Savukārt Krievijā valdošais Vladimirs Putins, izmantojot reto iespēju uzrunai no starptautiskās skatuves, kārtējo reizi aizstāvēja Krievijas iebrukumu Ukrainā, vainojot tā izraisīšanā Rietumus. «Šo krīzi neizraisīja Krievijas uzbrukums Ukrainai, bet gan valsts apvērsums Ukrainā, ko atbalstīja un provocēja Rietumi. Otrais krīzes iemesls ir Rietumu pastāvīgie centieni ievilkt Ukrainu NATO,» paziņoja V. Putins. Viņš arī pateicās S. Dzjiņpinam un Indijas premjerministram Narendram Modi par viņu atbalstu un centieniem «veicināt Ukrainas krīzes atrisināšanu». V. Putins izteica cerību, ka «sapratne», kas panākta viņam tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Aļaskā, «ļaus virzīties uz krīzes atrisināšanu, paverot ceļu uz mieru Ukrainā». BBC piezīmē, ka tieši Ķīna un Indija ir lielākās Krievijas jēlnaftas importētājas. Tās Rietumos tiek kritizētas par Krievijas kara ekonomikas atbalstīšanu.
2001. gadā dibinātā ŠSO, kurā sākotnēji bija sešas Eirāzijas dalībvalstis – Ķīna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Tadžikistāna un Uzbekistāna ‒, tika izveidota kā Centrālāzijas un tuvākā reģiona drošības alianse. Tagad tai pievienojusies arī Indija, Irāna, Pakistāna un Baltkrievija. Afganistānai un Mongolijai ir novērotāja statuss, un vēl 14 valstis tiek dēvētas par dialoga partneriem, raksta Associated Press. AFP atzīmē, ka Ķīna un Krievija vairākkārt dēvējušas ŠSO par alternatīvu NATO. Tiesa, samitā piedalās arī NATO dalībvalsts Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans.
Al Jazeera aptaujātie analītiķi pauž viedokli, ka ŠSO samitu Ķīna izmanto, lai popularizētu to kā alternatīvu ASV vadītajai pasaules kārtībai un uzlabotu attiecības ar kaimiņvalsti Indiju to ģeopolitisko izmaiņu laikā, kas izveidojušās pēc D. Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā.