Skatoties kumulatīvo inflāciju Latvijā, labi redzams, ka aktīvie pensiju plāni spēj to pārspēt (kaut tieši pēdējos gados ar augstu inflāciju aktīvo pensiju plānu ienesīgums ne tik daudz pārspēj kumulatīvo inflāciju), savukārt konservatīvie plāni būtiski atpaliek no inflācijas, dažu šo pensiju plānu gadījumos krājobligācijas pat būtu bijušas izdevīgākas. Ņemot vērā, ka pirmspensijas plānu mērķis vairāk ir saglabāt aktīvu vērtību, bet, ja dažu to ienesīgums, piemēram, astoņos gados ir ap nulli (to ietekmēja reti izteiktais obligāciju vērtības kritums), bet inflācija – ap 45%, būtībā pirktspējas vērtība nesaglabājas. Turklāt lielākoties Latvijas pensiju plāni pelna ārzemēs, bet, piemēram, eirozonā inflācija ir gandrīz uz pusi zemāka nekā pie mums. Tā eirozonā pērn decembrī inflācija bija 1,9%, bet Latvijā – 3,4%, liecina Eurostat dati. Līdz ar to augstāka inflācija Latvijas iedzīvotāju iekrājumus un ieguldījumus "noēd" straujāk nekā valstīs ar zemāku inflāciju.
Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure nenoliedz, ka inflācija samazina pensiju plānu reālo ienesīgumu. Piemēram, no 2017. līdz 2024. gada beigām patēriņa cenas Latvijā ir pieaugušas par vairāk nekā 41% jeb vidēji ap 5% gadā un šajā periodā inflāciju ir spējuši pārspēt tikai augsta riska ieguldījumu plāni. Vienlaikus viņa uzsver, ka augsta inflācija būtiski ietekmē arī konservatīvākus pensiju plānus, kuru mērķis nav strauja kapitāla palielināšana, bet gan uzkrājuma stabilitāte. Tas tomēr nemaina pamatprincipu, ka pirmspensijas vecumā parasti ieteicams izvēlēties zemāka riska pensiju plānus, kuros lielāka daļa līdzekļu tiek ieguldīta obligācijās. Šādu plānu galvenais uzdevums ir samazināt iespējamību piedzīvot būtiskus uzkrājuma kritumus neilgi pirms pensijas vecuma, pat ja tas nozīmē zemāku potenciālo ienesīgumu ilgākā termiņā.
Mazāk svārstās
Zema riska plānos ieguldījumi obligācijās parasti ir mazāk svārstīgi nekā ieguldījumi akcijās, tomēr arī tie nav pasargāti no vērtības krituma. Īpaši tas kļūst redzams makroekonomisku satricinājumu laikā. Piemēram, 2022. gadā, strauji augot inflācijai un centrālajām bankām paaugstinot procentu likmes, obligāciju vērtība samazinājās. Tas nozīmē, skaidro E. Dundure, ka reālais ienesīgums šādos periodos sarūk gan inflācijas, gan ieguldījumu cenu krituma dēļ.
Vienlaikus zema riska plānu nozīme īpaši spilgti izpaužas finanšu tirgus satricinājumu brīžos. Piemēram, 2025. gada sākumā, finanšu tirgiem strauji reaģējot uz ASV tirdzniecības politikas paziņojumiem, augsta riska pensiju plāni dažu dienu laikā zaudēja vairāk nekā 15% no vērtības, kamēr zema riska plānu kritums bija minimāls – aptuveni 1%.
Jāņem vērā, ka pensiju pārvaldniekiem nav iespēju ietekmēt inflācijas līmeni konkrētā valstī. "Viņu uzdevums ir izstrādāt un pielāgot ieguldījumu stratēģijas, lai ilgtermiņā pēc iespējas kompensētu inflācijas ietekmi. Tādēļ, izvēloties pirmspensijas plānu, būtiska nozīme ir ne tikai riska līmenim, bet arī pārvaldīšanas stratēģijai," teic E. Dundure.
Viņa vērtē, ka aktīvāk pārvaldīti plāni, kuros ieguldījumi tiek veikti individuālos finanšu instrumentos, ļauj pārvaldniekam elastīgāk mainīt aktīvu struktūru un potenciāli gūt augstākus procentu ienākumus no obligācijām. Vienlaikus nozīmīgs faktors ir arī kredītrisks – lai gan zema riska plāni tiek klasificēti līdzīgi pēc ieguldījumu struktūras, to riski var būtiski atšķirties atkarībā no tā, vai ieguldījumi tiek veikti drošākās vai riskantākās obligācijās.
Vairāk informācijas
Latvijas Banka, attīstot jauno platformu Manapensija.lv, plāno uzsvērt vairākus rādītājus, kas palīdzēs iedzīvotājiem pieņemt informētākus lēmumus, tostarp ieguldījumu struktūru, risku profilu un pārvaldīšanas pieeju. Vēsturiskais ienesīgums var sniegt noderīgu ieskatu, taču tas nav garantija nākotnes rezultātiem, īpaši pirmspensijas vecumā, kur līdzsvars starp drošību un ienesīgumu kļūst īpaši svarīgs.
Analizējot no makroekonomiskā viedokļa, Latvijā inflācija pārsvarā ir augstāka nekā vidēji eirozonā un to veicina ilgstoši straujāka izaugsme, straujāks algu kāpums un attiecīgi pieaugošs patēriņš. Šo procesu sauc par konverģenci, kura ir kā koks ar diviem galiem – ienākumi pieaug, bet attiecīgi daļēji ienākumu pieaugumu “apēd” inflācija.
"Bet, skatoties uz tirgiem, kuros ieguldījumi tiek veikti, reālā izaugsme jau ir pozitīvāka. Turklāt ieguldījumiem akcijās inflācija var radīt negatīvu vai pozitīvu rezultātu īsā termiņā, bet ilgā termiņā, cenām izlīdzinoties, galvenais noteicošais faktors ir uzņēmumu konkurētspējai attiecīgajos ekonomikas apstākļiem, kā arī tam, kā ieguldījumi uzņēmumos ir diversificēti nozaru, valstu un citos griezumos," teic E. Dundure, rezumējot, ka inflācija būtiski ietekmē pensiju uzkrājumu reālo vērtību, taču pirmspensijas vecumā prioritāte ir kapitāla saglabāšana.