Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Pašvaldības kopumā atbalsta klātienes mācību atsākšanu, ņemot vērā reģionālo principu

Vietvaras par reģionālo pieeju

Pašvaldības, kurās ir zemi Covid-19 saslimstības rādītāji, būtu gatavas lemt par klātienes mācību atsākšanu vismaz pirmajās sākumskolas klasēs. Taču tikai tādā gadījumā, ja būs skaidri noteikti kritēriji. Vietvaras nevēlētos atkal piedzīvot ko līdzīgu kā pagājušajā piektdienā, kad valdība pēkšņi izlēma pirmo divu klašu skolēniem neatļaut atgriezties skolu solos, kā vēl nedēļas sākumā bija paredzēts.

Patlaban publiskajā telpā izskanējusī informācija un skaitļi var izrādīties bez seguma, jo pat Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā par to nekas nav teikts. Ir tikai dzirdēts, ka tad, ja 14 dienu rādītājs būs 200 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju, varētu tikt atļauts klātienē mācīties 1.–6. klasēm un «divpadsmitajiem», tad, ja 400, – tikai 1.–3. klasēm, norāda pašvaldību vadītāji, kuri arī neslēpj bažas, ka valdība šādu soli grib spert, lai noveltu atbildību uz pašvaldību pleciem.  


Loģiska pieeja

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) vakar LTV raidījumā Rīta Panorāma atzina, ka dot zaļo gaismu klātienes mācību atsākšanai pēc reģionālā principa "ir loģiska pieeja". Taču eksperti vērsuši uzmanību uz to, ka zemie saslimstības skaitļi var nerādīt patieso ainu, jo, iespējams, šajā teritorijā dzīvojošajiem veikti mazāk Covid-19 testu nekā citviet. Premjers skaidroja, ka šobrīd tiek strādāts pie testēšanas algoritma, kas varētu apstiprināt, ka konkrētajā teritorijā tiešām ir zemāka saslimstība. Ja tas pierādīsies, tad var pakāpeniski atvērt skolas drošā vidē. Kad valdība varētu šo jautājumu skatīt, Kariņš gan izvairījās teikt.

Patlaban no lielajām pilsētām tikai Ventspils ir iekļuvusi Veselības ministrijas Covid-19 mazāk skarto vietvaru sarakstā. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) uzskata, ka kopumā IZM piedāvājums atļaut mācības klātienē Latvijas reģionos ar zemiem saslimstības rādītājiem būtu atbalstāms, taču absolūti nav atbalstāma līdzšinējā valdības komunikācija, kuru var raksturot kā mētāšanos no viena grāvja otrā. Jau divas reizes visa izglītības sistēma ir satricināta ar paziņojumiem, ka varētu atļaut mācības klātienē, bet pēc ta nostāja negaidīti tiek mainīta. Viņaprāt, ir jādod iespēja sagatavoties mācībām gan pedagogiem, gan skolu personālam, gan arī ēdinātājiem un jārespektē ieguldītais darbs. Pēkšņa viedokļa maiņa ir necieņa pret skolām un arī vecākiem. "Es aicinu valdību vispirms iespējamos lēmumus apspriest ar nozares profesionāļiem un tikai pēc tam izziņot tos publiski, turklāt dodot vismaz nedēļu laika sagatavoties," teic Valainis. Viņš piebilst, ka LLPA atbalsta lielāku pašvaldību rīcības brīvību lēmumu pieņemšanā par klātienes mācību uzsākšanu vai pārtraukšanu, kā arī atbalsta tā dēvētā hibrīdmācību jeb daļēji attālinātā mācību modeļa ieviešanu, kad skolēniem ir iespējas apmeklēt individuālas konsultācijas klātienē, ievērojot noteiktas epidemioloģiskās prasības. 


Gaida konkrētu lēmumu

Ērgļu novads arī ir starp tām pašvaldībām, kur 14 dienu kumulatīvie saslimstības rādītāji ir zemi. Domes priekšsēdētājs Guntars Velcis, vaicāts par IZM labo gribu, atbild, ka par to nespēj runāt, skaļi nesmejoties. Viņš vairs nemēģina sekot līdzi visam, ar ko valdība nāk klajā, jo nereti sākotnējais uzstādījums tiek apgriezts kājām gaisā. Kamēr lēmums nebūs melns uz balta, tikmēr viņš netaisoties galvu lauzīt – ļaut bērniem atsākt mācības klātienē vai ne. 

Tikpat piesardzīgs ir Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Ugāles vidusskolas direktors Guntis Mačtams (ZZS) – viņš noteikti vispirms vēlētos redzēt konkrētus un nepārprotamus kritērijus, kad var klātienē atļaut mācīties pirmajām klasēm, kad – pārējos vecuma posmos. Svarīgi arī, lai tiktu dots laika rāmis, proti, ja saslimstības rādītāji ceturtdien atļauj turpināt mācības, tad tas tiek darīts visu turpmāko nedēļu. Lai nav raustīšanās ik dienu, kad no rīta pedagogi un vecāki nezina, kas notiks – laist bērnu uz skolu vai ne. Tad tas pārvērtīsies par nebeidzamu haosu, kad ērtāk izrādīsies atgriezties attālinātajā modelī.

Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis (NA) šaubās, vai tuvākajā laikā izdosies atsākt klātienes mācības. Skaitļi ir svārstīgi – te tie ir zemi, te uzlec augšā. Tā arī Aizputes novadā – pirms divām nedēļām tajā bija tikai pieci saslimušie, tagad viņu ir vairāk. Ja tomēr epidemioloģiskā situācija ļaus vismaz pirmās trīs klases ielaist klasēs, tad tas noteikti tiks darīts. Visām pašvaldības skolām noteikumi būs vienādi, neraugoties uz to, ka pilsētā inficēto rādītāji varētu būt augstāki nekā pagastos. 


Daudz neskaidrību

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA) pieļauj, ka lēmums nebūs viegls. Tiesa, vairākums sākumskolēnu vecāku ir par to, lai bērni varētu atgriezties klasēs, un daudzi bija neapmierināti, ka šonedēļ tas tika liegts. Taču, protams, lai klātienes mācības notiktu, tas jādara kontrolēti un droši. Varbūt sākt tikai ar pirmo klasi, kurai attālinātā zinību apguve padodas visgrūtāk. Taču – ja attālinātais mācību process ir labi noregulēts, tad, iespējams, pie tā vismaz tuvākajā laikā vajadzētu pieturēties. Bažas viņam rada arī dažādie saslimstības rādītāji – ja, piemēram, Saulkrastu novadā tie ir zemi, bet uz Zvejniekciema skolu brauc bērni no tuvējā Limbažu novada, kur skaitļi ir lielāki, tad – kā rīkoties? Vieniem bērniem ļaut nākt, citiem – ne? Katrā ziņā ir gana daudz faktoru, kas jāņem vērā, lemjot par skolu atvēršanu.

Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis (ZZS) atzinīgi vērtē to, ka pašvaldībām varētu tikt dota lemšanas brīvība. Mazsalacas vidusskolā ir iespējas nodrošināt visas distancēšanās prasības, arī transporta pakalpojumus tā, lai bērni droši varētu doties uz skolu un tur mācīties. Viņš uzsver, ka nebūtu problēmu klātienē mācīt ne tikai pirmās trīs klases, bet visu sākumskolu. Tai pašā laikā jāatzīst, ka "ledus ir plāns", tāpēc uz tā jākāpj uzmanīgi, proti, labāk no sākuma atvērt skolas durvis pirmām trim klasēm. Rokpelnis vērš uzmanību uz to, ka pierobežā ir problēmas ar interneta pārklājumu, tāpēc daļa skolēnu spiesti mēnešiem mācīties "papīra un telefona formātā", jo tiešsaistes stundas viņiem nav pieejamas. Šiem skolēniem gan būtu vēlams pēc iespējas agrāk atgriezties skolas solos.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas