Lai gan Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps ik dienas nāk klajā ar arvien jaunām, pārsteidzošām atklāsmēm un centieniem paplašināt ASV ietekmi Rietumu puslodē, investori pasaules biržās aizvien turpina uzturēt augstu pieprasījumu kā pēc akcijām, tā pēc citiem ieguldījumu produktiem ar augstāku risku. Rezultātā gan akciju, gan atsevišķu izejvielu cenas arvien pieaug.
Jāpiebilst, ka mēs dzīvojam laikā, kad notikumi uz starptautiskās politiskās skatuves norisinās ļoti strauji. Ārkārtīgi ātrā tempā mainās gan D. Trampa, gan citu politisko līderu retorika. Turklāt ASV prezidenta soļi brīžiem apdraud līdzšinējo starpvalstu tirdzniecības saišu saglabāšanos. Tādēļ ir ieteicams regulāri sekot līdzi politiskajām aktualitātēm un to atbalsīm ekonomikā un it īpaši finanšu tirgos.
Dažādos tempos
Gadu desmitiem ir pieņemts, ka, sākoties jaunam gadam, aktivizējas investori un līdz ar to biržās tiek sekmēts akciju cenu kāpums. Šo katra jaunā gada sākuma fenomenu mēdz dēvēt par "janvāra efektu". Tā izpausmes ir jūtamas arī šogad. Lai gan biržas indeksu kāpums nav nekāds lielais, tie turpina virzīties uz jaunām vēsturiski augstākajām vērtību atzīmēm. Var teikt, ka kopumā augšupeja ir visai pieticīga un Volstrītā vadošo indeksu kāpums nav lielāks par pāris procentiem gan tad, ja runa ir par tā dēvētajiem plašā tirgus indeksiem, gan tad, ja tiek vērtēta situācija ar tiem rādītājiem, kuri pamatā ir vērsti uz pēdējā laikā dinamisko tehnoloģisko sektoru.
Gan tāds plašā tirgus barometrs kā Standard&Poor’s 500, gan uz tehnoloģijām lielā mērā bāzētais NASDAQ Composite divās pirmajās nedēļās pēc 2026. gada sākuma ir spējuši pieaugt vien nedaudz vairāk nekā par procentu.
Eiropā un it īpaši Āzijā kopskats šķiet daudz pozitīvāks. Piemēram, Vācijas biržas indekss spējis augt apmēram par 3%, Japānas Nikkei 225 – apmēram par 4%, taču par izaugsmes flagmani varētu uzskatīt Dienvidkorejas tirgu ar KOSPI indeksa vairāk nekā 12% vērto izaugsmi pāris nedēļās.
Kā redzams, situācija dažādos reģionos ir ārkārtīgi atšķirīga un kopumā interesanta. Pašreizējā situācija norāda uz Āzijas tirgu pievilcību saistībā ar aizvien augsto pieprasījumu pēc dažādām tehnoloģijām, tikmēr Eiropas tirgos iepriekšējā cenu kāpuma ēnā pievilcību izdodas saglabāt bruņojuma ražotājiem un citu rūpniecības nozaru uzņēmumiem.
Tikmēr ASV ir vērojams investoru piesardzības pieaugums, jo ir ļoti augsta iespējamība, ka ekonomiskā situācija nav tik daudzsološa, kā varētu vēlēties. Saistībā ar lielākām ievedmuitām un pieaugošo inflāciju tipisko vidusslāņa amerikāņu ikdiena īpaši vieglāka nekļūst, drīzāk gan pretēji, un šis fakts var sašūpot Volstrītu vairāk nekā par ļoti pārvērtētām uzskatītās tehnoloģiskā sektora uzņēmumu akciju cenas. Attiecībā uz ASV akciju tirgu pēc ASV militārās operācijas Venecuēlā būtu pamats runāt par uzmanību, kas tagad pievērsta enerģētiskajam sektoram, konkrētāk – naftas ieguves kompānijām. Tomēr attiecībā uz akciju cenu pārmaiņām šajā jomā situācija nav vērtējama kā pilnīgi nepārprotama. Tādu kompāniju kā Chevron un Exxon Mobil akciju cenas kopš 2026. gada sākuma ir kāpušas aptuveni par 6–7%, bet, piemēram, ConocoPhilips akcijām kāpums minētajā laikā posmā sasniedz vien 1,5%. Varētu pat teikt, ka samērā vājā ASV akciju tirgus dinamika liek apdomāt to, vai līdz šim ļoti labajā tirgus konjunktūrā nesāk iezagties negatīvās pārmaiņas. Tomēr, kā jau iepriekš minēts, globālās politikas pavērsieni var nest visdažādākos scenārijus.
Par un pret
Lai gan patlaban nevaram būt droši par to, ka pasaules ekonomika attīstīsies bez traucējumiem, investoru riska apetīte saglabājas augsta. Par to, ka šis gads nebūs vienkāršs, liecina viens no pēdējiem D. Trampa paziņojumiem par gatavību piemērot augstus muitas tarifus ikvienam, kurš būs pret viņa plāniem anektēt Grenlandi. Savā ziņā tas vedina domāt: lai gan ASV un citu valstu kompromisi par ievedmuitām tika panākti jau 2025. gada vasarā, patiesībā pasaule nav tālu no tās situācijas, kāda bija pērn ziemā.
Tobrīd idejas par jaunajiem muitas tarifiem bija tikai vēl tapšanas stadijā. Šoziem situācija ir pat vēl sliktāka, jo D. Trampa paziņojums par papildu 10% ievedmuitas tarifu uzlikšanu astoņām Eiropas valstīm (Dānijai, Norvēģijai, Zviedrijai, Francijai, Vācijai, Lielbritānijai, Nīderlandei un Somijai), turklāt pieļaujot, ka šos tarifus var palielināt līdz 25%, uzskatāmi liecina, ka runa vairs nav par ekonomiskas koncepcijas izmaiņām vien. Jāatgādina arī, ka, reaģējot uz D. Trampa paziņojumu, Eiropas Savienība (ES) sāka apsvērt atbildes pasākumus, kas attiektos uz ārējo tirdzniecību ar ASV.
21. janvārī aģentūra LETA un citas ziņu aģentūras vēstīja, ka D. Tramps pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti gan ir nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām iepriekšminētajām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus. D. Tramps medijiem sacījis, ka vienošanās būs "viss, ko mēs vēlējāmies" un tā būs spēkā "uz visiem laikiem". Augsta līmeņa sarunas par Grenlandi vēl plānots turpināt.
Kopumā pēdējā laikā rodas iespaids, ka muitas tarifi, kā arī draudi šādus tarifus ieviest vai paaugstināt var kļūt par ieroci politisko ambīciju sasniegšanai. Ir skaidrs, ka tad, ja tuvākajā laikā tiktu ieviesti kādi jauni tirdzniecības tarifi, arī ASV ekonomika un inflācijas nomāktie ASV patērētāji no tā ciestu. Tas nepavisam nav labi tādā brīdī, kad ASV mājsaimniecību parādi sasnieguši jaunus vēsturiskos rekordus. 2025. gada trešajā ceturksnī ASV mājsaimniecību kopējais parāds ir sasniedzis gandrīz 18,6 triljonus dolāru (~15,84 triljoni eiro), kas ir diezgan tuvs skaitlis kopējam valsts ekonomikas apjomam, savukārt vienas ASV mājsaimniecības vidējais parāda apjoms ir pārsniedzis 105 tūkstošus dolāru. Likumsakarīgi – jo augstāks parāda līmenis, jo grūtāk to apmaksāt, it īpaši tādā laikā, kad ekonomika draud buksēt, bet patēriņa cenas aug straujāk nekā iepriekš.
Turklāt ne ASV patērētāji, ne uzņēmumi, nedz akciju tirgi nebūtu ieguvēji tad, ja Eiropa īstenotu arī savus izziņotos atbildes soļus, kas sevī var ietvert gan ievedmuitas, gan piekļuves liegšanu ES tirgum, kā arī īstenotu draudus par ES valstu rīcībā esošo ASV vērtspapīru pārdošanu. Pēdējais ne tikai varētu izraisīt vispārēju lavīnveida pārdošanu ASV akciju un obligāciju tirgū, kas var nest pat desmitiem procentu vērtus vērtspapīru cenu kritumus, bet arī ievērojami samazināt ASV dolāra vērtību. Ja eiropiešu nauda tiktu repatriēta uz savām mītneszemēm, tad tiktu pārdoti ne tikai minētie vērtspapīri, bet arī par tiem iegūtie dolāri, kuri tad tiktu samainīti uz eiro vai, piemēram, kronām. Tā kā dolārs kļūtu vājāks, ASV imports sadārdzinātos vēl vairāk, veicinot tālāku inflācijas pieaugumu. Šajā gadījumā akciju tirgum vairs nepalīdzētu ziņa par analītiķu prognozēto korporāciju peļņas pieaugumu. Taču šie paredzējumi var nākt akciju tirgum par labu, ja tiks panākta vienošanās par ASV un citu valstu tirdzniecības konfliktu ilgtermiņa apturēšanu un situācijas stabilizēšanu. Kompāniju peļņas pieaugumu pamatā saista ar mākslīgā intelekta un tehnoloģiju sektoru, taču tas velk uz priekšu arī akciju tirgu vidi.
Situāciju 2026. gadā raksturo arī tas, ka pasaulē ar lielu vērienu ir sākušās jaunas bruņošanās sacensības, kas savukārt veicina papildu pieprasījumu ekonomikā un sekmē uzņēmumu finanšu rādītāju uzlabošanos. Te gan jānorāda, ka ASV gadījumā bruņošanās var nest līdzi parāda pieaugumu, kas savukārt var kalpot par iemeslu tam, lai aizdevumu procentu likmes ASV kļūtu augstākas nekā līdz šim.
Vēl jāatgādina, ka drīzumā beidzas līdzšinējā ASV centrālās bankas (Federālās rezervju sistēmas) vadītāja Džeroma Pauela pilnvaru laiks un diezin vai ir pamats šaubīties, ka viņa vietā D. Tramps centīsies iebīdīt kādu sev tīkamu cilvēku ar mērķi samazināt procentu likmes. Ja tas notiks, tad jāatceras, ka centieni mazināt procentu likmes tradicionāli ir viens no vadmotīviem tālākam akciju tirgus kāpumam.
Interesē metāli
Jāteic, ka akciju tirgi nav vienīgais patlaban augošais finanšu jomas segments. Globāla mēroga vēlme būvēt datu centrus un valstu centieni bruņoties palielina pieprasījumu pēc dažādiem industriālajiem metāliem, kā arī pēc dārgmetāliem. Tas attiecas arī uz tādu metālu kā sudrabs, ko vienlaikus varētu uzskatīt gan par industriālo metālu, gan par investīciju metālu. Šis spožais metāls turpina piedzīvot arvien jaunus cenu rekordus.
Tas pats attiecas uz zeltu, taču sudrabs piesaista investorus ar to, ka ir lētāks nekā zelts un līdz ar piedzīvo straujāku cenas kāpumu. Lēnāku, taču arī samērā iespaidīgu cenu kāpumu piedzīvo industriālie metāli. Iespējams, ka starpkontinentu tirdzniecības kritums kaitēs civilajai ražošanai, taču gan militārā, gan dubultas nozīmes preču ražošana noteikti pieņemsies spēkā kā šajā Atlantijas okeāna pusē, tā viņpus okeānam. Tas savukārt radīs vēl lielāku pieprasījumu pēc industriālajiem metāliem. Tāpat nav pamata domāt, ka Eiropā tuvākajā laikā samazināsies apjomi celtniecībai, kas arī patērē metālus.