Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +12 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. oktobris
Ninona, Ņina, Antoņina, Oksana

Zināšanas ir, trūkst rīcības

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indekss ir 21,7 punkti no iespējamiem 99 un tas ir zem vidējā rādītāja OECD valstīs, stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile. Piecos gados indekss pieaudzis par 1,1 punktu.

Kā liecina 2019. gadā FKTK veiktais pētījums, Latvijas iedzīvotāju stiprā puse ir zināšanas, kurām neseko atbilstoša rīcība. To apstiprina arī Banku augstskolas prorektors pētniecības un attīstības jautājumos Andris Nātriņš, kurš skaidro, ka starptautiski salīdzināmo finanšu pratības indeksu veido iedzīvotāju zināšanas, rīcība un attieksme. Ja pirmajā rādītājā esam virs vidējā OECD valstu starpā, tad pēdējos divos – zem vidējā rādītāja. Mūsu vājās vietas ir dažādi koruptīvi darījumi un izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Rīcības maiņa

Nātriņš norāda, ka, lai arī cilvēkiem ir zināšanas par finansiāli pareizu rīcību, tomēr praksē dominē uzvedība, kas vērsta uz īstermiņa labuma iegūšanu, nedomājot par to, cik tas ir stabili un ilgtspējīgi. Visspilgtāk tas izpaužas aplokšņu algu gadījumos, kad krīzes brīdī cilvēks paliek ar ļoti niecīgām sociālām garantijām.

Arī pandēmija uzskatāmi uzrādīja, ka legālie un daudzu tik iecienītie alternatīvie nodokļu režīmi krīzes laikā nenodrošina zudušo ienākumu pienācīgu atvietojumu. Purgaile teic: "To, ka finanšu pratība ir ļoti svarīga, mums parādīja un joprojām rāda Covid-19 pandēmija. Laba naudas prasme sniedz iespēju būt noturīgiem pret dažādiem finanšu satricinājumiem, bet tad, kad to nav, vairot savu labklājību. Naudas prasme ir pilnveidojama mūža garumā, tāpēc aicinu ikvienu uzņemties atbildību par savu finanšu pratību un arī institūciju līmenī atvēlēt nepieciešamos resursus un pievērst pietiekamu uzmanību šai jomai."

Līdz ar to FKTK izstrādātā finanšu pratības stratēģija nākamajiem septiņiem gadiem, kā uzsver Purgaile, koncentrēsies ne tikai uz zināšanu vairošanu, bet arī uz attieksmes un rīcības maiņu. Stratēģijas galvenais uzdevums ir, ņemot vērā uzvedības ekonomikas aspektus, veicināt iedzīvotāju finansiāli prātīgu rīcību. Līdz ar to tiek izcelta arī izglītības iestāžu un ģimeņu loma bērnu un jauniešu izglītošanā par finanšu lietām.

Stratēģijas ietvaros īpaša uzmanība tiks pievērsta dažādām sociālajām grupām, īpaši sociāli mazāk aizsargātām un ar zemāku finanšu pratību. Lai šīs grupas sasniegtu, nozīmīga būs arī Labklājības ministrijas un pašvaldību sociālo dienestu iesaiste.


Neiekrist krāpnieku nagos

Īpaša FKTK izveidota vietne www.finansupratiba.lv liecina, ka šis termins ir XXI gadsimta kompetence, kas ietver zināšanu, attieksmju un prasmju kopumu, kurš ved uz privāto finanšu stabilitāti, palīdz sasniegt mērķus un veidot finansiālo labklājību. Kā redzams, finanšu pratība var sevī ietvert gan it kā tik vienkāršu lietu kā pareizu ienākumu sadalījumu, lai pāris dienu pirms algas naudas nepietrūktu, gan ienākumu un izdevumu sabalansēšanu, gan sapratni, kad, kam un no kā aizņemties, gan uzkrājumu veidošanu un investīciju veikšanu.

Finanšu pratība ir svarīga arī tādēļ, lai neiekristu krāpnieku nagos. Te nav runa tikai par naudas izkrāpšanu, kad neapdomīgi svešiniekam atklāj sava konta paroles, bet arī par saprātīgu aizņemšanos, izpētot līguma nosacījumus, noteiktos procentus un soda naudas apmērus. Tāpat ir vērts divas reizes pārliecināties, pirms veikt investīcijas dažādos projektos ar digitālo aizdevumu platformu starpniecību. S. Purgaile arī aicina atturēties no piedāvājumiem kļūt par formāliem «valdes priekšsēdētājiem» dažādās firmās, jo nereti cilvēki tādējādi aiz nezināšanas tiek iesaistīti dažādās kriminālās darbības, tostarp naudas atmazgāšanā. Labā ziņa gan ir tā, ka saskaņā ar SEB bankas aptaujas datiem uzlabojas jauniešu finanšu pratība. Apmēram piektā daļa jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem uzkrājumam novirza 20–50 eiro mēnesī, 17% – summu virs 100 eiro mēnesī, 16% – līdz 20 eiro mēnesī, bet 13% – 50– 100 eiro mēnesī. Tomēr 34% jauno cilvēku atzīst, ka viņi vispār neveido uzkrājumus. Vairāk nekā puse no tiem, kuri veido uzkrājumus, krāj konkrētiem mērķiem. Visbiežāk jaunieši krāj naudu pirmajai iemaksai par mājokli (40% gadījumu), ceļojumiem (40% gadījumu), kā arī automašīnas vai cita spēkrata iegādei (30% gadījumu). Vēl populāri mērķi ir mācības, viedierīču iegāde, biznesa uzsākšana un kāzas. Zīmīgi, ka 4% aptaujāto šajā vecumā sākuši veidot arī uzkrājumus pensijai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Gaidāma mediķu mobilizācija(11)

Jau nākamnedēļ valdība varētu izsludināt mediķu mobilizāciju, tāpat tuvākajās dienās tiks lūgta starptautiskā palīdzība Covid-19 pacientu ārstēšanā. Šādu lēmumu ir pieņēmis Ministru kabinets pēc Ves...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas