Bīstamais konservants E211

Nomāc fermentu aktivitāti Nātrija benzoāts tiek lietots kā konservants gaļas produktiem, džemiem, ievārījumiem, konditorejas izstrādājumiem, augļu - ogu pusfabrikātiem, zivīm, vājiem alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem un citiem pārtikas produktiem. Kā liecina Dienas novērojums, pat šķietami nekaitīgajā dzeramajā ūdenī ar augļu aromātu ir atrodams E211. Šī viela nav nekaitīga. Kā pārtikas piedevai, tās galvenais uzdevums ir nomākt raugu un pelējuma sēnīšu attīstību, mikrobu šūnās nomācot to fermentu aktivitāti, kuri šķeļ taukus un cieti. Nomākti tiek arī tie fermenti, kas atbild par elpošanas procesiem šūnā. "Taču tieši tāpat nātrija benzoāts iedarbojas arī uz cilvēka organisma šūnām un lielos daudzumos var būt bīstams veselībai," skaidro ķīmijas zinātņu doktors akadēmiķis Ivars Kalviņš. E211 nereti atrodams dažādu pārtikas piedevu "melnajā sarakstā" Vairākās mājaslapās, piemēram, Patērētāja ceļvedī, var redzēt to iekļautu starp nevēlamajām vai pat bīstamajām vielām. Bīstams kopā ar C vitamīnu Ķīmijas zinātņu doktors Ivars Kalviņš saka, ka, ja nātrija benzoātu uzņem lielos daudzumos, tas cilvēkam var būt bīstami, tāpēc ka šī viela spēj bojāt arī iedzimtības nesēju DNS šūnu mitohondrijos, kuri ražo enerģiju un veic citas dzīvībai svarīgas funkcijas. Tas var izsaukt nopietnus nervu sistēmas bojājumus, piemēram, Parkinsona slimību, priekšlaicīgu smadzeņu novecošanu u.c. Tomēr toksikoloģiskie pētījumi, kuri veikti uz žurkām, ļauj domāt, ka vismaz šiem dzīvniekiem nātrija benzoāts nav īpaši kaitīgs, jo pat 1% nātrija benzoāta žurku barībā neizsauca iedzimtas kroplības nākamajās paaudzēs. "Tas gan nenozīmē, ka cilvēks ir tikpat nejūtīgs pret šo vielu," apgalvo Kalviņš. Diētas ārste Laila Meija stāsta, ka E vielas produktos ir atļautā daudzumā, un likumdošana nosaka, tieši cik daudz katru no tām drīkst izmantot pārtikas produktu ražošanā. To cik daudz un kādas pārtikas piedevas izmantot, izvēlās ražotājs. "Lielākie ražotāji gan izvairās pievienot daudz konservantu, jo to daudzums ir prestiža jautājums," saka L.Meija. Turpretī Ivars Kalviņš skaidro, ka nātrija benzoātu drīzāk varētu uzskatīt par zālēm, nevis pārtikas piedevu - ne velti dzērvenes un citas ogas, kas satur benzoskābi, tiek izmantotas infekcijas slimību ārstēšanai tautas medicīnā. To lieto arī oficiālajā medicīnā kā atkrēpošanas līdzekli. Nātrija benzoātu jeb E211 vienu pašu kā konservantu lieto reti, jo tā iedarbība ir nepietiekama. Lai to pastiprinātu, parasti pievieno arī citu konservantu - kālija vai kalcija sorbātu (E 203). Kā apgalvo I. Kalviņš, sliktākais ir tas, ka daži vitamīni, piemēram, vitamīns C, spēj organismā reducēt nātrija benzoātu līdz benzolam, kas ir spēcīga vēzi izraisoša viela. Arī diētas ārsts Andis Brēmanis piekrīt, ka pati par sevi šī viela ir bīstama tikai ļoti, ļoti lielos daudzumos, taču savienojumā ar citām vielām var izrādīties veselībai kaitīga. "Vēl ir jāizpēta, cik lielā mērā šādas reakcijas notiek pārtikas produktos, tomēr nevar noliegt, ka dzerot ar vitamīnu C bagātinātus un ar nātrija benzoātu stabilizētus dzērienus, mēs uzņemam arī tajos radušos kaitīgo benzolu. Tas liek domāt, ka ir nopietni jāpārskata sava attieksme pret E211 lietošanu," stāsta I.Kalviņš. Kāpēc neaizliedz? Izpētot visu iegūstamo informāciju par pārtikas piedevām, rodas jautājums, kāpēc tās neaizliedz, bet turpina izmantot pārtikas ražošanā. Organiskās sintēzes institūta ķīmiķi skaidro, ka neviena no šīm it kā kaitīgajām vielām produktiem netiek pievienota tādā daudzumā, lai būtu iemesls uztraukties. Bet to, cik lielā vairumā patērēt produktus, kuri satur dažādās E piedevas, izvēlas paši patērētāji. Latvijas Diētu ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis iesaka pēc iespējas vairāk izvairīties no konservētiem un nedabiskiem produktiem, ēdienu gatavojot pašiem. Piemēram, nepirkt ievārījumu veikalā, bet vārīt to mājās. Jo pilnībā izvairīties no pārtikas piedevām nav iespējams, lielākā vai mazākā daudzumā tās ir gandrīz visos produktos. Līdz ar to mēs paši nosakām to, cik daudz uzņemam kaitīgās vai nekaitīgās vielas. Tāpēc veselības saudzēšanas nolūkos nekas cits neatliek kā izlasīt datus par produkta sastāvu, pirms to iegādāties un lietot uzturā. Jo ko gan var darīt ražotājs, ja ne pievienot E vielas, lai majonēzē būtu tikai 10% tauku, bet ievārījumā - minimāls cukura daudzums, kā to pieprasa patērētājs? Mājas ievārījumam noņemot pelējuma kārtiņu, zapti beigās apēdam gardu muti, bet veikala produktam pelējums nav pieļaujams un pircējs, visticamāk, šī ražotāja produktu vairs nepirks.