Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Raidījums: Mediķi par darbu ar Covid-19 slimniekiem piemaksās saņēma vien dažus eiro

Līdzīgi kā pavasarī no marta līdz maijam, arī šajā Covid-19 uzliesmojumā no oktobra līdz pat gada beigām mediķiem solītas piemaksas par darbu paaugstinātas slodzes un stresa apstākļos. Iepriekš ne visi sajuta to kā atbilstošu novērtējumu, jo starp piemaksām vairāku simtu eiro apmērā bija arī mediķi, īpaši medmāsas un māsu palīgi, kuru makus papildināja vien ar dažiem eiro, turklāt - ar vairāku mēnešu novēlošanos. Tagad Veselības ministrija sola citus piemaksu principus, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Pavasara cēlienā mediķu novērtējums bija ļoti atšķirīgs. Piemēram, aprīlī Rīgas Austrumu slimnīcā diviem darbiniekiem piemaksas bija 50% no algas, piemaksājot vidēji 406 eiro, pārējiem – vidēji 144 eiro. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā piemaksas savārtījās no dažiem desmitiem eiro līdz 167 eiro, Cēsu klīnikā vidēji 107 eiro, bet, piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā vien 46 eiro, Siguldas slimnīcā - 18 eiro, savukārt Liepājas reģionālajā slimnīcā – pat tikai pieci eiro.

Šādas atšķirības izrietēja no Nacionālā veselības dienesta formulas - piemaksas procentus rēķināja, ņemot vērā tiešo saskari ar Covid-19 pacientu, neraugoties uz to, ka gatavošanās un piesardzības pasākumi jebkurā gadījumā bija jāievēro visas dežūras laikā.

Ar šādu pieeju rezervēto astoņu miljonu eiro vietā piemaksās iztērēti 5,6 miljoni. Bet detalizētās uzskaites dēļ arī pie tiem slimnīcas tika vien vasaras beigās, jo naudu pārskaitīja tikai pēc visu datu apkopošanas. Šī iemesla dēļ, ne visas slimnīcas, tostarp Daugavpils reģionālā slimnīca, riskēja piemaksas izmaksāt vēl pirms saņemta nauda no Veselības ministrijas.

“Slimnīcām, līdz galam nepaspējot pārprofilizāciju, vēl klāt bija administratīvi jāpielāgojas, un mēs nezinājām, ko no mums gaidīs un ko no  mums prasīs. Un pēc tam tas arī bija redzams no valsts institūciju puses, ka tika pieprasītas lietas, ko sākotnēji negaidījām,” atceras Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.

Līdzīgi jutušies arī citās slimnīcās, norādot, ka prasība uzskaitīt stundas un minūtes darbinieka kontaktam ar Covid-19 pacientu, bijis nesamērīgs slogs. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs secina: “Es domāju, ka galvenais iemesls bija šī te neticība slimnīcu vadītājiem, ka slimnīcu vadītāji nedod par saviem darbiniekiem patiesas ziņas, ka viņi grib saviem darbiniekiem vairāk naudas. Nu, tāda neticība.”

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Āris Kasparāns atzīst, ka ir lietas, kas jāuzlabo. Pavasarī bijusi pārāk birokrātiska pieeja, tāpēc tagad mainīts gan atbalsta lielums, lielākai daļai nosakot 50% kā iespējamo piemaksu, gan atviegloti aprēķini,
neliekot tik detalizēti atskaitīties.

Uzņemšanas nodaļās strādājošajiem piemaksas būs neatkarīgi no tā, vai gadījies dežūras laikā kāds Covid-19 pacients, vai ne. “Mēs grasāmies iezīmēt arī robežas - ja strādā vismaz pusi mēneša, pusi slodzes ar šiem pacientiem, tad uzreiz pilnā apmērā izmaksās [piemaksas], ja mazāku daļu, tad gradēt šo piemaksu, bet neattiecināt tieši pret vienu nostrādātu stundu,” norādīja Kasparāns.

Šobrīd piemaksas mediķiem sola līdz gada beigām. Tiesa finansējumu - nepilnus trīs miljonus eiro - valdība piešķīrusi tikai par oktobri. Pārējo piešķiršot nākamā gada sākumā - no neparedzēto gadījumu budžeta 2021.gadam. Veselības ministrijā nešaubās, ka šī nauda, lai gan nav iegrāmatota, būs, un to sola arī Finanšu ministrijā.

“Šeit vispār nav runa, ka šāds finansējums varētu nebūt. par to pat neviens neapspriež šādu situāciju. Janvārī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem mediķu piemaksām būs papildu līdzekļi,” uzsvēra Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. Visu naudu rezervēt jau tagad šī gada valsts budžetā nevarot, jo to izmaksā pēc fakta un Veselības ministrijai vajadzīgs laiks, lai apkopotu informāciju.

Tas gan nenozīmē, ka diskusijas par piemaksām ar nozari ir galā. Neatrisināts ir jautājums par piemaksu lielumu slimnīcu uzņemšanas nodaļās, jo lielajās slimnīcās tie ir 30%, bet mazākās – 20%. “To uzsvēra arī slimnīcu vadītāji, ka tā ir tāda neliela diskriminācija, ka strādājot vienādos apstākļos šīs te piemaksas uzņemšanas nodaļā ir dažādas,” norādīja Kalējs. Veselības ministrija šo sadalījumu varētu pārskatīt, taču vispirms gribot sagaidīt galīgi apkopojumu par darbu oktobrī.

Top komentāri

Brīnums
B
Ir taču skaidrs ka šis papildu rijamais tiek valdības Lielajai Silei un tai pietuvinātiem drauģeļiem.
gf
g
Kamēr lielie nesadalīs visus aizņēmuma miljardus, kamēr sīkie neizpārdos visas maskas un testus, tikmēr veseli nebūsim! :) ps. žēl protams mediķus, kas šo kovidafēru uztvēra kā panaceju savai labklājībai...jeb algas pielikumam ;)
Afēra
A
Ir pienācis brīdis, kad paši kovida afēristi skaidri atzīst, kāpēc tā ir afēra. Un tā ir pienācis brīdis, kad paši kovida afēristi skaidri atzīst, kāpēc tā ir afēra. Lūk, pati lielākā kovida autoritāte tiem, kuri vispār tic šīm pasakām - Dr Fauči jau savā jūlija intervijā atbild uz jautājumu par šiem PCR testiem, kurus drillē visā pasaulē dienu un nakti, tai skaitā Latvijā. Kovidhronikas iznāk visos medijos katru dienu. Taču lai runā pats plāndēmijas arhitekts. "Ja jums ir cikli līdz 35 un vairāk, tad iespējas, ka tāds vīruss vēl spēj replicēties, ir minimālas. Jūs praktiski nekad nevarat kultivēt vīrusu no 37 cikliem - ja kādam tests ir pozitīvs pie 36-37-38 cikliem, tad tie ir tikai mirušu vīrusu nukleotīdi. Punkts" Atcerēsimies, ka Latvijā un citur pasaulē tests tiek veikts uz 40 un vairāk cikliem. Šī intervija bija jau jūlijā un kopš tā laika gan Fauči, gan visi citi plāndēmijas afēristi ļoti labi to zina un ir zinājuši vienmēr. Šeit ir arī pilnā intervija, ar ko var dalīties
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kāpēc jāseko uzkrājumam pensijai(9)

Lai gan vairākums mūsu valsts iedzīvotāju ir dzirdējuši par Latvijas pensiju sistēmu, pētījumi liecina, ka tikai retais tajā iedziļinās un velta laiku, lai saprastu, kā tā darbojas. Tomēr pareizi ...

Atgriezies Preiļos un īstenojis sen lolotu sapni(12)

Pēc ilgiem gadiem Latvijas dzimšanas dienas svētkus 18. novembrī Raimonds Šņepsts pavadīja savā zemē. Desmit pēdējos gadus viņš ir bijis ārzemēs – strādājis par privātpersonu miesassargu Monako, ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas