Tuvojas viens no nozīmīgākajiem šīs vasaras kultūras notikumiem – Starptautiskie Opermūzikas svētki Siguldā. Visus šos gadus svētki saistās ar to galvenā rīkotāja Daiņa Kalna vārdu. Pagājušā gada nogalē viņš nosvinēja 80 gadu jubileju un tagad Dienai teic, ka vēlētos no svētku rīkošanas atiet malā, jo grib pievērsties rakstniecībai. D. Kalna pirmā grāmata Nepārvaramā iznāca 2022. gadā.
Šogad Siguldā pasākumi notiks divas nedēļas nogales, un, kaut arī skatītājiem laika izlemt, kuros datumos uz svētkiem doties, vēl it kā ir pietiekami, sarunas fonā iezogas bažas, ka biļešu tirdzniecība notiek gausāk, nekā būtu ideālajā variantā. Taču mūsu sarunā daudz vietas ir arī citai D. Kalna kaislībai – vēsturei, un saruna sākas vēl pirms pirmā jautājuma uzdošanas.
Dainis Kalns: Es nupat izlasīju Antigones likumu un esmu priecīgs, ka man vārds vārdā sakrīt ar Valentīnu Freimani, ka mūsu vēsture ir mitoloģizēta ulmaņlaika mērcē un strādā pēc iepriekš izdomātām shēmām. Mēs nezinām, kas ir mūsu īstie varoņi, kāpēc mums ir Latvijas neatkarība, Latvijas valsts. Es to zinu, jo daudz lasu. Ar ko grāmatu lasītājs atšķiras no pārējiem cilvēkiem? Viņam ir savādāka domāšana. Pirms septiņiem gadiem es vēl biju Kārļa Ulmaņa pielūdzējs, bet tad manās rokās nonāca Birutas Gudriķes monogrāfija par Andrievu Niedru. Man ar Valentīnu Freimani sakrīt arī uzskats, ka laime ir normāla dzīve.
Kāpēc es tos Opersvētkus varu rīkot? Tāpēc ka bērnībā biju pusbadā, bet tagad esmu paēdis, izsalkums man ir svešs, apģērbies esmu, darbs un viss pārējais ir. Un kā daudziem latviešiem praktiskais iet kopā ar skaisto. Man
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 9. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00