Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Esmu, kas gribēju būt

Izkonkurējis pašu ekspremjeru Godmani, Arnolds Laksa tagad ir lielās Latvijas krājbankas prezidents. Mēlneši vai skauģi nerimst diskutēt, cik tas ir viņa nopelns, cik - lielo vīru spēļu rezultāts, taču neviens neapšauba viņa piemērotību šim amatam, un tas ir būtiskākais. Lai arī skanīgs, Krājbankas prezidenta amats pašlaik varbūt mazāk nekā jebkurā citā bankā ir rozēm vīts - darāmā, reformējamā un noturamā tur ļoti daudz.

Nebūs pārspīlēts, ka uz šā trīsdesmit trīs gadus vecā vīrieša pleciem uzgūlusies atbildība par gandrīz pusi Latvijas iedzīvotāju, jo tik daudziem cilvēkiem naudas vai sertifikātu konti atrodas Krājbankā. Baņķieru aprindās Arnolds Laksa ienāca no Lainbankas, sabiedriskā kārtā pildot tās padomes priekšsēdētāja pienākumus un vienlaikus vadot paša dibinātu biznesa konsultāciju uzņēmumu ACS. Lainbankas glābšanas procesā, pēc tam kad tika nepamatoti apcietināti šīs bankas prezidents un viceprezidents, A.Laksa kļuva par Rīgas Apvienotās Baltijas bankas prezidentu, jo tika pieņemts lēmums par abu banku apvienošanos. Šīm bankām tomēr nebija lemts sākt kopēju darbību, bet A.Laksa palika Rīgas Apvienotajā Baltijas bankā - savas reputācijas un bankas labā. Dzirdēts runājam, ka tikai pateicoties A.Laksam Rīgas Apvienotajai Baltijas bankai izdevās pārdzīvot krīzi. Pirms gadiem pieciem ar lielu prieku raudzījāmies uz Latvijas banku jaunajiem un enerģiskajiem prezidentiem. Pagājis gana daudz laika, lai varētu secināt, vai tā ir parādība, ar kuru tiešām var lepoties. Vai tikko divdesmit gadus sasnieguši jaunieši tik konservatīvo banku priekšgalā sevi attaisno arī apstākļos, kad ekonomika pārdzīvo straujas pārmaiņas? Kā visās lietās - tam ir gan trūkumi, gan priekšrocības. Vecākiem vīriem ir nostabilizējies raksturs, viņi nesasteidz lēmumus, jo talkā nāk dzīves pieredze. Pie mums viss mainās tik strauji, ka liekas - nav laika gaidīšanai, ir jārīkojas ātri un agresīvi. Manuprāt, šo jaunības enerģiskumu varētu piebremzēt tas, ka komandā ir vecāka gadagājuma cilvēki. Arī tajā komandā, kas man bija iepriekšējā bankā, tādi bija, un viņi tagad ir paņemti līdzi. Zinu, ja pārsteidzīgā brīdī kaut ko nepamanīšu, viņi to noteikti nepalaidīs garām. Nedomāju, ka esmu pārspīlēti enerģisks un neapdomīgs. Savulaik Lainbankā biju tieši nosvērtais tips, lai gan biju vēl jaunāks. Jūtos daudz vecāks, nekā patiesībā esmu, jo desmit gadu pieredze uzņēmējdarbībā tomēr ir liela bagāža. Vēl viens iemesls, kāpēc Austrumeiropā virsroku ņem jaunie, ir izglītība. No 60. un 70.gadu izglītības, lai arī pabeigtas vairākas augstskolas, ir maz jēgas, jo biznesa principi sagriezušies ar kājām gaisā, un vecākiem cilvēkiem ir grūti mainīt priekšstatus. Tāpat ir daudz jāstrādā, jo visās nozarēs Latvijā, arī bankās, ienāk rietumnieki, kuriem ir krietni lielāka pieredze un uzkrātais kapitāls. Ar viņiem nevar konkurēt citādi, kā ar mērķtiecīgu un pašaizliedzīgu darbu. Tās vairs nav astoņas stundas dienā. Ja gribi kaut ko sasniegt, jāstrādā desmit un divpadsmit stundas, bet tad vecums kļūst par traucēkli. Kaut gan ir viena problēma - jaunie cilvēki nesaprot, ka tas ir garais skrējiens, nevis īsais. Ir jāprot atpūsties skriešanas laikā. Negribas piesaukt skumīgus piemērus, bet pēdējā laikā no šīs pasaules ir aizgājuši daži jauni cilvēki, un varbūt tieši tā iemesla dēļ, ka nav sapratuši - jāmēģina sevi atslābināt. Esmu novērojusi, ka pēdējā gada laikā tu ļoti mērķtiecīgi un aizrautīgi gāji uz Krājbankas prezidenta amatu. Kādi motīvi tevi virzīja uz šīs lielās, nolaistās bankas vadītāja vietu? Cik daudz tur ir godkāres, karjerisma? Man gribējās šo amatu ieņemt jau tad, kad parādījās iespēja par to domāt. Bet ne par katru cenu, ne ar intrigām un apmelojumiem. Uzskatu sevi par pietiekami jaunu un spējīgu, lai atrastu citu patīkamu darbu. Droši vien bija godkāre un karjerisms, bet gribējās arī kaut ko izdarīt. Domāju, ka šis darbs man būs piemērots un interesants, ar šo amatu ceru sadzīvot ilgu laiku. Patīk tas, ko daru, un patīk, ka šeit ir daudz ko darīt. Tas nozīmē, ka darbs nekļūs par rutīnu. Struktūra ir liela, konkurence tāpat. Vai šādā amatā, proti, valsts uzņēmuma priekšgalā, var nokļūt bez politiskā atbalsta? Ja teikšu, ka var, tu droši vien neticēsi. Uzskatu, ka es šajā amatā esmu nokļuvis bez politiskā atbalsta, neesmu iesaistīts nekādās politiskās kustībās. Izņemot, kad Lainbankai bija problēmas, mēs ar Vili Dambiņu demonstratīvi iestājāmies LNNK, bet tas arī palika tikai ārišķīgs solis. Man droši vien tev nav jāstāsta, cik politiska padome ir, piemēram, Krājbankai un citiem valsts vai privatizējamiem uzņēmumiem. Tādēļ grūti noticēt, ka kādu ieceļ par Krājbankas prezidentu tikai tāpēc, ka viņš ir gudrs un kompetents banku biznesā. Manuprāt, manā gadījumā skatījās, ko esmu darījis iepriekš, vai neesmu kādu aizskāris. Bet nevarēja atrast pretargumentus. Tu atstāj maksimāli solīda un mierīga cilvēka iespaidu. Vai tev ir viegli pieņemt radikālus lēmumus, bez kuriem droši vien neiztikt, lai Krājbanka kļūtu efektīva? Jau esmu pieņēmis pietiekami daudz radikālu lēmumu. Godīgi sakot, nav viegli. Man nepatīk konfliktsituācijas. Nevaru noņemt spriedzi, kādu izlamājot. Grūti atlaist ilggadējus darbiniekus. Bet zinu - ja neizdarīšu, mocīšos dienu, divas vai mēnesi, un nepatīkamais lēmums būs tik un tā jāpieņem, tādēļ cenšos tos neatlikt. Pastāsti, lūdzu, no kurienes tu nāc. Negribu izklausīties ciniska, bet šķiet, ka pēdējos gados presē ir populāri turīgu cilvēku stāsti par smagu bērnību, grūtu darbu, kas tagad atalgojies ar komfortablu māju, dārgu mašīnu utt. Esmu no Salaspils, tur dzīvoju un mācījos līdz augstskolai. Ja teiktu, ka bērnība bija smaga, melotu, ja - skaista un jauka, arī nebūtu taisnība. Jāpateicas mammai, ka par spīti grūtākiem materiāliem apstākļiem man nekad nebija sajūtas, ka esmu nelaimīgs. Vienīgi gribēju, lai ir gādīgāks tēvs, lai ģimene turīgāka un man ir tāds pats velosipēds kā citiem. Ja esmu kaut ko sasniedzis, tas ir mātes nopelns, kura bija iekšēji inteliģenta un smalkjūtīga un pievērsa lielu uzmanību man un māsai. Visi darbi tika pakārtoti mums. Līdz pusaudža vecumam man bija kompleksi, ka ģimene tāda vienkāršāka - strādnieki, jo Salaspilī pārsvarā dzīvoja inteliģence. Tas, ka nebijām topā, radīja vēlēšanos parādīt sevi skolas laikā. Biju labs matemātiķis, lepojos ar sasniegumiem olimpiādēs, ātri sāku trenēties badmintonā, vēlāk akadēmiskajā airēšanā. Abos sporta veidos esmu bijis Latvijas čempions jauniešu grupā. Visu, ko iesāku, darīju ļoti nopietni. Pēc vidusskolas, lai gan gribēju studēt ekonomistos, iestājos Rīgas Politehniskajā institūtā Automatizācijas un kompleksās mehanizācijas specialitātē. Par labu šai man svešajai profesijai nospēlēja treneris, kurš teica, ka, mācoties šeit, būs vieglāk trenēties, jo katedras vadītājs ir nodarbojies ar airēšanu, tādēļ būs lielākas atlaides un laiks treniņiem. Pēc gada sapratu, ka man tas nepatīk, bet turpināju mācīties līdz 5.kursam. Droši vien, ka būtu pabeidzis, bet tika pieņemts lēmums virsniekus - puišus, kas beidz augstskolu, bet nav bijuši armijā - iesaukt dienestā uz diviem gadiem. Jau biju precējies, man bija divi dēli, armijā iet negribēju. Viltīgi nolēmu paņemt akadēmisko atvaļinājumu, jo tad skaitījos parastais zellis un armijā neņēma. Nodomāju, varbūt kaut kas pa šo laiku mainīsies un augstskolu pabeigšu. Tam nebija lemts piepildīties, jo 1987.gadā pavērās iespēja nodarboties ar privātu uzņēmējdarbību. Kā viens no pirmajiem nodibināju kooperatīvu, un augstskola nelikās tas svarīgākais. Svarīgi bija nodrošināt ģimeni. Nopelnīt tobrīd bija viegli, turklāt godīgi strādājot, lai gan attieksme pret kooperatīviem bija tāda, kāda bija. Mēs ražojām dažādus plastmasas izstrādājumus automašīnām. Līdz 1991.gadam vadīju kooperatīvu un biju tā īpašnieks, tajā strādāja ap simt cilvēku. Šo biznesu pārtrauca atmodas laika pavērsieni, tirgus nodalīšana, jo mūsu produkcija pārsvarā tika realizēta Krievijā. Dažus mēnešus pēc augstskolas paspēju pastrādāt arī zinātniski tehniskā laboratorijā. Atceros, ka vienreiz pārnācu mājās ar biezu rasējumu kaudzi un teicu sievai, ka esmu izprojektējis automātisko iekārtu, kā noteikt filca biezumu filca zābakiem. Man likās, ka esmu ģeniāls inženieris, jo purngalā to izdarīt ir ļoti grūti, bet ātri vien no darba grupas vadītāja sapratu, ka viņi ir māžojušies un ļāvuši man izlikties par ģēniju. Īstenībā tas laikam bija kaut kas varen stulbs. Šķiet, ka apvainojos un nodomāju, ka inženieris es negribu būt. Viena no Latvijas banku parādībām ir bijusi arī prezidenti - izkārtnes. Nav noslēpums, ka tieši tāpat uztvēra tevi Rīgas Apvienotajā Baltijas bankā - jauns puisis SWH kontrolētā bankā. Kā veidojās tavas attiecības ar odiozo biznesmeni Aināru Gulbi? Tas nebūs jaunums Aināram, ja teikšu, ka visi cilvēki ļoti ātri viņam pakļāvās. Gan rakstura, darba stila, gan tās varenības dēļ, ko SWH kādreiz piedzīvoja. Vienlaikus jebkuram cilvēkam ir vēlēšanās pret otru izrādīt ne tikai mankurtisku pazemību, bet arī savu spēku un raksturu. Neņēmu vērā, ka viņš ir galvenais bankas akcionārs, es - tikai valdes priekšsēdētājs, mūsu attiecības no pirmās dienas bija kā līdzīgam ar līdzīgu. Es savas pozīcijas noturēju ar to: ja spiediens uz mani būs pārāk liels, aiziešu prom. Ainārs zināja, ka tad ar banku var notikt nepatīkamas lietas, jo tai bija pietiekami lielas problēmas un bieža bankas vadītāju maiņa dotu attiecīgus signālus. Tas varbūt bija negodīgs spiediens uz Aināru, jo būtībā es nekur nevarēju aiziet - tas grautu arī manu prestižu. Biju pierunājis vairākus klientus palikt bankā, citus pārvilinājis un sācis veidot savu komandu. Nedrīkstēju viņus pievilt. Kas tev vēl patīk bez tā, ka patīk būt bankas prezidentam? Man patīk iesēsties mašīnā kopā ar ģimeni un kaut kur braukt. Lasīt jūras malā akmeņus, vest tos mājās maisiem. Makšķerēt patīk. Bet cenšos to nedarīt, jo tas atņem laiku ģimenei, ar kuru tāpat reti esmu kopā. Skatos, tīri agri esi apprecējies. Vienreiz teici: ja tas būtu tavā varā, tu aizliegtu studēt augstskolās līdz 30 gadiem. Vai tāpat nav ar precēšanos? Nē, nē. Man tagad iznāk nedaudz liekuļot - saviem bērniem stāstu, ka vispirms jābeidz skola, jāizglītojas, jāatrod piemērots darbs un tad var domāt par ģimeni. Bet tiklīdz par to sāku runāt, viņi uzreiz - tēt, cik tev ir gadu? Saku viņiem, ka tagad citi laiki, un tā jau arī ir. Ja pirms desmit gadiem bija brīži, kad nožēloju agrās laulības, jo gāja secen visas studentu izpriecas, tagad domāju - man ir trīsdesmit trīs gadi, vecākajam dēlam četrpadsmit, tas nemaz nav slikti. Mums ir ļoti labas attiecības, nepastāv vecuma barjera, varam runāt par visām problēmām. Grūti iedomāties, kā būtu pēc saspringtas darbadienas atgriezties mājās un būt vienam. Man jau tāpat ir grūti atslēgties no darba. Ja nebūtu sievas un bērnu, kuri, kā man tajā brīdī šķiet, uzdod muļķīgus jautājumus, es būtu pilnīgs darbaholiķis. Tas nav nekas oriģināls, ko teikšu: jebkurš normāls cilvēks piekritīs, ka ir kaut kādi kritēriji, lietas, varbūt lietu kopums, kas liek cilvēkam justies laimīgam. Esmu pārliecināts, ka ģimene ir viena no tām. Cilvēki ap gadiem 40 arvien vairāk pievēršas garīgajai dzīvei, ticībai, domā, kāpēc viņi ir nelaimīgi, kaut arī amati taču ir, panākumi arī. Kādas ir tavas attiecības ar reliģiju? Ir pienācis laiks, kad par to domāju. Varbūt pateicoties tam, ka sieva ir ticīga, aktīva kristiete. Arī es sevi uzskatu par kristieti, bet daudz kas man nav skaidrs. Mana problēma, ka man nav laika par to padomāt. No ticības viedokļa gan ir ļoti nelāgi, ka cilvēks saka, ka nav laika par to padomāt, tam vajadzētu atrast laiku. Ko augstskolā nevar saprast astoņpadsmit gados, bet tikai trīsdesmit? Astoņpadsmit gadu vecumā jaunieši bieži nezina, ko grib, augstskolā dažkārt iestājas draugu vai vecāku ietekmē. Pēc diviem, trim gadiem saprot, ka nav īstā vieta. Nedaudz dīvaini tas laikam skan no bankas prezidenta, bet šogad esmu ieplānojis aizstāvēt bakalaura grādu Latvijas Universitātē finansēs un kredītā un Rīgas Tehniskajā universitātē - uzņēmējdarbības ekonomikā. Pašlaik mācību grāmatas lasu kā kriminālromānus, ārkārtīgi interesē. Sakārtojas pa plauktiņiem viss, ko esmu darījis praktiski. Tagad zinu, ko gribu vairāk apgūt, ko mazāk, kas man vajadzīgs un kas nav. Esmu gatavs turpināt mācīties, jo tas ir garants, ka neizkritīsi ārā no spēles, ko sauc par dzīvi un kura tik strauji mainās. Pagājušajā vasarā bija iespēja abus dēlus pusotru mēnesi aizsūtīt pamācīties Šveicē. Tas bija diezgan dārgi, bet svarīgākais ir noticis - viņu attieksme pret mācībām ir mainījusies. Tajā pasaulē viņi mums ir soli priekšā - bērnu ieinteresēšanā mācīties. Grūti prasīt to no mūsu pedagogiem, ja mācību laikā viņiem jādomā par sadzīvi. Taviem bērniem droši vien nav jāraizējas, ka viņiem nav laba velosipēda. Ar ko viņus var ieinteresēt mācīties? Neko oriģinālāku par privilēģiju atņemšanu nevar izdomāt, lai gan tas īstenībā parāda vecāku nevarību. Bet to izmanto arī rietumu skolās. Atzīstu, ka esam pārtikusi ģimene, bet ne pārspīlēti. Man regulāri trūkst naudas, joprojām turpinu remontēt uzcelto māju. Skaidrs, ka maniem bērniem materiālie apstākļi kopumā ir labāki nekā pārējiem. Mēs par to runājam. Domāju, ka mani bērni ar to nelepojas, drīzāk izjūt kompleksus, ka viņiem ir vairāk nekā citiem. Es viņiem arī skaidroju, ka kompleksi nav jāizjūt, jo turība nav netikums. Kompleksus, starp citu, viņos radīja skolotāji astoņdesmito gadu beigās - jau tad mēs mazliet labāk dzīvojām. Kā veidojas tavas attiecības ar tuviniekiem, radiem, pār kuriem tu kādā brīdī it kā pacēlies turības un amatu ziņā? Kā viņi tevi uztver - ar cieņu vai ar skaudību? Tās ir smagas sarunas. Tas laiks, kad mocīja sirdsapziņa, ir pagājis. Kādreiz likās, ka varbūt visu, ko nopelnu, ir jādala ar tuviem cilvēkiem. Iespēju robežās esmu to darījis un daru joprojām. Tomēr dzīve ir tā iekārtota, ka iespējas dotas visiem. Citiem, protams, tās ir grūtāk realizējamas, bet ir.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits