Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ceturtajā gadadienā, kas Ukrainā un pasaulē tiek pieminēta šodien, eksperti atzīmē, ka karš, ko Maskavas Kremlis bija iecerējis kā zibenskaru ar ātru Kijivas ieņemšanu un Ukrainas vadības gāšanu, ir pārvērties par lielāko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara. To raksturo iestigšana sīvās ierakumu cīņās par gandrīz uz vietas stāvošu frontes līniju. Galvenais šķērslis tam, lai panāktu šā kara beigas, ir nevis diplomātisku centienu trūkums, bet gan Maskavas nevēlēšanās atteikties no Vladimira Putina deklarētajiem kara mērķiem, analītiķu pausto summē Radio Free Europe/Radio Liberty.
Pagājušo kara gadu raksturo tas, ka ukraiņi saglabājuši apņēmību cīnīties pret savus karavīrus nežēlojošo Kremļa saimnieku, kurš nespējā gūt nozīmīgus panākumus kaujās frontē vērsis triecienus pa Ukrainas civilo energoinfrastruktūru. Tas licis Ukrainas iedzīvotājiem piedzīvot visgrūtāko energoterora ziemu šā kara laikā.
Būtisku virzību uz priekšu nav nesuši arī ASV prezidenta Donalda Trampa centieni panākt vienošanos par karadarbības apturēšanu. D. Trampa pretrunīgie paziņojumi, no viņa mutes izskanējušie apgalvojumi, ka kara sākšanā vainojams Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, un prasības par piekāpšanos, kas, vismaz publiski, tiek adresētas Ukrainai, nevis agresorvalstij Krievijai, neļauj cerēt, ka tuvāko mēnešu laikā iespējams diplomātisks risinājums karadarbības izbeigšanai.
Energoterora gads
Associated Press atgādina, ka pagājušajā mēnesī, kad pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī bija pagājušas 1418 dienas, šajā karā tika pārkāpts vēsturisks slieksnis – laikaposms, ko PSRS pavadīja karā, ko Maskava dēvē par Lielo Tēvijas karu. Taču atšķirībā no kara pirms astoņiem gadu desmitiem, kad PSRS karaspēks aizcīnījās līdz pat Berlīnei, PSRS apjūsmotāja V. Putina karaspēks nav spējis iekarot pat tos apgabalus Ukrainas industriālajā Donbasa reģionā, ko Kremlis pasludinājis par Krievijai piederošiem.
Krievijai izdevies okupēt ap 20% Ukrainas teritorijas laikā kopš Krimas nelikumīgās aneksijas 2014. gadā. Taču pēdējos divos gados agresora karaspēkam izdevies frontē uz priekšu pavirzīties tikai par aptuveni 50 kilometriem Doneckas apgabalā. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute šomēnes Krievijas karaspēka virzīšanos uz priekšu Ukrainā salīdzināja ar "gliemeža ātrumu".
Pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kas sākās ar liela skaita karavīru un tanku invāziju un turpinājās ar Ukrainas kontrofensīvu 2022. gada rudenī, ir pāraudzis asiņainā pozicionālajā ikdienas karadarbībā ap 1200 kilometriem garajā frontes līnijā. Šo karadarbību raksturo modernu dronu un Pirmā pasaules kara ierakumu cīņas raksturojošas karadarbības apvienojums. Krievi sūta nelielas kājnieku grupas, bieži vien pat tikai 2–3 karavīru sastāvā, ar uzdevumu iefiltrēties Krievijas smagās artilērijas un aviācijas bumbu sagrautās apdzīvotās vietās, lai uz kādas no ēkām uzliktu Krievijas karogu un pasludinātu šo pilsētu vai ciemu par ieņemtu. Dronu intensīva izmantošana abās frontes pusēs apgrūtina ievainoto evakuēšanu un munīcijas un pārtikas piegādi karavīriem.
Vašingtonā bāzētā domnīca Center for Strategic and International Studies (CSIS) aprēķinājusi, ka Krievijas bruņoto spēku skaitliskā sastāva zaudējumi karā Ukrainā sasnieguši 1,2 miljonus karavīru, to skaitā 325 tūkstoši kritušo. Ukrainas karavīru zaudējumi varētu būt ap 600 tūkstošiem, to skaitā līdz pat 140 tūkstoši kritušo. "Krievijas karavīru skaitliskā sastāva zaudējumi proporcionāli ir lielākie, kādi bijuši jebkurai no lielvarām jebkurā karā kopš Otrā pasaules kara. Tās bruņotie spēki darbojušies vāji. To raksturo vēsturiski lēna virzīšanās uz priekšu un maz jaunu teritoriju iekarošana pēdējo divu gadu laikā," teikts CSIS analīzē, kurā pieminēts, ka pēdējos divos gados Krievijas armija virzījās uz priekšu vidēji pa 70 metriem dienā, cenšoties iekarot transportmezglu – Pokrovsku.
Ukrainas amatpersonas raksturojušas šo ziemu kā izaicinošāko līdzšinējā kara laikā, jo Krievija eksponenciāli palielināja uzbrukumus Ukrainas energosistēmai, izraisot elektrības un siltuma piegādes traucējumus gan galvaspilsētā Kijivā, gan citur un liekot iedzīvotājiem aukstās naktis pārlaist neapkurinātās telpās. Ukraina atbildēja ar tālas darbības rādiusa dronu triecieniem pa naftas pārstrādes rūpnīcām un citu energoinfrastruktūru Krievijā, cenšoties šādi mazināt Krievijas naftas eksporta gūto peļņu. Sekmīgi bija arī ukraiņu dronu triecieni, kas nogremdēja krievu karakuģus Melnajā jūrā, kā arī kravas automašīnās paslēpto dronu izmantošana triecieniem pa bumbvedējiem vairākās Krievijas aviobāzēs.
Kremlis nepiekāpjas
D. Tramps, kurš kādreiz solīja izbeigt karu Ukrainā vienas dienas laikā, tagad cenšas panākt, lai vienošanās par karadarbības pārtraukšanu starp Ukrainu un Krieviju tiktu noslēgta līdz jūnijam. Taču visi diplomātiskie centieni līdz šim atdūrušies pret V. Putina neatkāpšanos no prasībām Ukrainai atvilkt karaspēku no visas Doneckas apgabala teritorijas, atteikties no centieniem pievienoties NATO, samazināt bruņoto spēku skaitlisko sastāvu, piešķirt krievu valodai oficiālu statusu u. c. Ukrainai šīs prasības ir nepieņemamas. Krievija pilnībā nenoraida Ukrainas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā, bet ir pret Eiropas valstu miera uzturētāju izvietošanu Ukrainā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka vēlas vienoties par tūlītēju uguns pārtraukšanu pašreizējā frontes līnijā, bet V. Putins to noraidījis, pieprasot vispirms vienoties par visaptverošu miera līgumu, kurā ņemtas vērā Krievijas prasības.
Svētdien intervijā BBC V. Zelenskis teica, ka V. Putins jau ir sācis trešo pasaules karu un ka vienīgajai atbildei uz to jābūt intensīvam militāram un ekonomiskam spiedienam, lai liktu viņam atkāpties. "Es uzskatu, ka Putins to [trešo pasaules karu] jau ir sācis. Jautājums ir, cik daudz teritorijas viņš varēs ieņemt un kā viņu apturēt... Krievija grib uzspiest pasaulei atšķirīgu dzīvesveidu un izmainīt dzīvi, kādu cilvēki paši ir izvēlējušies dzīvot," teica V. Zelenskis.