Tomēr arvien lielākam skaitam cilvēku izdodas atgūt interneta savienojumu, izmantojot virtuālos privātos tīklus (VPN).
Atsevišķas lietotnes un mājaslapas ir atbloķētas, liecina Irānas lielpilsētu iedzīvotāju sniegtā informācija.
Interneta grupa "Netblocks" pirmdien platformā "X" pavēstīja, ka interneta atslēgums Irānā turpinās 18 dienas un palīdz "slēpt nežēlīgo civiliedzīvotāju apspiešanu".
Irānas varasiestādes uzsāka blokādi 8. janvāra vakarā, kad lieli cilvēku pūļi izgāja ielās, lai protestētu pret ekonomisko krīzi un teokrātisko režīmu. Varasiestādes reaģēja ar nežēlīgu protestu apspiešanu.
Žurnāls "Time", atsaucoties uz divām anonīmām Irānas Veselības ministrijas augsta ranga amatpersonām, vēsta, ka nogalināto skaits varētu sasniegt pat 30 000 cilvēku.
ASV bāzētā Cilvēktiesību aktīvistu ziņu aģentūra (HRANA) svētdien ziņoja, ka protestos bojāgājušo skaits ir gandrīz 6000.
Kritisko draudu projekta (CTP) analīze liecina, ka interneta blokāde izraisījusi debates valsts vadībā.
Daži baidās, ka interneta piekļuves atjaunošana var izraisīt jaunas protesta akcijas, kamēr citi brīdina, ka pati interneta bloķēšana var izraisīt nemierus.
Irānas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Golamhoseins Šafejs nesen brīdināja par neparedzamām sekām ekonomikai.
Šafejs norādīja, ka vairāk nekā 400 000 uzņēmumu draud slēgšana interneta blokādes dēļ. Ja tas turpināsies, apdraudēta būs apmēram deviņu miljonu darbinieku iztika, viņš brīdināja.