Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Mainās metodes, nevis programmas

Covid-19 pandēmija ir novedusi pie izmaiņām Vidzemes Augstskolas (ViA) mācību metodēs, tomēr tūrisma studiju programmas būtiskas izmaiņas nav piemeklējušās.


Galvenās izmaiņas jūtamas mācību procesā

ViA, kas atrodas Valmierā, šobrīd bakalaura un maģistra studiju programmās mācās kopumā 122 tūrisma virziena studenti. Kā norāda ViA lektore Ilze Grīnfelde, lai arī augstskolas mērķis ir nodrošināt ar nozarei nepieciešamajiem speciālistiem Vidzemi, realitāte ievieš savas korekcijas. Izglītību ViA iegūst studenti no visas Latvijas, un daudzi no viņiem pēc studiju beigām atgriežas savās dzimtajās vietās vai arī dodas uz Rīgu. ''Uz Latvijas galvaspilsētu dodas arī daļa absolventu – vidzemnieku, tā ka var droši teikt, ka mēs apmācām tūrisma speciālistus ne tikai Vidzemei, bet visai Latvijai,'' saka lektore. 

Covid-19 izraisīto krīzi tūrisma nozarē viņa dēvē par ļoti smagu, tomēr vienlaikus atzīst, ka tūrisma studiju programmas būtiskas izmaiņas nav piedzīvojušas.

''Daudz jūtamākas ir izmaiņas mācību procesā, galvenokārt jau pāriešana uz attālināto izglītību. Mācībspēkiem ir nepieciešamas citas prasmes, tomēr kopumā pāreja ir noritējusi veiksmīgi,'' stāsta Grīnfelde un norāda, ka vismaz daļai studentu attālinātais mācību process ir pieņemamāks nekā mācības klātienē. ''Ir maģistrantūras un doktorantūras studenti, kas mācības apvieno ar darbu, un viņiem ir ērtāk studēt distancēti. Tiem, kuri brauc uz Valmieru no citām pilsētām, nav jātērē laiks ceļam, jādomā par naktsmītnēm, tā ka ir arī savas gaišās puses,'' uzskata lektore.

Latvijas Universitātes pētniece, ViA viesdocente Aija van der Steina savukārt norāda, ka Covid-19 krīzes apmērs tūrisma nozarei izrādījies negaidīts, pat neraugoties uz to, studentiem vienmēr tiek mācīts, ka tūrisma industrijai ir jārēķinās ar periodiskām krīzēm. Arī viņa akcentē attālinātās izglītības iespējas, norādot – svarīgi ir spēt saglabāt studentu interesi. van der Steina arī piebilst, ka uz tiešsaistes režīmu nācies pārcelt arī studiju tūres jeb mācību ekskursijas – došanos uz konkrētiem ceļojumu galamērķiem, kas ir mācību procesa sastāvdaļa. Tas bijis vērā ņemams izaicinājums, tomēr process noritējis veiksmīgi, tostarp pateicoties ievērojamai iesaistīto pašvaldību un uzņēmēju ieinteresētībai un līdzdalībai.


Trūkst iespēju mainīt programmu saturu

ViA docente, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) pētniece Linda Veliverronena izmaiņu  ierobežoto apjomu studiju programmās skaidro ar likuma prasībām. ''Normatīvajos aktos ir noteikts, ka mēs vienā studiju programmā tās akreditācijas laikā varam nomainīt tikai 20% no programmas satura, un šis limits sešu gadu laikā visbiežāk arī tiek izsmelts. Ātruma dēļ, kādā attīstās tehnoloģijas un mainās darba tirgus, studiju programmām ir nepieciešama elastība un regulāri atjauninājumi. Sasniedzot atļauto izmaiņu slieksni, nepieciešams sākt procedūru izmaiņu veikšanai programmā. Tas mūs ierobežo, reaģējot ne tikai uz tādām neparedzētu un strauju izmaiņu situācijām kā šobrīd, bet arī kopējās attīstības tempiem vispār.'' 

Izmaiņas kopējā situācijā tiek ņemtas vērā jaunveidojamās studiju programmās. ''Vēl pirms pandēmijas ViA kopīgi ar Somijas kolēģiem no mūsu sadarbības partneres Satakuntas Augstskolas sāka veidot jaunu dubultā grāda tūrisma maģistrantūras programmu, kas saturiski bija gatava jau martā. Pandēmijas dēļ mēs ''paņēmām pauzi'', lai vēlreiz pārskatītu šīs programmas saturu, papildus iekļaujot tajā kursus – atbilstīgākus gan pašreizējam stāvoklim, gan problemātiskām situācijām, kādas varētu rasties nākotnē. Akcenti tiek likti uz prognozēšanas instrumentiem, kas ļautu saprast un paredzēt iespējamos attīstības scenārijus nākotnē, risku vadību un ilgtspējību, kā arī kopējās globālās situācijas un tās izmaiņu ietekmi uz tūrisma un viesmīlības nozari,'' skaidro Veliverronena.

Viņa arī norāda, ka, piemēram, Satakuntas Augstskola jaunveidojamās programmas saskaņo un apstiprina tikai iekšēji augstskolas veidotā padomē, un tas ļauj efektīvāk pielāgot saturu realitātei. No augstskolām tiek prasīts, lai tās atbildētu tirgus prasībām, un neatkarība mācību satura veidošanā to veicina, uzsver docente.


Piemērots laiks studijām

Neraugoties uz problēmām, van der Steina šā brīža situācijā saskata pozitīvus momentus. ''Covid-19 krīze ir piemērots laiks labu speciālistu sagatavošanai. Šodienas studenti, visticamāk, nekad neaizmirsīs šo periodu, vienmēr rēķināsies ar to, ka iespējami dažādi negatīvi pavērsieni, un centīsies laikus būt tiem gatavi,'' uzskata pētniece. Tāpat viņa norāda, ka šobrīd ir piemērots laiks izglītības iegūšanai. ''Ņemt akadēmiskos atvaļinājumus šobrīd nav racionāli, ja vien šāda lēmuma iemesls nav meklējams ģimenes apstākļos. Tomēr visbiežāk šādi atvaļinājumi tiek ņemti, lai dotos ilgākos ceļojumos vai lai piestrādātu, kas šobrīd nav iespējams. Robežas ir slēgtas un darba iespējas – ierobežotas,'' saka van der Steina. 

Viņa gan atzīst, ka Covid-19 krīze nozarē varētu ietekmēt nākamo potenciālo studentu izvēli un daļa no tiem studēt gribētājiem, kuri svārstās starp tūrismu un kādu citu jomu, varētu nedot priekšroku tūrismam.

Vienlaikus pētniece ir pārliecināta, ka šodienas studentiem nākotnē nebūs problēmu ar darba atrašanu. ''Kas attiecas uz ārvalstu ceļojumiem, tad tūrisma operatori un tūrisma pakalpojumu sniedzēji būs vajadzīgi vienmēr, jo līdzko atkal pavērsies tāda iespēja, atsāksies ceļojumi. Ir vienkārši katram individuāli vai kopā ar tuviniekiem un draugiem aizbraukt ceļojumā uz Lietuvu un Igauniju, un citām tuvākajām Eiropas valstīm. Tomēr, jo tālākā ceļojumā jūs dodaties, jo grūtāka kļūst ceļojuma organizēšana paša spēkiem, it sevišķi, ja vēlaties doties uz īpaši eksotiskām vietām. Tur ir cita kultūra un tradīcijas, citi likumi un prasības, tāpēc ir grūtāk iztikt bez tūrisma operatoru palīdzības. Protams, vienmēr būs cilvēki, kuri vēlēsies šīs grūtības pārvarēt pašu spēkiem, tomēr vairākums ceļotāju šādām avantūrām nav gatavi, un tas nozīmē, ka pietiks darba arī tūrisma jomas speciālistiem,'' uzskata van der Steina.

Grīnfelde tikmēr uzsver citu tūrisma izglītības un nepieciešamības pēc nozares speciālistiem aspektu. ''Tūrisms tradicionāli asociējas ar ceļojumiem – gan starptautiskiem, gan iekšzemes, bieži aizmirstot par tādu būtisku novirzienu kā brīvā laika pavadīšana, ko neasociē ar ceļošanu tālu no dzīvesvietas.Pandēmiskās situācijas dēļ šobrīd, piemēram, ļoti pieprasītas ir atpūtas iespējas brīvā dabā, vēlams, netālu no cilvēku mājvietām, bet plašākā nozīmē brīvā laika pavadīšana ir attiecināma uz dažādu pakalpojumu loku – sākot no atrakciju parkiem un beidzot ar restorāniem, kur līdz ar pandēmijas beigām atkal atgriezīsies pieprasījums. Mēs pievēršam lielu uzmanību tieši šādam tūrisma izglītības traktējumam, kas attiecīgi nodrošina arī daudzas un dažādas nākotnes iespējas studentiem,» norāda lektore.

Viņa arī norāda, ka pandēmija nav vienīgais iemesls intereses izmaiņām par tūrisma studijām. ''Intereses mazināšanās par tūrisma studijām ir vērojama jau ilgākā laika posmā un lielā mērā ir skaidrojama ar to, ka jaunieši informācijas tehnoloģiju risinājumu plašās pieejamības dēļ īsti neredz savu vietu nozarē, tas saistāms ar nozares vājo tēlu no potenciālā darbinieka skatu punkta. Tā ir problēma visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Vienlaikus, ja iziet ārpus klasiskajiem priekšstatiem par tūrismu kā tikai ceļošanu, ja tūrisma izglītību uztver universālāk, tad šeit, kā jau minēts, paveras plašas iespējas. To saprot arī tie studenti, kas izvēlas tūrisma studijas, jo, piemēram, ViA pēdējā laikā to studentu skaits, kuri pārtrauc mācības, ir ļoti niecīgs. Pat ja kopējais studentu skaits ir mazinājies, ieinteresētība un arī kvalitāte ir paaugstinājušās,'' secina Grīnfelde.


Pārāk daudz nezināmā

Jautāta par nozares atjaunošanās perspektīvām, van der Steina norāda – viņasprāt, nākamā mācību ekskursija ar ārvalstu (Austrālijas) studentiem viņai gaidāma nākamā gada jūlijā, protams, ar nosacījumu, ka viņa un studenti būs vakcinējušies pret Covid-19. Arī viņa uzsver, ka vakcinēšanās nav nekas neparasts un ceļotājiem neierasts.

''Kas attiecas uz dažādām biznesa jomām, tad šeit pastāv dažādi scenāriji, kamdēļ šobrīd ir grūti izteikt konkrētas prognozes. Lidsabiedrības, piemēram, var sākt plaši piedāvāt lētas biļetes, lai panāktu pasažieru atgriešanos, tomēr mēs nezinām, kāds būs pieprasījums, jo klāt nāk arī diskusija par avionozares negatīvo ietekmi uz klimata izmaiņām. Drīzāk jau iespēju robežās priekšroka tiks dota vilcieniem, it īpaši Eiropā.

Darījumu tūrisms, visticamāk, atgūsies ar grūtībām, jo daudzos gadījumos ir pāriets uz tiešsaisti, tāpēc tiks meklēti jauni biznesa modeļi.

Attiecīgi pastāv šaubas arī par viesnīcu un mājokļu izīrētāju ceļotājiem ātru atgūšanās spēju. Visbeidzot neaizmirsīsim, ka Eiropa vai Ziemeļamerika nav vairs tās pasaules vietas, no kurām nāk lielākais starptautisko tūristu skaits, šie tūristi nāk no Āzijas, no lielajām attīstības valstīm, tādām kā Ķīna un Indija, un, kā attīstīsies tūrisms globālā mērogā, būs atkarīgs no situācijas šajās valstīs. Latvijas ienākošajā tūrismā būtiska loma ir ceļotājiem no mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, kā arī no Vācijas un Ziemeļvalstīm, un daudz kas būs atkarīgs no pandēmiskās situācijas un ekonomiskajiem apstākļiem minētajās valstīs. Visur ir daudz nezināmā, bet ir skaidrs, ka ceļošana un tūrisma nozare ar šo krīzi neizbeigsies. Dažādos nozares sektoros varēsim novērot izmaiņas, bet, kuras būs ar īstermiņa, bet kuras ar ilgtermiņa ietekmi, patlaban ir vēl grūti spriest,'' norāda pētniece. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Šeit ir Latvija un viena valsts valoda – latviešu

Par ārlietu ministra maiņu, krievu valodu kā instrumentu Krievijas ģeopolitisko mērķu sasniegšanai mūsu publiskajā telpā un par globālo nenoteiktību intervijā Agnesei Margēvičai spriež politolo...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas