Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Vēsture Dienā: Vēsturiskā iespēja

Šajā augustā atceramies lielākās un nozīmīgākās akcijas Baltijas valstu centienos pēc neatkarības atgūšanas – Baltijas ceļa trīsdesmitgadi. 1989. gada 23. augustā pulksten septiņos vakarā no Tallinas līdz Viļņai apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot dzīvu ķēdi padomju totalitārisma nenoslāpētās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas brīvības enerģijas novadīšanai līdz pasaules sabiedrībai. Neatkarības atjaunošanas gaitā Baltijas ceļš nebija pirmā akcija, nedz arī pēdējā. Taču, var teikt, gandrīz precīzi divus gadus pēc Baltijas ceļa visas trīs valstis atjaunoja neatkarību de facto. Toreiz Deus ex machina pār mums nolaidās no Maskavas, kur tajās dienās izšķīrās arī Baltijas valstu liktenis, un īso vēsturiskās iespējas brīdi baltieši garām nepalaida (lai gan skeptiķi apgalvo, ka tajās dienās neatkarību dabūja arī tās padomju republikas, kuras to nemaz negribēja).

1991. gada 23. augusts bija Latvijas neatkarības trešā diena. Pēc mierīgās 17. augusta sestdienas, kad par puču neviens nenojauta, 21. augusta Diena vēl iznāca ar informāciju par streiku un Gunta Valujeva komentāru Kurš kuru? ("Spēku samērs Padomju Savienībā un Krievijā joprojām ir neskaidrs. Pagaidām var konstatēt vienu: nav izdevies veikt valsts apvērsumu zibens tempā. Pasaules pieredze rāda, ka apvērsumu ieilgšana vai "buksēšana" parasti noved pie to neveiksmes"), bet tās pašas dienas, tā paša 21. augusta vakarā jau iznāca otra Diena – bezmaksas speciālizlaidums ar milzu virsrakstu Proklamēta Latvijas neatkarība!, kā arī Latvijas Republikas Augstākās Padomes Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, kurā cita starpā 2. punktā tika nolemts atzīt par spēku zaudējušu 1990. gada 4. maija Deklarācijā par Latvijas neatkarības atjaunošanu noteikto pārejas periodu valsts varas de facto atjaunošanai. Un vēl ar paziņojumu īpaši lieliem burtiem, datētu pulksten 18.15: "Demokrātiskie spēki pilnībā kontrolē stāvokli Maskavā, sazvērnieku vadītāji bēg, Jeļcins pārņēmis armijas, VDK un IeM vadību Krievijas teritorijā." Vēl ir ziņa par OMON ālēšanos pie parlamenta un par 12 bruņotu cilvēku uzbrukumu LNNK birojam un tajās pašās telpās esošajam LTF Centra rajona nodaļas koordinācijas centram pulksten 12 ("No LTF Centra rajona koordinācijas centra viņi ir aiznesuši japāņu mikrokalkulatoru, vairākas Daugavas Vanagu izdotās grāmatas un divas neskartas biļešu grāmatiņas, kas bija domātas Latvijas Sarkanā Krusta labdarības koncertam. No LNNK biroja esot aiznestas gāzmaskas. Sievietēm, kas atradās biroju telpās, tika draudēts. Vienai no divām Kanādas pilsonēm, kas atradās LTF Centra nodaļas telpās un tika nostādītas ar rokām pie sienas, sākās sirdslēkme. Viens no uzbrucējiem esot pazīts – OMON kaujinieks Sergejs Golodoks. Biroja darbinieki izteica aizdomas, ka viens no uzbrucējiem pirms ielaušanās ir ieslēdzies tualetes telpās"). Tomēr lielās cīņas iznākums jau bija izšķirts.

21. augusta speciālizlaiduma pirmās lapas saturs tika atkārtots arī 22. augusta Dienā. 23. augustā laikraksts Baltijas ceļu nepieminēja, bija svarīgākas lietas. Jolanta Mackova jau salīdzināja ugunskurus 1991. gada janvārī un augustā: "Pučam atvēlētais laiks un notikumu straujums Latvijā liedza izveidoties tādam tautas pacēlumam un solidaritātes izjūtām, kādas tās bija janvāra ugunskuriem. Tīri psiholoģiski toreiz, šķiet, bijām gatavāki kļūt par brīvas valsts brīviem pilsoņiem nekā tagad, kad šī iespēja ir kļuvusi daudz lielāka. Sava loma te bijusi tam, ka šajā laika posmā sabiedrībā vairāk kultivēta latviešu pašapziņas atdzimšana, mazāk uzmanības veltot šobrīd svarīgākam un arī grūtākam uzdevumam – veidot sevī brīva, demokrātiska cilvēka apziņu." Tie, kas šodien sūkstās par grūtiem laikiem Latvijas Radio, tajā Dienas numurā var apskatīt fotogrāfijas no pučistu izdemolētās radiomājas. Diena fiksēja arī blēžus, kuri pat tādā brīdī domāja tikai par savu labumu, laikraksta bezmaksas speciālizlaidumus pārdodot: "Gan pie Brīvības pieminekļa, gan pie veikala Rota bezmaksas izdevums pārdots par 25 kapeikām, bet laikraksta numuri, kas maksā 20 kapeikas, par 50 kapeikām. Šāda situācija, šķiet, radusies tāpēc, ka nav iespējams kontrolēt visus veidus, kā avīze nonāk līdz lasītājam. Diena neizmanto arī avīžpuiku pakalpojumus, taču avīze tiek tirgota ar viņu palīdzību." Diena arī atvainojās par drukas kļūdām: "Tās radušās steigā, jo redakcijas darbinieki centās pēc iespējas ātrāk informēt par notiekošo." Nu, 30 gadus pēc Baltijas ceļa šāda steiga ir kļuvusi par ikdienu, lai gan svarīgu pārmaiņu vairs nav vai arī tās notiek tik ātri, ka mēs tās nepamanām.

Top komentāri

Andris
A
Vēsturi var tikai falsificēt. Ja mēs plātāmies, ka paši "paņēmām" (Levita vārds) un neviens mums neiedeva, tad tie ir meli.
Udo Ulbergs
U
Par ko liecina aizvadītie 30 gadi Latvijā? Vai par to ir padomāts? Tie liecina, ka "brīvība" tika iedota totālai valsts nespējīgai tautai, kura visai drīz pati atsacījās no brīvības un iestājās jaunā "savienībā". Jeļcins faktiski pastrādāja noziegumu. Turklāt divkārtēju noziegumu: 1) dodot brīvību patstāvīgai valstiskajai dzīvei nesagatavotai tautai bez īstas politiskās elites, 2) patiesībā melojot par brīvību un jaunu dzīvi. Jeļcins nevarēja nezināt, ka vara saglabāsies PSKP/VDK morālajiem kastrātiem un LR būs tikai ārēji noformēta ar LR simboliku un institūtiem, kaut gan būtībā nekas nemainīsies. LR būs LPSR turpinājums, bet tikai ar citu vizuālo noformējumu. Pie tam būs milzīga laupīšana, jo padomju sabiedrības kopīpašumus izlaupīs PSKP/VDK morālie kastrāti un viņu galvenie atbalstītāji. Latvijā notika tas pats, kas agrāk notika Āfrikā, kur brīvību iedeva valstiski neadekvātām ciltīm. Koloniālās sistēmas likvidēšana prasīja pārejas periodu, kurā tiek sagatavota elite.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas