Tostarp hidroelektrostacijās (HES) janvārī saražotas 163 725 MWh elektroenerģijas, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.
Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, janvārī bija 533 594 MWh, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2025. gada janvārī.
Saules elektrostacijās šogad janvārī saražotas 8038 MWh elektroenerģijas, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt vēja elektrostacijās saražotas 21 085 MWh elektroenerģijas, kas ir par 32,8% mazāk.
Tajā pašā laikā ar biomasu janvārī saražotas 32 615 MWh elektroenerģijas, kas ir par 0,3% mazāk nekā 2025. gada pirmajā mēnesī, bet ar biogāzi saražotas 8717 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 21,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.
No visas saražotās elektroenerģijas pārvades tīklā saražotas 718 069 MWh elektroenerģijas, kas ir par 27,3 vairāk nekā 2025. gada janvārī, bet sadales tīklā saražotas 52 743 MWh elektroenerģijas, kas ir par 9,8% mazāk.
Elektroenerģijas patēriņš 2026. gada janvārī Latvijā veidoja 780 322 MWh, kas ir par 19,1% vairāk nekā gadu iepriekš.
Elektroenerģijas tirgus apskatā minēts, ka janvārī Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas daudzums, salīdzinot ar decembri, kāpa par 45% - līdz 770 812 MWh, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2024. gada pavasara paliem. Savukārt elektroenerģijas patēriņš pieauga par 15% - līdz 780 322 MWh, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010. gada janvāra.
Elektroenerģijas patēriņa pieaugumu gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs noteica būtiska gaisa temperatūras pazemināšanās, kā rezultātā vairāk elektroenerģijas tika izlietots apkures nodrošināšanai. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotās informācijas, šogad janvāra gaisa vidējā temperatūra Latvijā bija -8,7 grādi, kas ir 5,7 grādiem zem ilggadējo novērojumu mēneša normas, vēl aukstāks janvāris bija 2010. gadā un pirms tam - 1987. gadā. Augstākais stundas elektroenerģijas patēriņš - 1415 MWh - tika sasniegts 21. janvārī laikā no plkst. 10 līdz 11. Arī pie šāda patēriņa pīķa slodzes Latvijas energosistēma darbojās stabili.
Augstāka pieprasījuma dēļ janvārī pieauga elektroenerģijas ražošana visos termoelektrostaciju veidos - dabasgāzes stacijās ražošana kāpa 3,9 reizes salīdzinājumā ar decembri, biomasas stacijās ražošana pieauga par 17%, bet biogāzes stacijās - par 6%. Tajā pašā laikā par 10% palielinājās elektroenerģijas izstrāde saules elektrostacijās. Tikmēr ražošana hidroelektrostacijās un vēja elektrostacijās samazinājās - attiecīgi par 49% un 17%.
Būtisku ražošanas pieaugumu dabasgāzes stacijās janvārī noteica izdevīgā tirgus situācija - saistībā ar elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Somijā maksimumstundās Somijas cenas pietuvinājās Baltijas valstu cenā un importu uz Baltiju bija iespējams aizstāt ar vietējo ražošanu. Baltijas mērogā Latvijā bija vērojams visaugstākais saražotās elektroenerģijas daudzuma pieaugums, kā arī viszemākais elektroenerģijas patēriņa pieaugums.
Zemās gaisa temperatūras dēļ fosilo energoresursu ražošana bija augstāka par atjaunīgo energoresursu ražošanu - fosilo energoresursu saražotās elektroenerģijas īpatsvars sasniedza 69,6%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2019. gada septembra.
Kopumā Latvijā vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 98,78% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa, kas ir pieaugums par 21 procentpunktu salīdzinājumā ar decembri, kā arī tas bija par četriem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī.
Šogad janvārī elektroenerģijas vidējā cena Baltijas valstīs būtiski pieauga - par 91% salīdzinājumā ar decembri, sasniedzot 153,51 eiro par MWh. Igaunijā cena pieauga 2,1 reizi - līdz 154,51 eiro par MWh, Latvijā elektroenerģijas vidējā cena palielinājās par 83% - līdz 153,5 eiro par MWh, bet Lietuvā - par 82%, sasniedzot 152,53 eiro par MWh. Būtisks elektroenerģijas cenu pieaugums bija vērojams arī Baltijas starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos - Somijā cenas kāpa 3,3 reizes, sasniedzot 117,32 eiro par MWh, Zviedrijas ceturtajā tirdzniecības apgabalā elektroenerģijas vidējā cena palielinājās par 78%, sasniedzot 105,69 eiro par MWh, bet Polijā elektroenerģijas mēneša vidējā cena pieauga par 23%, sasniedzot 143,28 eiro par MWh.
Elektroenerģijas cenu pieaugumu Baltijas valstīs galvenokārt izraisīja zemā gaisa temperatūra ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļvalstīs, kas veicināja strauju elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. Rezultātā elektroenerģijas cenas noteica dārgāki fosilā kurināmā elektroenerģijas ražošanas veidi. Papildus Baltijas valstu elektroenerģijas cenas būtiski ietekmēja cenu pieaugums Somijā, kur cenas palielinājās līdz pēdējo divu gadu augstākajam līmenim, pīķa patēriņa brīžos cenām izlīdzinoties ar Baltijas valstīm. Ņemot vērā augstās cenas Somijā, imports uz Baltiju samazinājās par 21,9%, to izkonkurējot vietējiem ražošanas avotiem, arī Somijas-Igaunijas starpsavienojuma noslodze samazinājās par 19 procentpunktiem, salīdzinot ar decembri. Situācija ar jaudu pietiekamību gan Baltijā, gan arī starpsavienotajos apgabalos saglabājas laba, norāda AST.
Kopumā elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm janvārī samazinājās par 13,3% salīdzinājumā ar decembri. Imports no Polijas pieauga 3,3 reizes, savukārt imports no Zviedrijas samazinājās par 7,1%, bet no Somijas - par 21,9%.
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbību un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.