Skolu tīkla sakārtošana nenoiet no izglītības jomas aktualitāšu saraksta augšgala. Kā šobrīd pašvaldības raugās uz šo jautājumu?
Izvērtējot skolu tīklu, jāņem vērā šādi faktori: demogrāfiskie rādītāji, iedzīvotāju vecumstruktūra, mobilitāte un ienākumi, attālums līdz tuvākajai skolai, ceļu stāvoklis, nodrošinājums ar sabiedrisko transportu, skolu autobusiem, to tehniskais stāvoklis, tāpat arī izglītības iestādes izvietojums, tās tehniskais stāvoklis, infrastruktūra, pedagogu nodrošinājums. Tie visi ir vienlīdz svarīgi nosacījumi. Runājot par izglītības iestādēm, pašvaldības ir vienisprātis, ka bērnudārzam jābūt maksimāli tuvu bērnu dzīvesvietai. Pamatskolā jānodala divi posmi: 1.–6. klase un 7.–9. klase, tās laikā mācību programmā ienāk plašāk dabaszinātnes, un to apgūšanai vajadzīgi atbilstoši aprīkoti kabineti. Šajā vecuma posmā svarīgi, lai skolēnus sagatavotu tā, lai viņi var startēt tālāk vidusskolās, valsts ģimnāzijās vai profesionāli tehniskajās skolās. Attiecībā uz vidusskolām – tām būtiskākie aspekti ir iespēja īstenot kompetencēs balstītu mācību saturu, proti, nodrošināt izvēļu grozus un padziļināto mācību priekšmetu pasniegšanu. Šajā vecumā nav tik būtisks attālums, jaunieši var dzīvot dienesta viesnīcās vai internātos. Tiesa, tādā gadījumā pieaug izmaksas mājsaimniecībām, kas arī nav mazsvarīgi.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 13. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!