijas teritorijas Ķīnas specdienestu pārstāvji neizvērš, taču uzmanīgiem ir jābūt Latvijas valsts piederīgajiem, kuri apmeklē Ķīnu, jo īpaši pēc tās valsts iestāžu, zinātnes un kultūras institūtu, augstskolu ielūguma. VDD analīze liecina, ka Ķīnas specdienestu aktivitātes ir vērstas uz Ķīnas kapacitātes stiprināšanu, ietekmes vairošanu starptautiskajā arēnā, kā arī pozitīva Ķīnas publiskā tēla veidošanu. Ķīna šim nolūkam izmanto gan kiberspiegošanu, gan tā dēvētās maigās varas instrumentus. Uzskatu, ka, aizvien vairāk pieaugot Ķīnas globālajām ģeopolitiskajām ambīcijām, tās interese par Latviju varētu pieaugt.

Gan VDD, gan Satversmes aizsardzības biroja pēdējos ziņojumos pieminēta pieaugoša Baltkrievijas specdienestu aktivitāte Latvijā, jo īpaši saistībā ar baltkrievu kopienu Latvijā. Kā izpaužas šī aktivitāte? Vai baltkrievu dienestu interešu loks Latvijā ir līdzīgs Krievijas specdienestu interešu lokam?

Baltkrievijas specdienestu aktivitātes attiecībā uz mūsu valsti nevar salīdzināt ar Krievijas specdienestu izvērstajām aktivitātēm ne intensitātes, ne radītā apdraudējuma ziņā. Baltkrievijas specdienesti, līdzīgi attiecīgajām Krievijas struktūrām, izlūkdarbību galvenokārt īsteno no savas valsts teritorijas. Jāņem vērā, ka Baltkrievijas specdienestiem vēsturiski ir izveidojusies cieša sadarbība ar Krievijas drošības struktūrām. Tādēļ, dodoties uz Baltkrieviju, jārēķinās ar tikpat augstiem izlūkošanas riskiem, kā apmeklējot Krieviju. Esam fiksējuši Baltkrievijas specdienestu interesi galvenokārt par mūsu valstī mītošo tautiešu attieksmi pret Baltkrievijā valdošo režīmu un pret to vērstajiem protestiem.

VDD min, ka, neskatoties uz pandēmijas ierobežojumiem, pērn bija vērojama augsta Krievijas aktivitāte ģeopolitisko interešu realizēšanai ar t. s. nemilitāras ietekmes palīdzību. Kādos virzienos un veidos šī Kremļa nemilitārā ietekme izpaudās Latvijā?

Krievija jau gadiem izmanto plašu instrumentu klāstu ar mērķi ietekmēt un atbilstoši Kremļa interesēm mainīt Latvijas iedzīvotāju uzskatus, kā arī veicināt sev izdevīgu lēmumu pieņemšanu mūsu valstī. Krievijas nemilitārā ietekme tiek īstenota ierastajos darbības virzienos. Kremļa politikas mērķu vārdā tiek ekspluatēti tā dēvētie Krievijas tautieši. Lai attaisnotu Krievijas ieguldītos līdzekļus, tiek rīkoti dažādas ievirzes pasākumi. Piemēram, lai uzturētu Krievijas izvirzītos apgalvojumus par Latvijā šķietami notiekošu "fašisma atdzimšanu". Tāpat Krievija mērķtiecīgi cenšas konsolidēt "tautiešu" jauno paaudzi Latvijā un atrast piemērotus nākotnes līderus. Nemainīgi nozīmīgu lomu saglabā arī vēstures tematika. Esam fiksējuši izteikti agresīvus Krievijas centienus pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi, glorificējot Krievijas kā Padomju Savienības mantinieces uzvaru Otrajā pasaules karā, vienlaikus noliedzot PSRS īstenoto Latvijas okupāciju un komunistiskā režīma pastrādātos noziegumus.

Sabiedrībai nevarēja palikt nepamanīta daudzu Krievijas TV programmu retranslācijas pārtraukšana Latvijā šā gada februārī. Vai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) attiecīgie lēmumi bija saistīti arī ar VDD ieteikumiem un uzsāktajām kriminālprocesuālajām darbībām? Kādus draudus šo programmu translācija radīja?

Tie bija NEPLP kā elektronisko plašsaziņas līdzekļu vidi uzraugošās institūcijas lēmumi. Ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, šie lēmumi ir atzinīgi vērtējami un atbilstoši Latvijas nacionālās drošības interesēm. Komunikācijā ar atbildīgajām institūcijām, tajā skaitā NEPLP, regulāri esam uzsvēruši, ka Krievijas televīzijas kanāli un citi informācijas resursi ir viens no galvenajiem instrumentiem Kremļa propagandas vēstījumu izplatīšanai un ietekmes palielināšanai Latvijas teritorijā. To saturā sistemātiski tiek iekļauta Latviju un tās sabiedrotos NATO un ES diskreditējoša dezinformācija, lai grautu iedzīvotāju ticību Latvijas valstij un ievirzītu Krievijas ietekmes sfērā. Krievijas propagandas vēstījumi veicina starpetnisko spriedzi Latvijas sabiedrībā. Televīzijas kanāla Rossiya RTR saturā mediju uzraugs bija identificējis vairākus naida runas gadījumus.

Kā zīmīgs piemērs VDD aktivitātēm, panākot notiesājošus spriedumus Latvijas pilsoņiem – Krievijas spiegiem, VDD ziņojumā minēts pirmās instances tiesas spriedums Oļega Buraka lietā. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn viņam piesprieda ļoti bargu sodu – 15 gadus cietumā. Taču viņa amats it kā nebija saistīts ar vērienīgu valsts noslēpumu pārzināšanu – viņš bija Iekšlietu ministrijas Šaujamieroču uzskaites nodaļas priekšnieks. Kādu informāciju viņš nodeva Krievijas dienestiem, un kur to ieguva?

Izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecina, ka O. Buraks Krievijas specdienestam nodeva informāciju par potenciāli vervējamām mūsu valsts amatpersonām, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, iekšlietu sistēmas iestādēm un to materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī organizētās noziedzības vidi Latvijā. Tā kā persona pirmās instances tiesas spriedumu ir pārsūdzējusi un tiesvedība vēl turpināsies, plašāk komentēt nodotās informācijas saturu atturēšos.

Protams, Krievijas specdienesti par vērtīgāko uzskata valsts noslēpumu saturošu informāciju. Tomēr tos interesē arī jebkura cita aizsargājama un plašākai publikai nepieejama informācija. Mūsu vērtējumā O. Buraka ieņemtais amats Krievijas specdienestam bija stratēģiski nozīmīgs un informācija, ko viņš nodeva, nodarījusi nozīmīgu kaitējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm. Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka viņš ieguvis un specdienestam nodevis arī valsts noslēpumu saturošas ziņas. 

Plaši ir zināmi spiegu skandāli Igaunijā, kur par spiegošanu notiesātas amatpersonas ar milzīgu slepenas informācijas bagāžu – bijušais Aizsardzības ministrijas (AM) Drošības departamenta vadītājs Hermanis Simms, Bruņoto spēku ģenerālštāba majors Deniss Metsavass, AM zinātniskās padomes loceklis Tarmo Keutss, kurš spiegojis pat Ķīnas labā. Latvijā šādas skaļas prāvas izpaliek. Vai mums spiegu augstos amatos ir mazāk?

Konstatējot kādas personas radītus riskus aizsargājamas informācijas drošībai, VDD un abu mūsu kolēģu dienestu – Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) – galvenais uzdevums ir novērst iespējamo apdraudējumu valsts drošības interesēm. Kriminālprocesu uzsākšana nav vienīgais veids, kā tas ir izdarāms. Drīzāk – pēdējais, kad citi instrumenti ir izsmelti un nav nostrādājuši preventīvie pasākumi. Gadījumos, kad rodas aizdomas par personas iespējamu darbošanos citas valsts interesēs, veicot šīs personas darbību izpēti un kontroli, varam iegūt mums vērtīgu informāciju, piemēram, par ārvalsts specdienesta interesēm un metodēm, vienlaikus nepieļaujot, ka persona nodod naidīgajam specdienestam nozīmīgu informāciju vai citādi kaitē mūsu valsts interesēm.

Konstatējot spiegošanas riskus, mēs regulāri rosinām iekšlietu ministru iekļaut tā dēvētajā melnajā sarakstā apdraudējumu radošus ārvalstniekus. Pret valstij nelojālām amatpersonām, kuru rīcība vai kontaktpersonu loks dod pamatu apšaubīt šo personu spēju nosargāt valsts noslēpumu, efektīvs instruments ir speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam liegšana. Tāpat šādas personas var atstādināt no amata vai pārvirzīt uz citu amatu. Vienlaikus jāsaprot, ka iesaistīšanās "sadarbībā" ar ārvalsts specdienestu nereti notiek piespiedu kārtā. Krievijas specdienesti pret mūsu iedzīvotājiem savas valsts teritorijā ir agresīvi, vervēšanai izmantojot arī draudus un šantāžu. Atturēšanās komentēt mūsu identificētos gadījumus, kas nav noslēgušies ar kriminālprocesu, ir apzināts lēmums, lai iedrošinātu šādas personas vērsties dienestā pēc palīdzības.

Liela sabiedrības uzmanība pēdējā laikā pievērsta skaļām publiskām slepkavībām, kas varētu būt saistītas ar dažādiem biznesa darījumiem, iespējams, arī Krievijā – Mārtiņa Bunkus, Pāvela Rebenoka, Romāna Bezzubova lietām. Vai šo lietu izmeklēšanā kaut kādā veidā piedalās arī VDD?

Šāda veida noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana ir Valsts policijas kompetencē, taču VDD, protams, sniedz savu atbalstu policijas kolēģiem. Arī Romāna Bezzubova lietas izmeklēšanā Valsts policija cieši sadarbojas ar mums. Kopumā gribētu piekrist atsevišķu tiesībsargājošo institūciju pārstāvju teiktajam, ka pieminētās lietas virzās uz priekšu, izmeklēšanai ir gaidāmi rezultāti. 

Ģenerālprokurors Juris Stukāns intervijā Dienai norādīja, ka līdz ar Policijas akadēmijas likvidēšanu liela problēma ir apmācītu speciālistu, jo īpaši operatīvo darbinieku, trūkums tiesībsargājošajās institūcijās. Rezultātā dažādi dienesti konkurē viens ar otru darbinieku piesaistē, mēģinot pārvilināt labākos speciālistus. Vai jūs VDD izjūtat šo problēmu?

Te būtu jāpaskaidro, ka specdienestu – Latvijas gadījumā VDD, SAB, MIDD – darbinieku sagatavošana nenotiek augstskolās visiem pieejamu kursu ietvaros. Mēs VDD savus darbiniekus apmācām paši un ar mūsu NATO partnerdienestu palīdzību, jo šī apmācība ir cieši saistīta ar slepenas informācijas par dienestu darbības metodēm iegūšanu. Jaunie darbinieki parasti tiek izraudzīti un uzrunāti no augstskolu beidzēju vai VDD zināmu personu vidus, un līdz viņu reālajai pieņemšanai darbā parasti paiet vairāki mēneši, kuru laikā tiek pārbaudīta viņu piemērotība darbam VDD. Parasti tie ir speciālisti konkrētās jomās – ekonomikā, politikas zinātnē, tieslietās – atkarībā no tā, kādiem amata pienākumiem mēs šos cilvēkus vēlamies rekrutēt.

Interesanta nianse VDD ziņojumā ir norāde uz atsevišķiem centieniem popularizēt "sociālisma un komunisma ideoloģiju" jauniešu vidē, kuri realitātē nav saskārušies ar komunistiskā režīma noziegumiem. Kas cenšas popularizēt šo ideoloģiju? Vai tas ir saistīts tikai ar Kremļa mītiem par varonīgo pagātni un "cīņu ar fašismu", vai arī Latvijas jauniešus sāk ietekmēt studijas kreisi orientētās rietumu universitātēs?

VDD redzeslokā atrodas atsevišķas personas, kuras Latvijas sabiedrībā, īpaši jauniešu vidē, cenšas izplatīt sociālisma un komunisma idejas. Mūsu analīze liecina, ka atsevišķu jauniešu pievēršanās minētajām ideoloģijām pamatā saistāma ar sevis meklējumiem. Taču vienlīdz nozīmīgs faktors ir izpratnes trūkums par komunistiskās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem. Šis izpratnes trūkums ir saistāms arī ar to, ka rietumvalstu informatīvajā telpā daudz vairāk uzmanības tiek pievērsts nacistu pastrādātajiem noziegumiem, uzsverot to smagumu un atstātās sekas. Komunisma ideoloģijas vārdā pret cilvēci veiktajiem noziegumiem diemžēl tiek piešķirta mazāka nozīme. Uzskatu, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc Eiropas valstu jaunākās paaudzes pilsoņus var uzrunāt komunisma un sociālisma saukļi. 

Terora draudu līmenis Latvijā jau ilgstoši ir zems. Kādi ir riska faktori tā pieaugumam apstākļos, kad galvenais globālais šo draudu avots Daesh kustība Sīrijā sekmīgi apslāpēta? Kāds šobrīd ir noskaņojums Latvijas musulmaņu kopienā?

Lai arī Latvijā nav bijusi nepieciešamība izsludināt paaugstinātu terorisma draudu līmeni, nedrīkstam ignorēt terorisma draudu situāciju vairākās citās Eiropas valstīs. Terora akti Eiropā joprojām notiek. Pie mums nozīmīgākie terorisma riski joprojām ir saistīti ar atsevišķu personu radikalizēšanos. Pašlaik VDD redzeslokā atrodas vairākas personas, kuras izrāda pastiprinātu interesi par vardarbību attaisnojošām ideoloģijām.

Pirms pāris gadiem VDD izdevās laikus identificēt radikalizācijas gadījumu un novērst terora aktus, ko kāds labējais ekstrēmists plānoja veikt pret mazākumtautību pārstāvjiem. Persona bija pārņemta ar terorista Andersa Bēringa Breivīka personību un gatavojās veikt vairākus terora aktus viņa dzimšanas dienā – 13. februārī. Šo personu aizturējām, kad tā bija uzsākusi gatavošanos uzbrukumam bērniem mazākumtautību skolā, kā arī terora aktiem vairākās tirdzniecības vietās, kur apgrozījās mazākumtautību pārstāvji. Izmeklēšanas gaitā tika atrasti detalizēti uzbrukumu plāni un dažādi ieroči. Atklājām, ka personas plānos ietilpa arī sprādzienu organizēšana. Personas noziedzīgie nodomi tika pierādīti, un tiesa viņu atzina par vainīgu. Taču ekspertīzē tai tika konstatēti garīgās veselības traucējumi, tādēļ tiesa nozīmēja piespiedu ārstēšanos psihiatriskajā slimnīcā.

Agresīvi un uz vardarbību vērsti komentāri internetā ir signāls, ka to autoriem jāpievērš uzmanība un jāvērtē riski. Minētā persona internetā ilgstoši publicēja pret krievu un romu tautības iedzīvotājiem vērstus komentārus. Runājot par Latvijas musulmaņu kopienu, tie lielākoties ir miermīlīgi iedzīvotāji, kas neatbalsta radikālo islāma interpretāciju. Tomēr mūsu redzeslokā joprojām ir atsevišķi kopienas locekļi, kuri savulaik aizceļoja uz Sīriju un Irāku, lai pievienotos grupējumam Daesh.

Kā jūs komentētu Krievijas diversijas aktu NATO dalībvalsts Čehijas teritorijā, uzspridzinot munīcijas noliktavu? Vai Latvijā pastāv līdzīgs risks?

Mēs esam ieguldījuši lielu darbu, lai to minimizētu. Pēdējos gados ir grozīta virkne normatīvo aktu, ierobežojot tādas darbības, kas Krievijai ļāvušas sekmīgi īstenot aktivitātes citās valstīs. Piemēram, 2016. gadā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā, lai atvieglotu spiegošanas pierādīšanu un paredzētu atbildību par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, bet 2018. gadā Nacionālās drošības likumā, lai noteiktu nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības un paredzētu mehānismu to investīciju un darījumu kontrolei. Tomēr gan Čehijas piemērs, gan Sergeja Skripaļa indēšana ir spilgts apliecinājums, ka no šādiem riskiem nav pasargātas arī rietumvalstis.

 

Normunds Mežviets

  • No 2014. gada Valsts drošības dienesta priekšnieks
  • No 2005. gada strādā VDD
  • Maģistra grāds vēsturē LU
  • Maģistra grāds politikas zinātnē LU

Top komentāri

Robis
R
Vislabākais garants valsts drošībai ir attistīta ekonomika, nabadzības un nevienlīdzības izkaušana, lai cilvēki gribētu Latvijā dzīvot un palikt un cīnities. Neviens nabadzīgs nepaēdis stressā dzīvojis jaunietis nebūs labs karotājs
Graždanskijs
G
Nedroša valsts - nedrošs dienests.
nu tik būs
n
Tūlīt metīs bumgas
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kandavas novadā gājis bojā motociklists

Svētdien negadījumā Kandavas novadā gājis bojā motociklists, bet pasažieris pēc policistu veiktās reanimācijas nogādāts slimnīcā, aģentūru LETA informēja Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas