Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Svētdiena, 12. maijs
Valija, Ina, Ināra, Inārs

Latvijā plaukst grūti kontrolējamā interneta azartspēļu industrija

Azartspēļu nozarei no krīzes atkopties neizdodas. 2008.gadā bija 636 spēļu zāles un 14 kazino, kuros izvietoti 16 300 automātu, sākoties krīzei, to skaits samazinājās par 50% un pēdējos gados pieaudzis tikai nedaudz. Nozares pārstāvji to skaidro gan ar faktu, ka uzņēmēju vēlme pēc šāda biznesa noplakusi, gan arī ar, viņuprāt, netaisnīgo politiku pret jaunu spēļu vietu atvēršanu.

Savukārt pašvaldības nav apmierinātas ar faktu, ka saņem tikai ceturto daļu no azartspēļu nodokļa, bet pārējos 75% saņem valsts. Turklāt nevar noliegt arī azartspēļu atkarības problēmu, kas skar ne mazums dažādu paaudžu iedzīvotāju.Lai iegūtu azartspēļu darbības licenci, uzņēmējam valstij jāsamaksā 300 000 latu. Kad valsts devusi atļauju, piekrišana jāprasa arī pašvaldībai, kurā spēļu zāli plānots atvērt. Tieši šeit sākas lielākie sarežģījumi, jo tikai retos gadījumos pašvaldība dod atļauju. Pavisam nesen vilšanos piedzīvoja SIA Optibet, jo Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja atkārtoti noraidīja uzņēmuma lūgumu atļaut jaunas totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanu Rīgā, Avotu ielā.Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs norāda, ka šāda politika nav godīga: "Optibet konkurē ar nelegālajiem azartspēļu organizatoriem internetā, kas valstij nemaksā nekādus nodokļus. Viņi vēlas atvērt tikai totalizatora pieņemšanas punktu, kas fiziskā izteiksmē ir dators, krēsls un viens cilvēks. Rīgas dome (RD) to aizliedza darīt, pamatojot to, ka konkrētajā vietā ir liela cilvēku plūsma." RD Sabiedrisko attiecību nodaļa gan informē, ka Optibet lūgums noraidīts, jo azartspēļu organizators noteiktajā termiņā nebija iesniedzis vajadzīgos dokumentus.RD jau trešo sasaukumu pēc kārtas neizsniedz atļaujas jaunu azartspēļu vietu atvēršanai. Patlaban likvidētas visas spēļu zāles, kas savulaik darbojās pašvaldībai piederošajās telpās.Attīstīt biznesu uzņēmēji mēģina citās pilsētās. Piemēram, pērn saņemtas trīs licences jaunām spēļu vietām - pa vienai Līvānos, Daugavpilī un Tukumā. "Jaunas spēļu zāļu licences tiek izsniegtas tikai atsevišķos gadījumos, bieži vien pašvaldība piešķir jaunu atļauju ar nosacījumu, ka cita spēļu zāle tiks slēgta," skaidro Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) vadītāja Signe Birne."Iemesls lielā mērā slēpjas naudā, jo no azartspēļu nodokļa 75% saņem valsts, pārējo - pašvaldība. Protams, pašvaldības ir neapmierinātas, ka saņem tik maz, jo spēļu zāles esamība tieši pašvaldībai rada lielākās problēmas. Mēs esam ierosinājuši Finanšu ministrijai (FM), ka vajadzētu pārskatīt šo dalījumu, taču ministrija tam nepiekrīt," stāsta A.Marcinkēvičs. Dienai iegūt atbildi no FM neizdevās. FM pārstāve Ieva Pužule norādīja, ka nepieciešama papildu situācijas izpēte: "Atbildi nav iespējams sniegt ne šodien, ne tuvākajās dienās."Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Mutjanko Dienai uzsver, ka pašvaldībām vajadzētu dot lielākas tiesības uz atļauju izsniegšanu spēļu zāļu atvēršanai. "Pašvaldību savienībai un IAUI ir diezgan atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā. Jāatzīst, ka pašvaldībām ir sarežģīti izvērtēt veselu apstākļu kopumu, taču, ja kāds no faktoriem var traucēt iedzīvotāju mieru un drošību, pašvaldība var arī nedot atļauju vērt vaļā spēļu zāli konkrētajā vietā."Kaut gan legālā azartspēļu biznesa apgriezieni mazinājušies, interneta azartspēļu industrija plaukst. Nav uzskaites, cik cilvēku būtu atkarīgi no šādām izklaidēm, tomēr jau pusgadu no azartspēlēm atkarīgie, līdzīgi kā alkoholiķi un narkomāni, saņem finansiālu atbalstu atkarības ārstēšanai vairāk nekā 700 latu apmērā.Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Minesotas programmas vadītāja psihoterapeite Venita Dāve norāda, ka pēdējos desmit gados to spēlmaņu skaits, kas vērsušies pēc palīdzības, ir liels, turklāt nav mazinājies."Pie speciālista viņi vēršas smagās krīzes situācijās, piemēram, ja veidojas ļoti daudz parādu, ja veikuši kādas kriminālas darbības. Sākumā cieš ģimenes locekļi, pēc tam, lai iegūtu līdzekļus azartspēļu spēlēšanai, atkarīgie sāk zagt gan no tuviniekiem, gan paziņām, gan darbavietā. Pēdējos gados, kad ļoti viegli ir pieejami tā sauktie ātrie kredīti, šie cilvēki ir parādu jūgā pie vairākiem nebanku kreditētājiem," stāsta V.Dāve.No azartspēlēm atkarīgie lielākoties ir ļoti noslēgti un melīgi. Viņi kļūst tramīgi, jo visbiežāk kaut kas jāslēpj, tas rada trauksmi un reizēm pat ir par iemeslu pašnāvībai. Bieži ir gadījumi, kad atkarīgie saņēmušies lūgt palīdzību, taču, uzzinot prasības, vēlme noplok. "Nesen bija ienākusi kāda sieviete spēlmane. Raudādama stāstīja, ka gadu nebija spēlējusi azartspēles, bet divās dienās nospēlējusi divus tūkstošus latu. Sacīja, ka ļoti grib ārstēties. Tiklīdz pateicu, ka ārstēšanās laikā nedrīkst izmantot mobilo telefonu, asaras notrauca un aizgāja," atceras psihoterapeite un norāda, ka atkarību izārstēt paša spēkiem ir ļoti grūti, ir jāvēršas pie speciālista: "Pievilinošs faktors ir pirmās veiksmes. Arī tad, kad cilvēks sāk zaudēt naudu, atmiņā iespiedusies eiforija par gūtajām uzvarām, un tā viņu motivē. Atkarību uzveikt ir ļoti grūti, bet iespējams."Visu rakstu lasiet pirmdienas Dienā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas