Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Diena laboja zooloģijas radījumu klasifikāciju

Vēsture Dienā: Dienas zvērudārzs

Nav tādas dzīves sfēras, kuru nebūtu aprakstījusi Diena. Reizēm Diena ir pat uzņēmusies zinātnieku misiju, piemēram, 1994. gada 10. jūnijā tā sāka un 8. jūlijā turpināja reformu dzīvnieku sistemātikā. "Pasaules zooloģijas gaita līdz šim ir bijusi pilnīgi aplama," ar šādu apgalvojumu sākās raksts Lietišķā zooloģija jeb Zvēri pilsētā avīzes pielikumā Stils. "Precīzāk izsakoties, aplama ir bijusi rāpojošo, skrienošo, lidojošo radījumu klasifikācija. Tādēļ, sākot ar šodienu, mēs jums piedāvājam pilnīgi jaunu dzīvnieku iedalījumu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo ir saprotamāks, dabiskāks un tuvāks dabai." Kāds tad bija Dienas jaunās sistemātikas pamatprincips?

"Visi dzīvie radījumi iedalās pilsētas un ārpilsētas zvēros.

I daļa. Pilsētas zvēri.

1. nodaļa. Parastie pilsētas zvēri.


a) lielie parastie pilsētas zvēri.

Ar ko gan jebkuram cilvēkam asociējas pilsētas zvēri? Atbilde ir nepārprotama – ar baložiem. Balodis ir vienkāršs un neizvēlīgs putns. Tikpat labi var uzturēties gan parka koku paēnā, gan uz bruģa, gan pie atkritumu tvertnēm. Atšķirībā no saviem itāļu sugasbrāļiem un māsām latviešu baloži ir piesardzīgāki un tik viegli vis rokā nedodas, taču barību, turklāt visdažādāko, pieņem labprāt. Barošanas metode: jānostājas kādā baložiem labi pārredzamā vietā un jāsauc: "Guļi, guļi!" (Buļi, buļi!) Viss pārējais notiks zibensātrumā. Barojot šos piemīlīgos putnus, jūs varat pārliecināties par tā saukto barības ķēžu jeb barības piramīdu teorijas atbilstību praksei. Populāri skaidrojot, lielākais ēd mazāko. Jo, kur baloži, drīz vien ir redzami arī citi pilsētai raksturīgi dzīvnieki – kaķi. Kaut arī vēl neviens nekad nav savām acīm redzējis, ka kaķim, izmantojot pielavīšanās metodi, izdotos īstenot jau pieminēto barības ķēdes principu, tomēr tautā klīst leģendas, ka kaut kur kaut kad kāds kaķis noķēris balodi. Iespējams, ka tiek jauktas divas dažādas kaķu pasugas – lauku kaķi un pilsētas kaķi jeb miskastnieki. Pirmos no otrajiem šķir ne tikai uzturēšanās areāli, bet arī dzīves paražas. Pilsētas kaķu galvenie raksturlielumi ir mūžīgs izsalkums, iedzimta spēja izvairīties no visa, kas lielāks par pašiem, un tieksme nokārtot savas dabiskās vajadzības tiešā cilvēku mitekļu tuvumā. Visas šīs pazīmes un īpašības padara kaķi par vienu no cilvēkam vistuvākajiem dzīvniekiem, kam veltītas daudzas dainu rindas, bērnu, estrādes un pat kora dziesmas. Pilsētā sastopama vēl viena kaķu variācija – dīvāna kaķi –, kurus gan par pasugu uzskatīt nevar, jo, kā rāda pētījumi, tie ir miskastnieki, kuri agrā bērnībā izolēti no primārās dzīves vides – miskastes. Jaunā dzīves vide šiem īpatņiem devusi vairākus dabiskajai atlasei būtiskus faktorus, piemēram, Whiskas, pretapaugļošanās tabletes un kastīti ar smiltīm vai avīzēm. Taču dīvānu kaķi ir gatavi to visu vienā mirklī nomainīt pret māju bēniņiem, kartupeļu mizām un siltumtrasēm.

Pie parastajiem pilsētas dzīvniekiem pieskaita arī suni, neatkarīgi no tā izcelsmes, izmēriem un šķirnes. Suns ir pirmais no šeit minētajiem dzīvniekiem, par kuru var runāt kā par apkārtējai videi noderīgu. Jo sevišķi parku augsnes auglības uzlabošanas sakarā.

b) mazie parastie pilsētas zvēri.

Blakus lielajiem un labi saskatāmajiem pilsētas dzīvniekiem rosās sīkas radībiņas, kuras ir grūti pamanāmas, tādēļ evolūcijas procesā izvēlējušās citus veidus, kā piesaistīt sev cilvēka uzmanību. Dažiem, piemēram, mušai un odam, tas izdodas ar uzmācību un kodieniem. Kodienus ar dūkšanu un spilgtu krāsu apvieno lapsenes, kuru aktīvākais dzīves periods sakrīt ar zapšu vārīšanas laiku.

2. nodaļa. Retie pilsētas zvēri.

a) lielie retie pilsētas zvēri.


Kā pirmā šeit minama žurka. Tas ir ļoti uzmanīgs un piesardzīgs dzīvnieks, taču tā klātbūtne jūtama visur. Jaunajiem naturālistiem var ieteikt vairākas vietas, kurās žurkas novērojamas savā dabiskajā vidē, – tie ir visi pilsētas tirgus laukumi. Radniecīgas žurkām ir peles. Tās var raksturot kā ļoti biklus dzīvniekus, kas atšķirībā no žurkām cilvēkam pirmās neuzbrūk.

b) sīkie retie pilsētas zvēri.

Tie ir dzīvnieki, kuri nevar tapt manāmi nedz ar saviem izmēriem, nedz ar uzkrītošu dzīvesveidu, taču daudzi saskarsmi ar tiem tomēr piedzīvojuši. Vispamanāmākais gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ir prusaks, kurš nevar ne dūkt, ne kost, taču par savu izturēšanās veidu ir izvēlējies rosīšanos. Šo dzīvnieku apzināti ieskaitīju pie retajiem zvēriem, pamatojoties uz viņu biklumu, kas izpaužas bēgšanā, līdzko telpā ieslēgta gaisma. Drošākais veids prusaku turēšanai nebrīvē – pie sienas jāpiekar paklājs un nav jākustina no vietas vairākas nedēļas. Viņi nekur nebēgs."

Ārpilsētas zvēru sistemātika – nākamreiz.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas