Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -7 °C
Skaidrs
Piektdiena, 8. decembris
Gunārs, Vladimirs, Gunis

Sekas ekonomikai var būt graujošas

Ja Konkurences padomes (KP) lēmums "būvnieku karteļa" lietā paliks spēkā, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā.

Vairāk nekā puse iepirkumu, kuros iesaistījās karteļa dalībnieki, tapa ar ES līdzfinansējumu. Ja izrādīsies, ka arī pasūtītājs iesaistījies kartelī, no piešķirtā ES finansējuma varam atvadīties pat pilnā apmērā. ES nostāja ir, ka šāda apmēra kartelis nevarēja pastāvēt bez pasūtītāja iesaistīšanās. Ja tiesa nolems, ka KP lēmums ir pareizs, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā, uzskata juristi.

Izvērtējot konkrētos apstākļus, Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir identificējusi, ka piemērojamas ir finanšu korekcijas 25% un 10% apmērā un pieņēmusi attiecīgus lēmumus. Neatbilstoši veikto izdevumu kopējā summa CFLA pārziņā esošajos ERAF projektos ir 18 893 728 eiro, no kuriem 16 487 050 eiro ir korekcijas apmērs, kas attiecināms uz ERAF līdzfinansējumu un 2 406 677 eiro – uz valsts budžeta finansējumu. Minētie neatbilstoši veiktie izdevumi jau ir ieturēti no maksājumu deklarācijas EK, Dienai norādīja CFLA pārstāvji.

Pamatojoties uz KP lēmumu, negatīvi tika ietekmēti iepirkuma līgumi 25 ERAF līdzfinansētajos projektos. Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums var būt 100%, 25% vai 10% no attiecīgā ietekmētā iepirkuma līguma summas.

CFLA šobrīd jau ir pieņēmusi starplēmumus, nosakot korekcijas apmēru visos karteļa skartajos iepirkumos, un šie lēmumi paziņoti finansējuma saņēmējiem. "Balstoties drošas finanšu vadības principos, lēmumi ietver arī maksājumu apturēšanu aktīvajos projektos potenciālās finanšu korekcijas apjomā. Finansējuma saņēmēji izmantojuši iespēju apstrīdēt šos lēmumus vadošajā iestādē, visi lēmumi atstāti spēkā. Līdzko būs gala lēmums lietā, aģentūra varēs veikt pilnīgu naudas atgūšanu (ja KP lēmums paliks spēkā)," norādīja CFLA. "ES fondu nozīme Latvijas ekonomikā ir pietiekami liela, it īpaši atsevišķās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā un būvniecībā, bet noteikti nevajadzētu pārvērtēt ES fondu ietekmes apmērus. Piemēram, 2021. gadā Latvija no ES fondiem saņēma aptuveni 1,2 miljardus eiro. Tas ir nedaudz vairāk kā 3% no Latvijas IKP, tomēr 2021. gadā Latvija ES budžetā iemaksāja nedaudz vairāk kā 300 miljonus eiro un tādēļ faktiskais pienesums Latvijas ekonomikā ir aptuveni 2,5% no IKP. Pieeja ES vienotajam tirgum un zemās procentu likmes, ko sniedz mūsu dalība eirozonā, Latvijas ekonomikai dod daudz vairāk nekā ES fondi, lai arī vairākās nozarēs tie ir ļoti nozīmīgi," pauž bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Savukārt SEB ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šobrīd aktīvi tiek strādāts pie 2014.–2020. gada perioda fondu apguves. 2022. gada februārī CFLA sniegtā ES fondu investīciju prognoze šim gadam ir 643 miljoni eiro. 2021.–2027. gada periodam ES fondu investīcijas ir vairāk nekā 4,7 miljardi eiro. To ieplūde pa gadiem mēdz atšķirties, bet prognozēs tie ir ap 700 miljoniem ik gadu. Programmas atšķiras, bet liela daļa to izpildē ir tieši vai netieši iesaistīta būvniecība. Tādēļ atliek cerēt, ka to visu izdosies nokārtot bez būtiskas ES fondu apgūšanas aizkavēšanās, kas nozīmētu, ka neapgūto nāktos atgriezt. Pēc dažādām aplēsēm, līdz pat 2/3 būvniecības aktivitātes ir valsts un pašvaldības projekti, kas cieši saistīti ar to attīstību un ES fondu apguvi.

"Efektīva būvniecības nozare ir valsts konkurētspējas pamatā, jo ar tās iesaisti īstenojas liela daļa projektu. Ja nozare ir ieinteresēta ES fondu projektu īstenošanā, kur noteiktas rīcības ietekmē iespējams gūt peļņu, viņi to darīs. Taču no tā cieš arī privātie pasūtītāji, kuri šādā konkurencē ne vienmēr ir līdzvērtīgi. Precedents ir tikai daļa no Latvijas tautsaimniecības konjunktūras, kuru vērojot nevar nepamanīt milzīgo politisko ieinteresētību par būvniecības projektu īstenošanu," pauž D. Gašpuitis.

To, ka Latvijas ekonomika 3. ceturksnī ieslīdējusi lejupslīdē, lielā mērā ir noteicis būvniecības vājais veikums. "Lieki piebilst, ka nerealizētas investīcijas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas ilgtermiņa potenciālu. Tādēļ svarīgi, ka šo jautājumu izdotos sakārtot tā, lai tas neietekmētu ES plūsmas," akcentē SEB ekonomists. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Titavs: Vienotība ir noraizējusies

Par to, vai visi premjeri piedzīvo brīdi, kad sajūtas neaizvietojami, un vai Kariņa premjerēšanas laikā privātos lidojumos iztērētie līdzekļi novedīs pie nopietnām sekām, ar Danu Titavu diskutē ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas