Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācija atbilstoši VVD paustajam esot pilnībā īstenota četros mēnešos, taču eksperti norāda, ka šādus darbus nav iespējams kvalitatīvi veikt termiņā, kas ir īsāks par 2–3 gadiem

Vides projekts aizdomu ēnā

2015. gadā rekordtempā – tikai četru mēnešu laikā – tika īstenots Valsts vides dienesta (VVD) projekts Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts 1. kārta, kura mērķis bija likvidēt atklātu piesārņojuma avotu, lai novērstu turpmāku piesārņojošo vielu, galvenokārt organiskās sintēzes blakusproduktu un atkritumvielu, emisijas vidē. VVD solīja, ka tiks likvidēts vēsturiskais piesārņojums, samazināsies piesārņoto vielu koncentrācija izgāztuves teritorijā, draudi turpmākai piesārņojošo vielu noplūdei gruntsūdeņos un līdz ar to arī draudi iedzīvotāju veselībai.

Šo izgāztuvi četrus kilometrus uz ziemeļiem no Olaines pilsētas izveidoja 1972. gadā, no 1973. līdz 1980. gadam uz to veda rūpnīcas Olainfarm toksiskos atkritumus, taču tehniskā izpildījuma nepilnību dēļ vairākkārt notika piesārņojošo vielu noplūde, kas radīja gruntsūdeņu piesārņojumu, tūkstošiem reižu pārsniedzot pieļaujamās piesārņojošo komponentu koncentrācijas normas.

Kā liecina Dienas rīcībā esošie dokumenti, sanācijas darbu projekta izstrādi un sanāciju veica SIA VentEko, savukārt darbu inženiertehnisko uzraudzību nodrošināja SIA Geo Consultants. Līguma kopējās izmaksas bija 6 762 433,48 eiro (ieskaitot PVN), no kuriem 4 733 703,44 eiro finansēja Eiropas Savienība (ES), kas ir ap 70% no kopējā finansējuma, bet 2 028 730,04 eiro – Latvijas valsts. Finansējuma apsaimniekotājs projekta ietvaros bija VVD, bet administratīvās, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību nodrošināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

VVD pārskatā norādījis, ka no 2015. gada jūlija līdz oktobrim kopējā attīrītās teritorijas platība ir 29 450 kvadrātmetru, attīrīti 111 449 kubikmetri gruntsūdeņu, pāršķiroti 10 400 kubikmetri piesārņotās grunts, kas atradās zem bojātajiem bīstamo ķīmisko atkritumu baseiniem, kā arī demontētas dzelzsbetona konstrukcijas. Piesārņotajā teritorijā esošie atkritumi reģenerēti 81% apjomā. VVD arī solījis 30 gadus pēc teritorijas attīrīšanas nodrošināt gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringu. Te gan pieminēšanas vērts ir fakts, ka, aizbildinoties ar naudas trūkumu, VVD līdz pat šim brīdim nav sācis ikgadējo monitoringu, lai pārliecinātos, ka sanācijas darbu rezultātā piesārņojums ir likvidēts.

Vairāki vides eksperti sarunā ar Dienu pauda izbrīnu par izlietotās summas apsaimniekošanas iespējamību tik īsā laikā, proti, ka projektam atvēlētie 6,7 miljoni eiro iztērēti, ik mēnesi attīrīšanas darbiem izlietojot ne mazāk kā 1,5 miljonus eiro. "Latvijā nav redzēti precedenti, ka līdzīgu projektu īstenošanā četru mēnešu laikā tiek apsaimniekoti 6,7 miljoni eiro. Kam šāda nauda tik īsā laikā varēja tikt iztērēta? Pieņemsim, ka tur strādāja pāris ekskavatoru, traktoru, vairākas kravas automašīnas, kas izveda cietos atkritumus. Ierīkotas un darbinātas sūknēšanas iekārtas. Bet tik un tā šāda apjoma darbiem nav iespējams iztērēt pusotru miljonu eiro mēnesī," akcentēja vides eksperti un pieļāva, ka projekta ietvaros notikusi liela mēroga krāpniecība.

Projektu aizsāka vēl 2004. gadā, taču dažādu iemeslu dēļ tā iesniegšana ES līdzfinansējuma saņemšanai kavējās. Tas 2014. gadā jau radīja risku naudu nesaņemt, jo attiecīgās programmas beigu termiņš bija 2015. gada 31. decembris. Tāpēc, pēc ekspertu domām, projekta sagatavošana un izsludināšana tika īstenota forsētā tempā, pieļaujot virkni nepilnību. Uz to norādīja arī ES konsultāciju struktūra JASPERS 2014. gada septembrī vēstulē Latvijas institūcijām, minot, ka projekts ir nepilnīgi izstrādāts un īstenošanai neatbilstīgs, jo nepieciešams precizēt virkni jautājumu, to skaitā sanācijas darbu apjomu, utilizācijas un attīrīšanas iekārtu atrašanās vietas, ietekmes uz vidi novērtējuma atļaujas u. c.

JASPERS toreiz rosināja neskaidros jautājumus un sanācijas projekta īstenošanas dokumentus izstrādāt pilnībā un, ņemot vērā, ka projektu bija iecerēts īstenot 2015. gadā, papildu izpēti veikt iespējami īsā laikā, vienlaikus norādīja – ja tiek konstatēti apstākļi, kas neļauj projektu īstenot, veiktā papildu izpēte būtu izmantojama, lai sagatavotu jaunu projekta iesniegumu līdzfinansējuma saņemšanai citu finansēšanas avotu ietvaros. Taču acīmredzot Latvijas puse nav vēlējusies riskēt ar šādu risinājumu, tāpēc atbildīgā ministrija projektam noteikusi zemu riska novērtējumu, kas attiecīgi padara gan vienkāršākus projekta sagatavošanas un īstenošanas kritērijus, gan arī vienkāršāku uzraudzības mehānismu pēc projekta realizācijas. 

Vairāki vides aizsardzības entuziasti šogad martā paņēma paraugus no it kā attīrītās teritorijas un veica to analīzi laboratorijā. Rezultāti ir neglaimojoši – vairākās vietās noņemto gruntsūdeņu un augsnes paraugu laboratoriskā analīze atklājusi, ka piesārņojums aizvien pārsniedz normatīvajos aktos pieļaujamo robežu, bet atsevišķās vietās pārsniegums ir ārkārtīgi liels, tas nozīmē, ka sanācijas darbi nav veikti pilnvērtīgi.
Zem viena no bīstamo atkritumu dīķiem gruntī konstatētais kopējais naftas produktu ogļūdeņražu un monoaromātisko ogļūdeņražu saturs pārsniedz normatīvos noteikto piesardzības robežlielumu, kurš norāda maksimālo piesārņojuma līmeni un kuru pārsniedzot iespējama negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai vidi, kā arī līmeni, kāds jāsasniedz pēc sanācijas, ja tai nav noteiktas stingrākas prasības. Tāpat secināts, ka, neveicot pilnu grunts nomaiņu, ir saglabājies piesārņojuma avots, kas līdz ar to negatīvi ietekmē gruntsūdens kvalitāti. Uz to norāda pa gruntsūdens plūsmai esošais monitoringa urbums, kur konstatētas anomāli augstas monoaromātisko ogļūdeņražu koncentrācijas.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 15.maija laikrakstā Diena!

Top komentāri

Varis
V
Tie ir konkrēti cilvēki, kas ir pieņemuši lēmumu par šo līdzekļu izlietojumu. Uz dokumentiem ir konkrēti praksti, vai tiešām nesekos rīcība??? Kad vienreiz tiks pārtraukta šitā valsts nozagšana un savu čomu būšana?
vēl
v
Vai Latvijā ir kāds miljonu vērts Eiropas naudas ieguldijumu projekts, pār kuru negusltas aizdomu ēna? Variet kaut vienu nosaukt?
DeConsulting
D
Par GeoConsulting bija dzirdēts, ka viņi uzvar iepirkumā ar zemāko cenu, tad sataisīto darbu vēl nez cik reizes pārtaisa un beigās tāpat īsti nav lietojams. :(
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 292

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pamazām dodamies e-rēķinu virzienā(12)

Nākamgad publiskajos iepirkumos plānots pāriet uz elektronisku rēķinu apriti, sarunā ar Guntaru Gūti pauž Latvijas Informācijas komunikāciju tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Ērtākais krēsls Rīgas domē(14)

Pēc divus mēnešus ilgušām Rīgas domes (RD) deputātu sarunām un centieniem aizkulišu sarunās panākt kādus kompromisus pirmdien galvaspilsētā notika mēra vēlēšanas. Par to kļuva līdzšinējais mēra p...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas