Jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums par pensijām Pensions at a Glance 2025 liecina, ka Latvijā vidējās (mediānas) algas saņēmējiem pensijas aizvietojamības rādītājs veido 38,7%, ņemot vērā obligātās iemaksas (Latvijā pensiju 1. un 2. līmenis). Salīdzinājumam – Lietuvā tie ir 17,4%, Igaunijā – 29,3% (neskaitot pensiju 2. līmeni, kas abās kaimiņvalstīs ir brīvprātīgs). Tas norāda uz sagaidāmiem izaicinājumiem šajās valstīs, kad pensionēsies cilvēki, kuri būs paļāvušies tikai uz obligātajām iemaksām un nebūs papildus krājuši. Vērtējot kopā abus pensiju līmeņus kaimiņvalstīs, aizvietojamības koeficients paaugstinās: Igaunijā – līdz 50,9%, Lietuvā – 29,6%.
Vienlaikus OECD pētījumā ir analizēts, kāds ir pensiju aizvietojamības koeficients atkarībā no tā, cik lielu algu saņem darbinieki. Līdz ar to aizvietojamība ir samērā atšķirīga vidējās (mediānas) algas saņēmējiem un tiem, kuri darba periodā saņēmuši uz pusi mazāk. Un tā ir lielākajā daļā valstu, tostarp Latvijā, kur vidējās algas saņēmējiem aizvietojamības koeficients ir 38,7%, tāpat kā tiem, kuri saņemt divtik lielāku algu par vidējo. Savukārt, ja saņemta puse no vidējās algas, aizvietojamības rādītājs palielinās līdz 52,6%.
Mazāk, bet vairāk
"No pirmā acu uzmetiena tas var radīt netaisnīguma sajūtu, īpaši ņemot vērā ēnu ekonomikas klātbūtni algu jomā," teic Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā samazinājās līdz 21,4% no iekšzemes kopprodukta. Joprojām nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente ir tā saucamās aplokšņu algas. Latvijā aplokšņu algas veido 50% no kopējās ēnu ekonomikas. Vienlaikus 20 gadu laikā vērojams vidējās algas daļas, ko uzņēmēji slēpj no valsts, jeb aplokšņu algu samazinājums.
Tomēr ekonomists norāda: jāņem vērā, ka zemu oficiālo algu gadījumā pat neliela absolūtā pensijas summa nozīmē augstu aizvietojamības rādītāju. Piemēram, personai ar 41 gada apdrošināšanas stāžu 2025. gadā vecuma pensija nevarēja būt zemāka par 306,18 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati. Tādējādi augstāka aizvietojamība nenozīmē augstāku labklājību absolūtos skaitļos.
Jāņem arī vērā, ka Latvijā būtiska loma aizvietojamības atšķirībās ir minimālās vecuma pensijas mehānismam. Personām, kurām ir likumā noteiktais minimālais apdrošināšanas stāžs, vecuma pensijas apmērs nevar būt zemāks par noteikto minimālās pensijas līmeni, kas tiek periodiski pārskatīts.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska norāda, ka pārsvarā visās valstīs pensiju sistēmas aizsargā zemu pensiju, kas izriet no zemām algām, saņēmējus, piemēram, ar minimālajām pensijām vai citāda veida piemaksām – atkarībā no katras valsts izvēlēm.
Ietekmē "ēnas"
Latvijā ir samērā augsta ēnu ekonomika un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas no deklarētās algas, kura var neuzrādīt patiesos cilvēku ieņēmumus. D. Trušinska uzsver, ka valstij ir pienākums nodrošināt pensionāriem vismaz minimālu sociālo aizsardzību, kas pensiju sistēmā izpaužas kā minimālā pensija. Minimālie vecuma pensijas apmēri mainās katru gadu, ņemot vērā aktualizēto ienākumu mediānu.
"Ņemot vērā, ka minimālās pensijas apmērs piesaistīts ekonomiskam lielumam, atvietojamība minimālo pensiju saņēmējiem var būt augstāka, bet faktiski, ja cilvēks strādājis "ēnās" – tā ir zema pret viņa reālajiem ienākumiem pirms pensionēšanās. Šī starpība starp no sociālās apdrošināšanas iemaksām nopelnīto pensiju un minimālās pensijas apmēru tiek finansēta no valsts pamatbudžeta jeb vispārējiem nodokļiem," atzīmē D. Trušinska.
Savukārt, ja cilvēkam nav vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā stāža – 20 gadu, viņam piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuru izmaksā no valsts pamatbudžeta. Arī šī pabalsta lielums ir piesaistīts ienākumu mediānas apmēram un tiek pārskatīts katru gadu.
"Tomēr zems pensijas apmērs ne vienmēr ir saistīts ar apzinātu nodokļu nemaksāšanu – to var ietekmēt arī zems atalgojums, nepilns darbalaiks vai pārtraukumi darba gaitās. No 2025. gadā jaunpiešķirtajām vecuma pensijām ap 12% tika piešķirta vecuma pensija minimālā apmērā. Valsts sociālās aizsardzības sistēmas uzdevums ir nodrošināt, lai šie cilvēki netiktu atstāti bez iztikas līdzekļiem," rezumē O. Tkačevs.
Regulāri pensiju jautājumus pēta arī Eiropas Komisija. Savā jaunākajā (2024. gada) Pensiju pietiekamības ziņojumā tā prognozē, ka Latvijā aizvietojamības līmenis laikposmā no 2022. līdz 2062. gadam ievērojami samazināsies – no 60,2% līdz 46,3% (pamatscenārijs vidēju ienākumu guvējam). Turklāt mazie soļi pensiju indeksācijā vēl vairāk samazina aizvietojamības līmeni (līdz 42,7%) 10 gadus pēc pensionēšanās. Savukārt mazo algu saņēmēju scenārijā kritums šajā 40 gadu laikposmā prognozēts vēl krasāks – no 71,1% līdz 44,6%. Nākotnē mūs sagaida demogrāfiski izaicinājumi.