Salīdzinoši vidēji šis rādītājs ES un Somijā ir 17%, Igaunijā – 25%, Lietuvā – 30%. Galvenie iemesli apgrūtinātai pieejamībai veselības aprūpei minēta finansiālā ierobežotība, liels attālums līdz veselības aprūpes iestādei un transporta problēmas, kā arī garas gaidīšanas rindas, liecina ziņojuma dati.
Šajā ziņojumā analizēti Latvijas iedzīvotāju fiziskās un garīgās veselības rādītāji, kā arī veselību ietekmējošo faktoru rādītāji pēdējo desmit gadu periodā.
Ziņojumā minēts, ka 2011. gadā Latvijas iedzīvotāju jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums sievietēm bija 78,7 gadu, bet vīriešiem – 68,8 gadi. Lai gan Latvijā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums pieaug, kā arī samazinās mūža ilguma atšķirības starp dzimumiem, aizvien šis rādītājs ir viens no viszemākajiem Eiropā, it īpaši
vīriešiem. Paredzamā mūža ilgums 65 gadu vecumā Latvijas vīriešiem ir 13,3 gadi un sievietēm – 18,2 gadi.
Pusei no visiem nāves gadījumiem nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības. Standartizētā mirstība (līdz 64 gadu vecumam) no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir trīs reizes augstāka nekā vidēji ES valstīs un augstākā Baltijas valstīs. Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotājiem pēc sirds un asinsvadu slimībām (aptuveni 20% no visiem mirušajiem), turklāt tai ir tendence pieaugt. Priekšlaicīga mirstība (0-64 gadu vecumā) no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir 1,3 reizes augstāka nekā vidēji ES valstīs. Turklāt pretēji Eiropas vidējā rādītāja tendencēm Latvijas rādītājs pieaug gan vecumā līdz 64 gadiem, gan kopējā populācijā.
Latvija joprojām ir starp valstīm ar augstāko pašnāvību līmeni ES (augstāks tas ir tikai Lietuvā un Ungārijā). Latvijā mirstība no pašnāvībām ieņem piekto vietu starp visiem mirstības cēloņiem, un pašnāvības joprojām ir galvenais ārējais nāves cēlonis. Laika posmā līdz 2007.gadam mirstība no pašnāvībām dinamikā mazinājās, bet, pasliktinoties sociālekonomiskajai situācijai, 2008.-2009.gadā bija vērojams mirstības (uz 100 000 iedzīvotāju) no pašnāvībām pieaugums. Šobrīd rādītājs aizvien vēl nav atgriezies 2007. gada līmenī.
Viens no veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības rādītājiem ir ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārsta. Laika periodā no 2000.gada līdz 2011.gadam par 31% pieaudzis ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārsta, rēķinot uz 1 iedzīvotāju (no 4,8 - 2000.gadā līdz 6,3 - 2011.gadā), bet samazinājies mājas vizīšu skaits un to īpatsvars no
kopējā ambulatoro apmeklējumu skaita (no 7,5%- 2000.gadā līdz 2,6% – 2011.gadā).
Ziņojumā norādīts, ka veselības aprūpes pieejamību mazina nepietiekams ārstniecības personu skaits lauku rajonos un nevienmērīgs to sadalījums reģionos. Piemēram, Rīgā ārstu skaits uz 10 000 iedzīvotāju ir daudz lielāks nekā vidēji ES (attiecīgi 59 - Rīgā, 33 – ES). Bet Latvijas reģionos ārstu skaits nereti ir mazāks pat par 20 uz 10 000 iedzīvotāju. Ģimenes ārstu skaits uz 10 000 iedzīvotāju Latvijā ir viens no zemākajiem ES dalībvalstīs, kas rada lielu darba slodzi ārstiem un apgrūtina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
Latvijā 2011. gadā 22% iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav apmeklējuši medicīnas speciālistu (izņemot zobārstu), lai gan ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi vai ārstēšanos (vidēji ES tikai ap 7%). Visbiežāk konkrētas nepieciešamības gadījumā pie medicīnas speciālistiem nav devušies bezdarbnieki (32%) un pensionāri (28%). Savukārt daudz mazāk uz to norādījuši nodarbinātie (18%).
Latvijas iedzīvotāju (15-64 gadu vecumā) veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2010.gada aptaujas dati liecina, ka 56% aptaujāto iedzīvotāju savu veselību vērtē kā labu vai diezgan labu, vīrieši biežāk nekā sievietes (59% un 52%). Tāpat gados jauni cilvēki savu veselību biežāk vērtē kā labu vai diezgan labu. Kā biežākās no slimībām, kuras
diagnosticētas vai ārstētas pēdējā gada laikā (pēc pašu respondentu atzīmētā), minētas mugurkaula slimības (11% iedzīvotāju), hipertensija (10,5%), gastrīts, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla vai hroniskas gremošanas sistēmas slimības (6%). Līdzīgi kā iepriekšējās aptaujās, arī 2010. gada aptaujā minētās diagnozes sievietes uzrādījušas biežāk nekā vīrieši.
Ar pilnu ziņojuma tekstu iespējams iepazīties http://www.spkc.gov.lv/sabiedribas-veselibas-datu-analize/.