Asociācijā, atsaucoties uz "IQVIA" jaunāko pētījumu "Patient W.A.I.T. Indicator", norāda, ka Latvijā pacientiem ir jāgaida vidēji 642 dienas līdz jaunu, ES apstiprinātu zāļu reālai pieejamībai, kamēr, piemēram, Vācijā attiecīgie medikamenti ir pieejami 128 dienu laikā.
Vēl līderpozīcijās ierindojas Austrija - tur attiecīgie medikamenti ir pieejami 309 dienu laikā. Tai seko Dānija, kur apstiprinātās zāles ir pieejamas 339 dienu laikā.
Lai gan uz kopējo ES valstu fona Latvijas rādītāji nav augsti, Igaunijas un Lietuvas rādītāji ir zemāki. Piemēram, Igaunijā apstiprinātās zāles reāli pieejamas kļūst vidēji 713 dienu laikā, bet Lietuvā - pēc 819 dienām.
Visilgākais gaidīšanas periods starp ES valstīm ir Rumānijai, kur vidēji līdz apstiprinātu zāļu reālai pieejamībai jāgaida 828 dienas. Tai seko Portugāle, kur šis periods ir 840 dienas.
Tāpat SIFFA atzīmē, ka Latvijā ir pieejami 18% no pēdējo gadu laikā ES reģistrētajiem inovatīvajiem medikamentiem, kamēr ES šis rādītājs ir vidēji 46%.
Kopumā šī gada 5.janvārī Latvijā bija pieejams 31 jauns medikaments, kas apstiprināts un iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā laika posmā no 2020. līdz 2023.gadam.
Salīdzinoši Igaunijā pieejamības rādītājs ir augstāks - tur pieejami 24% jeb 42 no pēdējo četru gadu laikā ES reģistrētajiem inovatīvajiem medikamentiem.
Savukārt Lietuvā pieejami 16% jeb 28 no tādā pašā laikā posmā apstiprinātajiem inovatīvajiem medikamentiem.
Šajos rādītājos līderpozīcijas ieņem Vācija, kur no apstiprinātajiem jaunajiem medikamentiem pieejami 156 jeb 90%. Tai seko Itālija, kur pieejami 83% jeb 143 medikamenti. Augsts rādītājs ir arī Austrijai - 142 apstiprinātie medikamenti jeb 82%.
Lai gan Latvija un Lietuva šajā rādītājā ieņem pēdējās pozīcijas, viszemākā pieejamība apstiprinātiem jaunajiem medikamentiem ES valstu vidū ir Maltai, kur pieejami 10% jeb 17 medikamenti. Vēl zemāk ierindojas Serbija, Bosnija, Ziemeļmaķedonija un Turcija.
No medikamentiem, kas apstiprināti no 2020. līdz 2023.gadam, Latvijā 5.janvārī brīvi pieejami bija tikai 6% zāļu, 14% bija pieejami tikai privāti, bet nebija pieejami 68%.
Asociācija vērš uzmanību, ka īpaši kritiska situācija ir reto slimību ārstēšanā - Latvija ir pēdējā vietā ES ar tikai deviņiem pieejamiem medikamentiem, kas apstiprināti laika posmā no 2020. līdz 2023.gadam. Salīdzinoši Igaunijā un Lietuvā pieejami 15 jaunie medikamenti reto slimību ārstēšanai. Tikpat zema pieejamība kā Latvijā šīm zālēm ir arī Maltā - arī tur reģistrēti deviņi pieejamie medikamenti. Savukārt 12 medikamenti reto slimību ārstēšanai ir pieejami Slovākijā, Norvēģijā un Horvātijā.
SIFFA apgalvo, ka, neskatoties uz pēdējo divu gadu laikā Latvijā veiktajiem uzlabojumiem šajā jomā un palielinātiem ieguldījumiem inovatīvo medikamentu pieejamībā, citu valstu tempi ir bijuši vēl straujāki. Tādējādi Latvijas relatīvā pozīcija nav būtiski mainījusies.
Asociācijas ieskatā galvenais medikamentu nepieejamības iemesls Latvijā ir ilgstošais nepietiekamais finansējums kompensējamo zāļu budžetā. Patlaban rindā uz kompensācijas iekļaušanu ir aptuveni 80 medikamentu, kuri jau atzīti par izmaksu efektīviem Latvijas apstākļos, taču nav finansēti.
SIFFA direktore Vladislava Marāne min, ka būtiski ieguldījumi kompensējamo medikamentu budžetā, kā arī nodrošināts paredzams un stabils regulējums ir priekšnosacījumi medikamentu pieejamībai Latvijas pacientiem.
Asociācijā uzsver, ka medikamentu pieejamība sniedz ieguldījumu noturībspējīgā veselības aprūpes sistēmā, kas nepieciešamības gadījumā spēj reaģēt uz noteiktām krīzēm. Tāpat medikamentu pieejamība ir efektīva sekundārās profilakses forma, kas palīdz samazināt nepieciešamību pēc dārgākiem ārstniecības posmiem, piemēram, hospitalizācijas, tādējādi ietaupot kopējos veselības aprūpes finansiālos resursus.