Viena no smagākajām neiroloģiskajām saslimšanām ir Pārkinsona slimība (PS), kas ilgst 20–25 gadus un pēdējā stadijā beidzas ar pilnīgu nekustīgumu. Tā kā zāles tiek kompensētas 75% apmērā, summa, kas jāapmaksā pašam, mēnesī sasniedz 300 līdz 600 eiro. Latvijas Kustību slimības biedrība rosina finansēt medikamentus pilnā apjomā, kā arī sākt dziļās smadzeņu stimulācijas terapiju.
Īsas iedarbības zāles
Šobrīd Latvijā ir ap 4000 PS pacientu, un viņu ārstēšanai tiek izmantotas Levodopa tabletes, kas ir īsas iedarbības medikamenti, kuri slikti kompensē simptomus, ko izraisa dopamīna trūkums, – rīšanas, elpošanas un līdzsvara traucējumus. Slimībai progresējot, medikamentu, kas tiek lietoti ārstēšanā, iedarbība saīsinās, tie jālieto 6–12 reizes dienā. Periodi, kad pacients nespēj kustēties un veikt ikdienas darbus, kļūst biežāki (tā saucamie on-off periodi). Šobrīd nav pieejama mūsdienīga ārstēšana komplicētai slimības norisei – valsts kompensējamo zāļu (VKZ) sarakstā nav iekļauti jaunākie medikamenti, nav pumpju terapijas, nav dziļās smadzeņu stimulācijas (DBS – deep brain stimulation), Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē situāciju PS ārstēšanā ieskicēja Latvijas Kustību slimību biedrības valdes priekšsēdētāja neiroloģe Ligita Smeltere. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka no Baltijas valstīm Latvija šajā jomā ir vissliktākajā situācijā. Igaunijā un Lietuvā zāles tiek pilnībā kompensētas, arī vairāki citi ārstniecības līdzekļi ir valsts finansēti, kamēr pie mums pacientiem jārēķinās ar ievērojamiem izdevumiem. Igaunija ir atļāvusies kaut nelielu skaitu DBS kompensēt, kamēr Latvijā tā 2018. gadā tika izņemta no Ministru kabineta noteikumiem.
«Esam no Eiropas atpalikuši par 20 gadiem. Mūsdienīgu medikamentu pieejamības ziņā esam sliktākajā situācijā Baltijā. Ir nepieciešams palīdzēt šiem pacientiem, jo ārstu iespējas ir izsmeltas,» satraukumu neslēpa L. Smeltere un piebilda, ka lielāks valsts atbalsts ļautu saglabāt šo cilvēku darba un funkcionālās spējas, bet slimības vidusposmā esošajiem dotu papildu piecus līdz desmit kvalitatīvus dzīves gadus. Valsts apmaksāto medikamentu klāstā ir jāiekļauj ierīču asistētā terapija – apomorfīna pildspalva un pumpis, Levodopas pumpis 24 stundu ievadei zemādā, kā arī DBS (neiromodulācija ar smadzenēs implantētiem elektrodiem zemgarozas kodolu elektriskai stimulācijai).
Plānots sākt DBS terapiju
Biedrība ir izstrādājusi pacienta ceļu šīs manipulācijas saņemšanai. Tam būs vajadzīgs neirologa nosūtījums un multidisciplinārā konsīlija lēmums, kas pamatosies uz noteiktiem kritērijiem. Paredzēts, ka konsīlijā piedalīsies vismaz divi neiroķirurgi ar specializāciju kustību slimībās un DBS implantējošais neiroķirurgs. Tā kā šādu pacientu skaits ir neliels, lai nodrošinātu kvalitatīvāku pakalpojumu, biedrība iesaka to uzticēt vienam centram, proti, Paula Stradiņa universitātes slimnīcai, kam jau ir nepieciešamā aparatūra, kā arī neiroķirurgi, piemēram, Rodrigo Sveržickis, kuram jau ir pieredze šajā jomā. Attiecībā uz aprēķiniem – vienam pacientam šāda operācija izmaksātu ap 30 000 eiro gadā. Šobrīd gadā plānots, ka DBS saņems 5–6 PS slimnieki, 2027. gadā – 20, bet 2028. gadā – 30 līdz 40, tostarp arī ar esenciālu tremoru (trīci) vai distoniju (ilgstošas muskuļu kontrakcijas).
Runājot par PS pacientiem, L. Smeltere arī atzīmēja nepietiekamu viņu sociālo un paliatīvo aprūpi un aicināja Labklājības un Veselības ministriju uzlabot situāciju. Sēdes vadītāja Līga Kozlovska (ZZS) gan aprādīja, ka hospisa aprūpe ir pieejama ne tikai cilvēkiem ar onkoloģiskām diagnozēm, bet arī tiem, kas sirgst ar pārkinsonu. Turklāt ģimenes ārstam vizīte pie paliatīvā pacienta tiek apmaksāta 19 eiro apmērā.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Linda Celmiņa-Ķeze apliecināja, ka šogad DBS būs pieejama no 1. jūlija un gada laikā manipulācija tiks veikta sešiem pacientiem. Tās paredzētas divu veidu: ar atkārtoti uzlādējamu neirostimulatora sistēmu un tās implantāciju DBS terapijai un neuzlādējamu neirostimulatoru sistēmu un tās implantāciju DBS terapijai. Pirmās izmaksas tiek lēstas 31 357 eiro apmērā, bet otrās – 23 736 eiro. Cenā ietilpst ne tikai operācija, ka ilgst aptuveni piecas stundas, bet arī pēcoperācijas periods (stimulācijas sākšana, parametru pielāgošana) un ilgtermiņa uzraudzība, kas ietver regulāras neirologa vizītes, terapijas pielāgošanu un baterijas uzlādi/nomaiņu.
Ir arī citas prioritātes
Uz jautājumu par iespēju pilnībā kompensēt zāles esošajiem PS pacientiem NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja atbildēja, ka tie būtu ap 220 000 eiro gadā. Papildu finansējums būs vajadzīgs, ja kompensācijas sistēmā tiks iekļauti jauni medikamenti. NVD pārstāves arī akcentēja, ka PS pacientu vajadzības jāskata kopā ar citu diagnožu finansēšanas pieprasījumiem, jo veselības aprūpē prioritāšu ir daudz.
Neiroloģisko slimību grupā ir arī tie, kuri cieš no migrēnas, un arī viņiem vajadzīgs atbalsts. Jaunās terapijas pērn par nepilniem 700 000 eiro saņēmuši 199 pacienti ar smagākām izpausmēm. Viņiem arī šogad ārstēšana netiek pārtraukta.
Savukārt attiecībā uz demenci L. Kozlovska atgādināja, ka iepriekšējā sēdē pagājušā gada decembrī tika rosināts memantīnu, kas tiek lietots šīs slimības sākuma stadijā, iekļaut VKZ sarakstā. Latvijas Neirologu biedrības vadītāja Evija Miglāne piekrita, ka demences slimnieki to tiešām būtu pelnījuši. Tas jo īpaši svarīgi ir periodā, kamēr viņiem ir kognitīvs potenciāls un darbspēja. Nereti slimības sākums tiek nokavēts un cilvēks vēršas pie neirologa, kad jau problēmas ir tik lielas, ka to pamana tuvinieki. Būtiski ir, lai šie cilvēki ne tikai savlaicīgi tiktu ārstēti, bet arī lai būtu skrīninga programmas. Kamēr augstākā neirodarbība tiek skrīnēta par 3,48 eiro, ārsti nav motivēti to darīt, līdz ar to netiek savlaicīgi atklātas veselības problēmas, kas nereti sākušās jau vairākus gadus iepriekš, teica L. Smeltere. Ar NVD runāts par to, ka šī skrīnēšana, kas ietver MoCA testu – interviju ar pacientu, būtu jāapmaksā adekvāti. Ingrīda Circene (JV) gan iebilda, ka ģimenes ārstu prakses saņem kapitācijas naudu par katru viņa praksē reģistrēto pacientu un summas nav mazas. «Mēs par katru darbību gribam milzu naudas. Varbūt tad jāpāriet no kapitācijas finansējuma uz to, ka tiek apmaksāta katra manipulācija. Tie līdzekļi, kas aiziet primārajai veselībai, ir ļoti lieli, un, kad to saliek kopā ar speciālistu pakalpojumiem, skaidri iezīmējas pretruna,» sacīja I. Circene.