Ārstniecības riska fonda (ĀRF) pacientiem izmaksātās summas par ārstniecības procesā nodarīto kaitējumu ar katru gadu aug, pērn sasniedzot 3 miljonus eiro. Tas tāpēc, ka pieaug arī Valsts inspekcijā (VI), kas administrē fondu, saņemto iesniegumu skaits (pērn to bija ap 330). Lai spētu izmaksāt kompensācijas, ar šo gadu palielināts finansējuma apjoms, kas ārstniecības iestādēm jāieskaita fondā. Tas ir koks ar diviem galiem, jo šie ievērojamie līdzekļi varētu tikt izmantoti veselības aprūpes pakalpojumiem, norāda nozarē strādājošie.
Ekspertiem liela slodze
Skaidrojot, kā darbojas ĀRF, VI Ārstniecības riska fonda nodaļas vadītāja Dace Tarasova Saeimas Sociālās un darba lietu komisijas sēdē norādīja: pēc tam kad persona, kurai ārstniecības procesā nodarīts kaitējums, iesniegusi prasījuma iesniegumu VI, tiek rīkota ekspertīze un sniegts atzinums, un tad pieņemts lēmums. Ja tas personai ir labvēlīgs, Nacionālais veselības dienests, kas atbild par finanšu administrēšanu, izmaksā naudu no ĀRF. Ja pacientam rodas iebildumi pret nelabvēlīgo atzinumu vai piešķirto naudu, viņš var vērsties Veselības ministrijā, kas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Visa procedūra, sākot no iesnieguma līdz pat lēmumam, ilgst līdz pusgadam, un VI izdodas iekļauties termiņos. To apliecina arī statistika: 2025. gadā tika pieņemti 208 lēmumi, un to vidējais pieņemšanas termiņš – 6,18 mēneši. 2024. gadā bija 171 lēmums (5,93 mēneši). Dažkārt, ja vajadzīgs papildu slēdziens un medicīnas dokumentācijas izpēte, to var pagarināt vēl uz pusgadu. Pagājušajā gadā pagarināts termiņš skāra kopumā 38 lietas. Aizkavēšanās iemesli var būt arī nepietiekamo ārstu ekspertu dēļ, it īpaši tas izjūtams apstākļos, kad arvien pieaug iesniegumu skaits. VI šobrīd ir 30 līgumu: 27 – uzņēmumu, 3 – pakalpojumu. (Patlaban nav aizpildītas divas ārstu vakances.) Lai būtu lielākas speciālistu piesaistes iespējas, vajadzētu no likumiem izslēgt jēdzienu «ekspertīze», sacīja D. Tarasova un piebilda, ka tas ļautu, tāpat kā tas ir Lietuvā, pieņemt pie izvērtēšanas ārstus, kas nostrādājuši trīs līdz piecus gadus savā specialitātē. Šobrīd šajā jomā pamatā piesaistīti eksperti no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas. Tāpat liela slodze gulstas uz juristiem, kas sagatavo lēmumus. 2024. gadā tika sagatavots 171 atzinums, bet 2025. gadā – 208.
Saraksta augšgalā – traumatoloģija
Atlīdzības pieprasījumu iesniegumu dinamika ir ievērojami kāpusi: 2021. gadā tie bija 189 un 2024. gadā – 220, bet pērn – 331, arī lēmumu par atlīdzību dinamika ir kāpjoša, attiecīgi 40, 51 un 78. 2025. gadā izskatīto iesniegumu sūdzību saraksta galvgalī ir ārstniecības pakalpojumi traumatoloģijā – 53 (no tiem ar kaitējumu – 20), ķirurģijā – 31 (11), ginekoloģijā/dzemdniecībā – 25 (16), tiem ar lielāku atrāvienu seko zobārstniecība – 18 (6), onkoloģija – 15 (3) un neiroloģija/neiroķirurģija – 8, kā arī neatliekamā medicīniskā palīdzība – 4. Tas, ka palielinās iesniegumu skaits, skaidrojams ar to, ka pacienti kļuvuši izglītotāki, teica D. Tarasova.
Attiecībā uz tiesvedību: pērn tika apstrīdēti 40 pieņemtie lēmumi (2024 – 54, 2023 – 68). Reizēm šie procesi ieilgst, piemēram, viens no rekordiem ir lieta, kas tiek skatīta kopš 2015. gada. Kopumā 2025. gadā VI nācās piedalīties 115 tiesas sēdēs un saņemti 68 tiesas spriedumi. Pārsūdzēto lēmumu tiesvedībās 20 ir uzvarētas, 2 zaudētas, 5 daļēji zaudētas, 2 panākti izlīgumi, 9 vēl ir procesā.
Kaitējuma veidi (par tiem izmaksātas atlīdzības) ir saistīti ar ārstniecības procesā nediagnosticētām vai neārstētām pamatslimības komplikācijām vai blakus saslimšanām, kas tām pievienojušās, kā arī neadekvātas ārstēšanas dēļ. Biežākie ir saistīti ar pamatslimības komplikācijām (16), nediagnosticētu saslimšanu un pacienta nāvi (7), nediagnosticētu blakus saslimšanu (6), kustību aparāta bojājumiem (5), kāju locītavu nekustīgumu (ankiloze) (3), zobārstniecības tehnoloģiju neievērošanu (4), nokavētu onkoloģiskas saslimšanas ārstēšanu (3), kā arī retāk sastopami (33). 2023. un 2024. gadā šajā sarakstā bija arī jaundzimušā veselības traucējumi, kājas amputācija. Vidējās izmaksātās summas pacientam 2021. gadā bija 31 000 eiro, 2025. – 40 000 eiro, un tiek prognozēts, ka tās pieaugs.
Iemaksas dubultojas
Runājot par fonda finansējumu – šobrīd uzkrājumā ir 931 000 eiro, bet 1,5 miljoni eiro ir apritē, sacīja VM valsts sekretāres vietnieks veselības politikas jautājumos Svens Henhuzens. Līdz 2024. gadam iemaksātās naudas bija pietiekami, lai samaksātu atlīdzību, bet 2024. gadā ĀRF nācās ķerties pie uzkrājuma sadaļas, bet 2025. gada vidū «kļuva pavisam slikti». VI sāka celt trauksmi, ka ĀRF trūkst naudas, un nācās ķerties pie uzkrājuma. Sadarbībā ar VM tika rasts risinājums, lai pacienti neciestu un nepaliktu bez atlīdzības.
Lai segtu arvien augošos ĀRF izdevumus, ārstniecības iestādēm palielināsies tajā iemaksājamās summas apjoms. Tā ģimenes ārsta praksei, kas ĀRF līdz šim gadā maksāja 80 eiro, turpmāk nāksies tam atvēlēt 140 eiro. Tādām ārstniecības iestādēm kā, piemēram, Jelgavas slimnīcai tie vairs nebūs 8500 eiro, bet 15 000 eiro. Visvairāk to izjutīs lielās klīniskās universitāšu slimnīcas, tā Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai nāksies ĀRF ieskaitīt 240 000 eiro (iepriekš 130 000 eiro). Klātesošie piezīmēja, ka tādā gadījumā tas atstās sekas uz lielajām slimnīcām – tām būs jānoņem finansējums no citiem maksājumiem, turklāt tas novedīs pie tā, ka gada beigās slimnīcām pietrūks vēl vairāk naudas, ko tās lūgs piešķirt no valsts budžeta līdzekļiem. Tāpēc būtu jāiestrādā mehānisms, kā šo sadaļu kompensēt. D. Tarasova norādīja, ka diemžēl visvairāk iesniegumu ir tieši par lielajām slimnīcām, kuras sūdzību gadījumā nereti pašas sūta pacientus uz fondu.
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs nosauca šo jautājumu par karsto kartupeli. Trīs miljoni eiro, kas tiek samaksāti pacientiem, ir liela summa, ko varētu ieguldīt diagnostikas projektos. Līdz ar to tas palīdzētu samazināt rindas. Viņa ieskatā piederīgajiem nebūtu jāatlīdzina par morālo kaitējumu. Eiropā šāds mehānisms ir tikai dažās valstīs, bet tad atlīdzību uzņemas valsts.
Savukārt D. Tarasova akcentēja morālā kaitējuma atlīdzības svarīgumu. Viņa minēja piemēru, kad dzemdībās iet bojā sieviete, viņai paliek bērni – viņiem šāds atbalsts ir ļoti svarīgs. Lietuvā pat tiekot ņemts vērā sociālais aspekts, piemēram, kaitējuma dēļ cilvēkam nākas pārtraukt mācības vai viņš zaudē darbu.