Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +20 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 24. jūnijs
Jānis

Tikai daļa skolu atbilstoši aprīkotas

Iekļaujošās izglītības pilnveidē, arī vides pieejamībā vēl daudz darāmā.

Vispārējās izglītības iestādēs mācās ap 700 skolēnu ar redzes, dzirdes un citiem funkcionāliem traucējumiem, bet vēl vairāk ir to bērnu, kam ir mācību un garīgās attīstības traucējumi. Iekļaujošā izglītība paredz atbalstu bērnam plašākā spektrā, arī vides pieejamību, taču tikai daļa izglītības iestāžu, tostarp speciālās skolas, atbilst visām prasībām. 

Dara, bet nepietiekami

Patlaban vispārējās izglītības iestādēs mācās 702 skolēni ar redzes, dzirdes, fiziskās attīstības traucējumiem jeb 0,22% no kopējā skaita. Savukārt ar valodas, mācību, garīgās veselības un attīstības traucējumiem ir 16 082 skolēni jeb 5% no kopējā skaita. Profesionāli tehniskajās skolās mācās 2057 audzēkņi ar speciālām vajadzībām jeb 7,3%, no tiem 453 jeb 1,6% ar invaliditāti. 

Taču tikai 395 no 621 pirmsskolas ir piemērotas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (tajās ir lifts, pacēlājs, uzbrauktuves, īpaši aprīkotas tualetes, durvis un cits aprīkojums), 95 ir daļēji atbilstošas. No 590 vispārizglītojošajām skolām 131 vērtējama kā piemērota, 227 – daļēji. Arī nebūt ne visās speciālajās skolās ir laba vides pieejamība: no 39 tāda ir tikai 20, daļēja – 17, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošās izglītības jautājumos Olga Ozola. 

Attiecībā uz piekļūstamības uzlabojumiem – iepriekšējā plānošanas periodā ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu modernizēta 24 profesionālo izglītības iestāžu (PII) mācību un koplietošanas infrastruktūra, iegādāts aprīkojums un iekārtas. Šajos projektos ievēroti vides pieejamības nosacījumi, piemēram: kontrastējoši marķējumi pie kāpnēm un slīpiem pandusiem, atbilstoša platuma lifti un/vai pacēlāji, kas ļauj pārvietoties personām ratiņkrēslos starp stāviem; lifti, ja tādi tiek paredzēti, ar balss izziņošanu un stāva izsaukšanas pogām ar taktilu reljefu. Arī šajā plānošanas periodā plānots turpināt PII modernizēšanu, atvēlot šim mērķim 47,7 miljonus eiro, savukārt 14,7 miljonus eiro (pašvaldību līdzfinansējums – ne mazāk kā 15%) paredzēts ieguldīt 30 speciālo izglītības iestāžu infrastruktūras un mācību vides pilnveidē, arī iegādājoties speciālos datorus, teksta palielinātājus, attēlu lasītājus un citas ierīces.

Bērniem ar speciālām vajadzībām ir iespēja apmeklēt sporta skolas – trijās ir izveidotas īpašas grupas, 38% pedagogu ieguvuši papildu kvalifikāciju darbam ar šādiem bērniem. Piedāvātie sporta veidi ir vieglatlētika, galda teniss, basketbols, peldēšana.

Notiekot pārmaiņas

IZM uzsver, ka iekļaujošajā izglītībā notiek nozīmīgas pārmaiņas, sākot ar agrīnās diagnostikas ieviešanu pirmsskolā, kas palīdz diagnosticēt bērna vajadzības plašākā spektrā, mācīšanās traucējumus ieskaitot. Nereti vecāki izvairās noteikt bērnam piemērotāko speciālo programmu, tādējādi cerot nesabojāt viņa nākotnes iespējas. Taču pēc iespējas agrīnāka diagnostika un profesionāļu atbalsts ir labvēlīgāks risinājums nekā problēmu noliegšana. 

Iekļaujoša izglītība nozīmē gan individuālu izglītības programmas apguves plānu, gan metodiku, kas izstrādāta agrīnai bērna speciālo vajadzību nodrošināšanai, gan atbalstu, ko sniedz desmit speciālās izglītības iestādes – attīstības centri. Tas ietver arī asistenta pakalpojumus, kas kļūst arvien pieejamāki, kopumā tie tiek nodrošināti 525 izglītības iestādēs, no tām – 199 pirmsskolās un 325 skolās. Labklājības ministrija piedāvā šādus pakalpojumus arī augstākās izglītības iegūšanai līdz 40 stundām nedēļā (2022. gadā tos izmantoja 147 personas). 

Runājot par problēmām, O. Ozola kā vienu no tām nosauca speciālās izglītības skolotāju trūkumu. Pagājušajā mācību gadā šo studiju programmu beidza 28 pedagogi, 2021./22. – 37, 2020./2021. – 44. Arī logopēdu skaits nav pietiekams – pērn diplomu ieguva vien desmit speciālistu. Lai uzlabotu situāciju, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija piedāvās jauno pedagogu sagatavošanas bakalaura studiju programmu ar akcentu uz speciālo izglītību, kas veidota pēc moduļu sistēmas, lai tos varētu piedāvāt arī pedagogu tālākizglītībai. Tomēr ar to vien ir par maz, lai ievērojami palielinātu šīs jomas pedagogu skaitu valstī, tāpēc IZM sākusi sarunas ar Latvijas Universitāti par speciālās izglītības skolotāju sagatavošanas iespējām.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes priekšsēdētāja Gunta Anča atzina, ka ne viss darbojas tik labi, kā vēlētos. Viena lieta ir skolas un mājas vide, taču vēl ir ceļš līdz tām, un jo īpaši negluds tas mēdz būt lauku reģionos. Tas attiecas ne tikai uz segumu, bet arī transportu – cik tas ir piemērots bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. "Tiek runāts par abstraktu skolu pielāgošanu, bet svarīgi, lai tāda būtu bērnam tuvākā," sacīja G. Anča un piebilda, ka arī mācību materiālu vieglajā valodā trūkst.

Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības valdes priekšsēdētāja Alla Beļinska vērsa uzmanību uz izglītības iestāžu optimizāciju, vaicājot, vai ir padziļināti izanalizēts, kā tā ietekmē izglītības pieejamību bērniem ar speciālām vajadzībām. 

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas