Nodrošināt sabiedrisko mediju attīstību, tuvinot finansējuma apjomu Eiropas vidējam, padarot finansēšanas modeli neatkarīgu un caurskatāmu, veicināt dažādu sabiedrības grupu sasniedzamību – tas ir tikai viens no definētajiem mērķiem Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plānā 2025.–2027. gadam, ko šodien plāno izskatīt valdības sēdē. Plāns paredz arī uzlabot komerciālo mediju darbības vidi, pilnveidojot mediju atbalsta mehānismus, tāpat arī veicināt latvisku mediju vidi, palielinot latviešu valodas lietojumu medijos. Dokumentu sagatavojusi Kultūras ministrija (KM), bet nevar apgalvot, ka gluži visas organizācijas, ar kurām šis dokuments ir saskaņots, ar to ir mierā.
Konkrēts finansējums
Medija atbalsta fonda programmās ik gadu plānots atbalstīt vismaz 83 projektus, tostarp vismaz 25 reģionālos medijus un trīs diasporas medijus. Atsevišķi izdalīta Latgale, nodrošinot atbalstu desmit projektiem ik gadu. Plānā fiksēta apņēmība palielināt TV programmu satura pieejamību, nodrošinot subtitrus vismaz 15% no satura. Iecerēts arī palielināt Latvijā radītas mūzikas apjomu radio programmās, samazināt krievu valodas kā dominējošās mazākumtautību valodas lietojumu sabiedriskā medija platformās, bet sabiedriskā medija pakalpojumos jābūt pieejamam saturam latgaliešu un lībiešu valodas attīstībai.
Plānā iezīmēts nepieciešamais finansējums mērķu sasniegšanai. Iezīmētā kopsumma 2025. gadam ir 75 379 058 eiro, kurā ietilpst 4 768 892 KM budžetā, 49 609 622 eiro sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, 20 500 544 eiro šogad būtu jāpārdala gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā, savukārt Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) atvēlēts pusmiljons eiro.
Nekropļot konkurenci
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00