Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Vēsture Dienā: Laiva sen pilna

''Visiem, kuri uz Latvijas politiskās skatuves uzrāpušies nesen, derētu ņemt vērā, ka strīdi par bēgļu uzņemšanu nav sākušies šogad,'' 24. septembra Dienā rakstīja Magda Riekstiņa, komentēdama faktu, ka pēdējā laikā šis temats Latvijā ir aktualizējies un diskusijās parādījušās asas viedokļu sadursmes starp radikālajiem ''velkomistiem'' un ne mazāk radikālajiem ksenofobiem. Komentētājas teikto apliecina 1992. gada 25. septembra Dienā publicētais raksts Laiva ir pilna, kuru pēc vācu žurnāla Der Spiegel tā gada 6. aprīļa materiāliem bija sagatavojusi Ilze Plaude.

Raksts bija publicēts komentāru lapas rubrikā Problēma, tātad šī problēma jau tad tika atzīta par pietiekami samilzušu un arī Latvijai svarīgu, lai gan mēs vēl nebijām tikuši vaļā no Krievijas armijas un līdz dalībai ES bija stipri tālu. 

Vācijā ieceļotāju ieplūdums sasniedzis nebijušus apjomus, secināja Der Spiegel. ''Vācijas pilsoņi uzskata, ka politiķu vairākums šajā situācijā ir bezpalīdzīgi un nodarbojas tikai ar savstarpējiem pārmetumiem. Vajadzētu godīgi atzīt, ka Vācija kļuvusi par ieceļotāju zemi.'' Aprēķini rādīja, ka 1992. gadā Vācijā varētu ieceļot 400 000 cilvēku, tolaik liela daļa no viņiem bija patiešām kara bēgļi no bijušās Dienvidslāvijas. 

''Vāciešus ir sagrābušas bailes no svešiniekiem, bailes par darba vietām, bailes no augstās īres maksas, no inflācijas un ekonomiskās lejupslīdes, bailes arī no nepārprotamās atziņas, ka to labklājības salu, uz kuras viņi dzīvo, vairs ilgi nevarēs paturēt,'' vēstīja raksts.

''Vircburgas birģermeistars Klauss Ceitlers aiz dusmām par politikas bezspēcību izstājies no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas: ''Labvēlība pret ārzemniekiem nedrīkst novest līdz vietējo iedzīvotāju diskriminācijai.'' Ziemeļreinas-Vestfālenes sociāldemokrātu frakcijas vadītājs Frīdhelms Fartmanis deva šādu populistisku padomu attiecībā uz bēgļiem: ''Pēc iespējas ātrāk pārbaudīt iesniegto pieprasījumu, ja nepieciešams, tad uz vietas to vēlreiz pārbauda tiesnesis, tad sagrābt ieceļotāju aiz krāgas un – ārā no valsts.'' Berlīnes Antirasistiskā iniciatīva viņu iesūdzēja tiesā.


Nekas nemainās

Vācijas politiķi izrādās rīcības nespējīgi, baida ar pieaugošo bēgļu skaitu un žēlojas par lielo naudu, kas jāziedo ''cēlā mērķa vārdā''. Opozīcija uzskata, ka nedrīkst mainīt to konstitūcijas daļu, kas nosaka politisko bēgļu tiesības. Kristīgās savienības pieprasa šo izmaiņu konstitūcijā un bieži pauž klaju naidu pret svešajiem ieceļotājiem. Liberāļi, kā vienmēr, balansē starp divām nometnēm. Ārlietu ministrs Klauss Kinkels ar abām rokām balso par opozīcijas priekšlikumu, bet vienlaikus pārstāv arī valdības kursu, kas grib kontrolēt imigrācijas procesus. Tikai neviens nevar pateikt, kā to izdarīt. Sabiedrības viedoklis – politiķi šo jautājumu nevar atrisināt. Nesamērīgi daudz ieceļotāju grib iegūt politisko bēgļu statusu. Astoņas reizes kopš 1978. gada Bonna ir noteikusi stingrāku robežu politisko bēgļu tiesību iegūšanai, tomēr šādu ieceļotāju skaits nemitīgi aug. 

Politisko bēgļu statusa pieprasījumi ir pilnīgi nepamatoti attiecībā uz ieceļotājiem no bijušā komunisma bloka valstīm, secināja Vācijas politiķi un sabiedrība.

(..) ''Laiva ir pilna'' – šo teicienu sabiedrībā dzird arvien biežāk. Tas liecina par bezpalīdzību. Neviens nezina, kā apstādināt nospiedošo bēgļu masu. Varbūt atkal jāceļ mūris, kura nojaukšanu vācieši vēl tikko svinēja kā brīvības uzvaru pār sarkano diktatūru? Tagad principi, kas padarīja iespējamu brīvās demokrātijas triumfu, sāk vērsties pret uzvarētājiem. (..) 


Viesstrādnieki    

Vācu rūpniecības vajadzībām 60. gados un 70. gadu sākumā valstī ieveda simtiem tūkstošu strādnieku no Eiropas nabadzīgajiem dienvidiem un Turcijas. Viņus izvēlējās pēc vergu tirgus metodēm un nosauca par viesstrādniekiem, tātad jēdzienā ietverot priekšstatu, ka kādu dienu viesis atgriezīsies īstajā dzimtenē. Tas nenotika. 1973. gadā viesstrādnieku ieceļošanu nobloķēja un pārslēdzās uz ''integrācijas'' vilni. Tie, kuri piemērojās vācu tradīcijām un tikai privātajā dzīvē atgriezās pie savas tautas kultūras un reliģijas, drīkstēja palikt. Ieceļotājiem, kas gribēja palikt svešinieki, ik brīdi draudēja izraidīšana no valsts.

Tikai vienā jautājumā partijas ir vienotas: tie miljoni, kas katru gadu bezjēdzīgi tiek pārskaitīti bēgļu vajadzībām, mērķtiecīgi jāizmanto saimnieciskās krīzes apkarošanai zemēs, no kurām bēgļi nāk. Diemžēl starptautiskā palīdzība jau sen bezcerīgi atpalikusi, salīdzinot ar iedzīvotāju skaita pieaugumu. Līdz 2025. gadam cilvēku skaits industriālajās valstīs būs pieaudzis par 150 miljoniem, jaunattīstības valstīs – aptuveni par trim miljardiem.'' Lūk, arī problēmas sāls – pārapdzīvotība. Kur mūsu iekļaujošo aktīvismotāju piketi par šo tēmu?

Top komentāri

00
0
Sievietes un bērni?
problēma
p
ir Kalergi plāna mērķtiecīga īstenošana ar robežu apzinātu nesargāšanu...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas