Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +16 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 24. jūlijs
Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne, Kristīna

LPS: Ja VM neļaus mediķiem strādāt vairākās slimnīcās, tiks apdraudēta reģionālo slimnīcu darbība

Ja ārstu uz vietas slimnīcā nav un speciālistu pārvietošanās no pamata darba vietas uz citām slimnīcām Veselības ministrija (VM) nepieļaus, tad reģionālo slimnīcu darbības nodrošināšana būs apdraudēta, secinājusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), tiekoties ar mediķu organizācijām.

LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Liene Užule informēja, ka, ņemot vērā veselības nozares rosināto reģionālo slimnīcu līmeņu pārskatīšanu, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris un Latvijas slimnīcu biedrības (LSB) priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs tikās klātienē un pārrunāja iespējamos kopīgas rīcības virzienus.

Izvērtējot pieejamo informāciju, puses ir vienisprātis, ka nepieciešama skaidrība un VM argumentēts pamatojums plānotajām izmaiņām slimnīcu tīklā, kā arī rīcības plāns, ja reģionos nebūs pieejami konkrēti veselības aprūpes pakalpojumi un speciālisti. LPS, LVSADA un LSB uzsver nepieciešamību turpināt kopīgu diskusiju un rast atbilstošāko risinājumu, sacīja Užule.

LPS un VM ikgadējās sarunās šī gada maijā VM informēja par reģionālajās slimnīcās veiktajām pārbaudēm un plānotajām izmaiņām tieši pašvaldību otrā un trešā līmeņa slimnīcām. Savukārt 2.jūnijā valdībā tika skatīts informatīvais ziņojums Izvērtējums par stacionāro ārstniecības iestāžu atbilstību definētajiem līmeņiem, kurā norādīts, ka VM plāno diskutēt ar noteiktām slimnīcām un iesaistītām pašvaldībām par izmaiņām slimnīcu darbībā un līdz 2020.gada 1.oktobrim pieņemt lēmumu par slimnīcu līmeņu maiņu. 

Tomēr vairāki aspekti informatīvajā ziņojumā joprojām nav skaidri, piemēram, kā tiks risināta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, vai tā vēl vairāk netiks samazināta, kā iespējamās izmaiņas ietekmēs ārstu un medicīnas māsu turpmāko darbu un atalgojumu. Līdz ar to nepieciešama daudz plašāka informācija.

Pēc Užules teikta, tikšanās laikā LPS, LVSADA un LSB uzvēra, ka svarīgi ir darīt visu iespējamo, lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vistuvāk dzīvesvietai un vienlaikus sekmētu medicīnas speciālistu nodrošināšanu un piesaisti reģionos. Samazinot speciālistu skaitu un pakalpojumu pieejamību, var prognozēt, ka notiks iedzīvotāju aizplūšana un lauku reģionu iztukšošanās. 

Tāpēc īpaši būtisks jautājums ir veselības aprūpes speciālistu pārvietošanās reģionos. Būtu skaidri jāsaprot, kāds ir VM piedāvātais risinājums ārstu migrācijas izraisīto risku novēršanā pie esošā speciālistu trūkuma valstī. Ja ārstu uz vietas slimnīcā nav un speciālistu pārvietošanās no pamata darba vietas uz citām slimnīcām netiks pieļauta, tad reģionālo slimnīcu darbības nodrošināšana būs apdraudēta, secināts LPS, LVSADA un LSB tikšanās laikā.

Līdz ar to jāturpina kopīgas detalizētas diskusijas ar pašvaldībām, slimnīcām, arodbiedrību un ministriju gan par slimnīcās veiktajās pārbaudē gūtajiem secinājumiem, gan turpmāku skaidru rīcību slimnīcu līmeņu pārskatīšanā. 

LETA jau vēstīja, ka ziņojumā, kurā apkopots Veselības inspekcijas (VI) slimnīcu pārbaudēs secinātais, norādīts, ka pastāv krasas atšķirības dažādu pakalpojumu pieprasījumā gan viena slimnīcu līmeņa apmēros, gan vairāku līmeņu kontekstā. Piemēram, raugoties uz slimnīcām ceturtajā līmenī, secināts, ka ķirurģisko operāciju skaits, kas neietver datus par dienas stacionāriem, viszemākā aktivitāte vērojama Jēkabpilī, kas veic 4,21 operāciju dienā, kamēr tā paša līmeņa Liepājas reģionālā slimnīca veic 15,6 operācijas.

Līdzīgas tendences iezīmējas arī otrā un trešā līmeņa slimnīcu kontekstā, kur Madonas slimnīca veic 6,15 operācijas dienā, kamēr Krāslavas slimnīca - vien 0,65.

Atbilstoši Latvijā noteiktajām prasībām ārstniecības iestādei būtu jāsniedz vismaz 500 dzemdību gadā. Patlaban piecas no astoņām pārskatā iekļautajām otrā un trešā līmeņa slimnīcām neatbilst šim kritērijam.

Slimnīcas, kuras neatbilst, būtu Kuldīgas slimnīca, kur bijušas 489 dzemdības gadā, Ogres rajona slimnīca ar 465 dzemdībām gadā, Preiļu slimnīca - 358 dzemdības, Madona - 318 dzemdības, kā arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība - 242 dzemdības gadā.

Lai nodrošinātu šo pakalpojumu, slimnīcai ir jāuztur 4,5 ginekologu, 4,5 neonatologu, 4,5 anesteziologu un cita atbalsta personāla dežūru maiņas mēnesī.

Tikmēr tā paša līmeņa ārstniecības iestāde - Jūrmalas slimnīca - nodrošina 1677 dzemdības gadā, kas ir vairāk nekā ceturtā līmeņa Vidzemes slimnīcā, kas nodrošina visvairāk dzemdības gadā, proti, 1122.

Tāpat VI pārbaudēs secināts, ka kopumā reģionālās slimnīcas neizpilda valsts pasūtījumu uz gultu noslodzi. Patlaban noteikts, ka vidējai gultu noslodzei ir jābūt 80%.

Piemēram, Kuldīgas slimnīcas reanimācijas un anestezioloģijas nodaļās to vidējā noslodze ir vien 25%, bērnu nodaļās - 32%, dzemdību un ginekoloģijas nodaļās - 50%. Tikai terapijas nodaļā gultu noslogojums pārsniedz 80%. Kopumā šīs ārstniecības iestādes vidējā gultu noslogotība ir 68%.

"Otrajā un trešajā līmenī tieši terapija un aprūpe ir tās, kuras ir nepieciešamas, nevis lielā medicīna, ķirurģiskās operācijas un citas lietas," balstoties datiem par gultu noslogojumu secināja VI vadītāja Indra Dreika.

Pašreizējais līmeņu plānojums paredz, ka augstākā jeb piektā līmeņa slimnīcu vidū ir tā saucamās universitāšu slimnīcas, proti, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.

Ceturtajā līmenī jeb reģionālo slimnīcu sarakstā ietilpst - Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Trešajā līmenī atrodas Madonas, Jūrmalas, Kuldīgas un Ogres rajona slimnīcas, kā arī Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība.

Otrā līmeņa slimnīcu vidū ir Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas slimnīcas, bet pirmā - Līvānu, Aizkraukles, Bauskas un Limbažu slimnīcas, kā arī Ludzas medicīnas centrs.

Jau ziņots, ka pērn tika aizsākta slimnīcu līmeņu reforma, kuras mērķis ir nonākt pie efektīvākas cilvēkresursu izmantošanas un pakalpojumu kvalitātes celšanas.

Top komentāri

Idiots idiota galā
I
Medicīnā pēdējos 100 gados ir notikusi diezgan būtiska specializācija, kā rezultātā ne katrai Latvijas reģionu mērogam atbilstošajai slimnīcai ir vajadzīgs katrs speciālists uz pilnu slodzi. Ja tie Veselības ministrijas murgotāji savā stulbumā kaut ko tādu iemurgos likumos, tad katrai slimnīcai būs jāalgo katras specializācijas ārsts uz pilnu slodzi pat tad, ja vajadzīga, piemēram, tikai ceturtdaļslodze.
kollega Buksbaums
k
LPS pieļāvums ir maza slima zilonīša murgi.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas