ASV galvaspilsētā Vašingtonā uz savu pirmo – inaugurācijas – sēdi šodien pulcēsies ASV prezidenta Donalda Trampa izveidotā Miera padome, par kuras vadītāju ASV prezidents iecēlis pats sevi. Joprojām gan nav skaidrs, cik no vairāk nekā 20 valstīm, kas piekritušas darboties Miera padomē, piedalīsies šajā sēdē, kurā tiek sagaidīts, ka D. Tramps nāks klajā ar Gazas joslas atjaunošanas plānu un sīkāku informāciju par Gazas joslas tālāko pārvaldi un ANO autorizēto stabilizācijas spēku Gazai izvietošanu, raksta Financial Times.
Associated Press atgādina, ka sākotnēji bija paredzēts, ka Miera padome, kurā darbosies neliela grupa pasaules līderu, būs daļa no mehānisma, kas pārraudzīs vienošanās starp Izraēlu un palestīniešu kaujinieku grupējumu Hamās par karadarbības pārtraukšanu Gazas joslā izpildīšanu. Taču D. Trampa ambīcijas pēkšņi un strauji pieauga, un viņš paziņoja, ka uzaicinājis Miera padomē piedalīties vairāk nekā 50 valstis un ka tās darbības loma tiek paplašināta uz globālu krīžu risināšanu un starpniecību starptautisku konfliktu izbeigšanā. Tas daudzās pasaules valstīs radīja bažas par to, ka ASV varētu atbīdīt ANO un tās Drošības padomi otrajā plānā, D. Trampam cenšoties mainīt pēc 2. Pasaules kara izveidojušos pasaules kārtību. Neskaidrība par konkrētiem D. Trampa Miera padomes darbības mērķiem un statūtiem lika daudzām ASV sabiedrotajām valstīm noraidīt ASV uzaicinājumu pievienoties šai padomei.
Eiropa atturīga
Euractiv.com vēsta, ka Eiropa lielākoties izvēlējusies šajā D. Trampa institūcijā stāvēt maliņā ar novērotāju statusu. Tikai Ungārija un Bulgārija ir paziņojušas, ka piedalīsies Miera padomes darbībā. (Bulgārijas valdības lēmums par to gan vēl jāapstiprina parlamentam.) Dalību apstiprinājusi agresorvalsts Krievijas ciešākā sabiedrotā – Baltkrievija. Maskavas Kremļa pārstāvji savu dalību nav oficiāli apstiprinājuši, tāpat kā Ķīna un Indija.
Itālija, Rumānija un Kipra piedalīsies kā novērotājas. Pēc D. Trampa aktivitātēm saistībā ar Grenlandi Dānija bija vienīgā no Ziemeļvalstīm, kura nesaņēma uzaicinājumu pievienoties Miera padomei. D. Tramps publiski paziņoja, ka atcēlis Kanādas premjerministram Markam Kārnijam izsūtīto uzaicinājumu. Tādu nesaņēma arī neviena no Baltijas valstīm. Eiropas Komisija dalības padomē vietā nolēma uz tās inaugurācijas sēdi nosūtīt komisāri Vidusjūras reģiona jautājumos Dubravku Šuicu kā novērotāju.
Austrijas kanclers Kristiāns Stokers paziņojis, ka Austrijai nav plānu pievienoties padomei: "Jau pastāv organizācija, kas ir izveidota šādiem gadījumiem, – ANO, un es neatbalstu paralēlu struktūru veidošanu." Somijas prezidents Aleksandrs Stubs intervijā Somijas raidorganizācijai Yle teicis, ka Miera padome ir "laba iniciatīva", taču piebilda, ka padomei tās pašreizējā formā Somija nepievienosies. "Mums ir kopīga ES politika, un mēs tai pieturēsimies," teica A. Stubs. Francija ir kritizējusi Miera padomes potenciālo dublēšanos ar ANO un tās mērķus darboties ārpus Gazas joslas. Arī Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefuls vairākkārt uzsvēris, ka ANO jau eksistē kā starptautiska institūcija konfliktu risināšanai. Īrijas vicepremjerministrs Saimons Heriss pagājušajā mēnesī paziņoja, ka iniciatīva par šādu Miera padomi "signalizē ar ļoti nopietniem sarkanajiem karodziņiem". "Jebkas, kas satur vārdu "miers" un kur līdzdalību apsver Putins, galīgi neiet kopā," teica Īrijas amatpersona intervijā raidorganizācijai RTE.
Gaida solījumus
D. Tramps svētdien paziņoja, ka viņa izveidotās Miera padomes locekļi jau ir apsolījuši piecus miljardus ASV dolāru karadarbībā izpostītās Gazas joslas atjaunošanai un apsolīs nosūtīt tūkstošiem karavīru starptautiskajiem stabilizācijas un policijas spēkiem, ko paredzēts izvietot Gazas joslas teritorijā. Oficiāli šie solījumi tikšot izziņoti šodien Miera padomes inaugurācijas sēdē. "Miera padome pierādīs, ka ir visietekmīgākā un efektīvākā starptautiskā institūcija vēsturē, un man ir gods būt tās vadītājam," D. Tramps paziņoja ierakstā sociālajā medijā.
Viņš neprecizēja, kuras valstis jau izteikušas solījumus finansēt Gazas joslas atjaunošanu un nosūtīt savus karavīrus stabilizācijas spēkiem. Indonēzijas bruņotie spēki svētdien paziņoja, ka plāno līdz jūnija beigām sagatavot līdz pat astoņiem tūkstošiem karavīru potenciālai izvietošanai Gazas joslā, vēsta Associated Press .
ANO, Pasaules Bankas un ES aprēķini rāda, ka Gazas joslas atjaunošana izmaksās ap 70 miljardiem ASV dolāru, jo ir maz vietu, kas vairāk nekā divus gadus ilgušo bombardēšanu laikā šajā teritorijā nav sagrautas.
D. Tramps arī apstiprinājis, ka Miera padomes sēde no - tiks ASV Miera institūtā – pirms 40 gadiem ASV Kongresa un toreizējā prezidenta Ronalda Reigana izveidotā bezpeļņas domnīcā -, kuru pērn martā pārņēma D. Trampa administrācija, atlaižot gandrīz visus tās darbiniekus. Decembrī ASV Valsts departaments paziņoja, ka šo institūciju turpmāk sauks par Donalda Trampa ASV Miera institūtu.