Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +30 °C
Skaidrs
Otrdiena, 16. jūlijs
Hermīne, Estere, Liepa

Skolu tīkla desmitgades pieturzīmes

Sarkanā līnija, cik lielam jābūt skolēnu skaitam, lai pastāvētu izglītības iestāde, bijusi atšķirīga.

Jau kopš iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) 2009. gadā slēgto un reformēto skolu saraksts aug augumā – par to var pārliecināties ikviens, ielūkojoties Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, kurā fiksēti tās saskaņotie pašvaldību lēmumi. Statistika liecina, ka ATR pirms 14 gadiem atstājusi lielu iespaidu uz skolu tīklu: tika reorganizētas 84 un slēgtas 57 izglītības iestādes. Salīdzinājumam: 2023. gadā 27 izglītības iestādes likvidētas, 22 mainīts statuss vai tās pievienotas citām mācību iestādēm.

Sarkanās līnijas atšķiras

Lai gan skolu tīkla izmaiņas koriģē arī IZM lēmumi, piemēram, atteikšanās finansēt internātskolas no valsts kabatas un vakarskolu izņemšana no izglītības iestāžu tipoloģijas izdarīja korekcijas šo skolu sarakstos, bet iekļaujošā izglītība veicināja speciālo skolu optimizāciju, tomēr lielākoties to ietekmē pašvaldību pašu pieņemtie lēmumi. Ir vietvaras, kas liek lietā optimizācijas šķēres, negaidot, kad skolēnu skaits skolā nokritīsies līdz pārdesmit vai pat mazāk. Sarkanā līnija, cik lielam jābūt skolēnu skaitam, lai pastāvētu izglītības iestāde, dažādās vietvarās bijusi atšķirīga. Piemēram, Dagdas novadā Konstantinovas sākumskolā 2013. gadā bija 25 bērni, 2015. gadā – vairs tikai divpadsmit. Skolu slēdza 2018. gadā. Taču tā nebūt nav bijusi mazākā – Valkas novada Ozolu sākumskolu likvidēja, kad tur bija tikai septiņi skolēni, Preiļu novada Priekuļu sākumskolu tad, kad apvienotajās klasēs mācījās deviņi bērni.

Savukārt Saldus novadā 2012. gadā nolēma reorganizēt Sātiņu pamatskolu, kurā tobrīd mācījās 120 bērnu. Lēmumu lielā mērā balstīja uz Saldus novada domes pasūtīto un 2009. gadā veikto pētījumu, uzsvaru liekot uz tām skolām, kas atrodas tuvāk pilsētai (tobrīd Saldus skolās arvien vairāk bija jūtams skolēnu skaita kritums). Sātiņu pamatskola, kas bija tikai četrus kilometrus no pilsētas, tika atzīta par neizdevīgu, jo tajā bija maz bērnu, bet ēku skaits un teritorija – liela. Uzreiz gan skolu neslēdza, tā vispirms pārtapa par sākumskolu ar četrām klasēm un bērnudārza grupu, juridiski to pievienojot Saldus 1. vidusskolai, bet 2016. gadā, kad abas Saldus vidusskolas apvienoja un Saldus 1. vidusskolu likvidēja, tika zaudēta arī sākumskola, kurā tobrīd mācījās 39 skolēni.

Vidusskolu optimizācija

Vidusskolu apvienošana lielā mērā notika infrastruktūras sakārtošanai paredzētā ES finansējuma dēļ (bija noteikti skolēnu kvantitatīvie kritēriji). To īstenoja ne tikai Saldū, bet arī citviet, piemēram, Smiltenē, kur no trim iestādēm – Smiltenes ģimnāzijas, Smiltenes Centra vidusskolas un Trīs pakalnu sākumskolas – izveidoja vienu – Smiltenes vidusskolu. Valsts mērogā skaļa izvērtās divu Madonas vidusskolu apvienošana. Madonas 2. vidusskolas atbalsta biedrība savāca 3000 iedzīvotāju parakstus pret pašvaldības ieplānoto reorganizāciju. Lieta nonāca līdz Administratīvajai rajona tiesai, kļūstot par pirmo tādu Latvijas tiesu praksē. Prasību gan noraidīja, un reorganizācija notika.

2020. gadā durvis vēra Gulbenes vidusskola, apvienojot Gulbenes Valsts ģimnāziju un 2. vidusskolu, kas ar laiku kļuva par vienīgo vispārējās vidējās izglītības iestādi novadā (lauku vidusskolas pārtapa par pamatskolām). Tam ir gan savi plusi, gan mīnusi, tostarp konkurences trūkums (nav citas skolas), kā arī atrašanās vairākās ēkās. Šo ceļu, visticamāk, izvēlēsies arī Alūksnes novads, apvienojot Alūksnes vidusskolu ar Alūksnes Valsts ģimnāziju. Šī pašvaldība ir no tām, kas skarbi apcirpa savu skolu tīklu, atstājot lauku teritorijā tikai divas pamatskolas – Ziemeru pamatskolu un Liepnas pamatskolu. Pārējās slēdza, šogad arī Strautiņu pamatskolu, kurā skolēnu skaits nebūt nebija kritisks (ap 90, plus vēl 32 pirmsskolā). Arguments – jāuztur divas ēkas, no kurām viena ir veca, un tajā jāiegulda daudz līdzekļu.

Ideālā karte un realitāte

Runājot par skolu tīkla optimizāciju, nevar nepieminēt ideālā skolu tīkla kartējuma izveidi 2017. gadā, kas tika veikta karšu izdevniecības Jāņa sēta dibinātāja ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadībā, tērējot tam ap 100 000 eiro valsts naudas. Pētījumā tika izanalizētas 677 skolas, kurās kopā mācījās vairāk nekā 200 000 skolēnu. Izvērtējot tās no dažādiem rakursiem (centralizēto eksāmenu indekss, skolēnu un skolotāju skaita proporcija, skolas infrastruktūra, demogrāfijas rādītāji, sasniedzamība no pārējām vietām), tika secināts, ka Latvijā vajadzīgas tikai 130 vidusskolas, bet 182 būtu reorganizējamas par pamatskolu vai pat sākumskolu. J. Turlajs uzsvēra, ka tik mazas skolas ar tik nelielu bērnu skaitu nekur citur Eiropā uzturēt neatļaujas, turklāt tērējot Eiropas fondu naudu, kas paredzēta attīstībai. Piemēram, Valkas novada Ozolu skolā dabaszinību kabineti tika, viņa vārdiem sakot, remontēti uz nebēdu. Pētnieks pārmeta pašvaldībām izpratnes trūkumu par efektīvu skolu, skatoties no Eiropas konteksta, nevis šauri, sak, ko vēlētājs par to teiks, kā arī nespēju sadarboties ar kaimiņu novadiem. Viņš arī brīdināja: ja reformas netiks veiktas, zemo algu dēļ pedagogu vakanču skaits tikai augs, bet izglītības līmeņa atšķirība starp pilsētas un lauku skolu skolēniem nemazināsies. Lūk, piemērs, kāda būtu ideālā skolu karte Bauskas novadā: atstāt vispārējās vidējās izglītības iestādes tikai centrā, bet pagastos tikai dažas sākumskolas, arī tolaik kaimiņos esošajos novados Skaistkalnes un Pilsrundāles vidusskolas pārvērst par sākumskolām.

Par to, ka pašvaldības gan iepazinās ar ieteikumiem, taču rīkojās pēc saviem ieskatiem, liecināja turpmākajos gados reorganizēto un slēgto skolu skaits – 2018. gadā tās bija attiecīgi 32 un 20, 2019. gadā 14 slēdza, bet statusu mainīja 12 skolām, 28 apvienoja vai pievienoja kādai citai iestādei. Tas ir diezgan ierasts risinājums – savulaik zem Grobiņas vidusskolas juridiskā jumta tika apvienotas sešas izglītības iestādes, laika gaitā ārpus pilsētas palikusi tikai viena struktūrvienība – Kapsēdē. Tādu pašu modeli izvēlējās Ilūkstes vidusskolai, kurai nu ir palikusi struktūrvienība Subatē. Kā rāda pieredze, struktūrvienību modelis nereti ilgi nenoturas, taču IZM tabulās to slēgšana neparādās, jo šāds lēmums pašvaldībām nav jāsaskaņo. Eksministre Ilga Šuplinska savulaik pārmeta vietvarām, ka tās veic tikai butaforiskus uzlabojumus, apvienojot skolas, tādējādi efektivizē administrācijas izdevumus, bet ne līdzekļus ēku uzturēšanai un mācību procesa īstenošanai. 

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas