Ja lieta tiks pieņemta izskatīšanai Vācijas Federālajā tiesā, tā pirmo reizi pavērtu iespēju pārbaudīt, cik rūpīgi Eiropas institūcijas pamato savus politiskos lēmumus, vēsta Euronews.
Prasības būtība ir apsūdzība, ka Padome, iekļaujot cilvēkus sankciju sarakstos, esot atsaukusies uz avotiem, kuri nav juridiski pārbaudīti un balstās tikai nepārbaudītās žurnālistu publikācijās. Šāda prakse, pēc prasītāja domām, neatbilst tiesiskuma standartiem un var radīt nepamatotu kaitējumu personu reputācijai un uzņēmējdarbībai. Ja tiesa atzīs šādu argumentu par pamatotu, tas var izmainīt visu sankciju piemērošanas mehānismu ES līmenī.
Lieta aktualizē jautājumu, cik lielā mērā politiskie lēmumi drīkst paļauties uz plašsaziņas līdzekļu informāciju un cik daudz neatkarīgas izmeklēšanas ir nepieciešamas, lai pamatotu tik nopietnas starptautiskas sankcijas. Šobrīd gan ES, gan dalībvalstu valdības savu lēmumu skaidrojumos bieži izmanto publiski pieejamos avotus, taču šī tiesvedība var piespiest tos pievērsties daudz detalizētākam pierādījumu standartam.
Turklāt, jo īpaši šādu “pierādījumu” juridiskā nozīme ir svarīga mūsdienu situācijā, kad termins “publiski pieejama informācija” var būt pārāk “izplūdis”, jo publiskot informāciju, veidot rakstus, blogus un tamlīdzīgi iespējams gandrīz ikvienam. Tai skaitā publiski pieejami ir arī viltus ziņu portāli, kur informācija ne tikai nav pārbaudīta, bet bieži apzināti sagrozīta.
Juridiski šī lieta var atvērt plašāku diskusiju par ES institūciju atbildību un to, vai starptautiskās organizācijas var tikt sauktas pie atbildības par “neslavas celšanu”. Ja šāds process tiks ierosināts, tas var kļūt par signālu arī citām valstīm un ietekmīgām personām, ka iespējama jauna stratēģija sankciju apstrīdēšanā – ne tikai tiesās par pamattiesību aizskārumiem, bet arī kā reputācijas aizstāvība.