Mīti, kas atņem dzīvību

Iepriekšminētais iesniegums paredz iespēju tikai pilnībā atļaut vai pilnībā aizliegt orgānu izmantošanu. Pilnīga atļauja paredz ne tikai iekšējo orgānu izmantošanu (paredz audu un orgānu izmantošanu, tātad var izmantot jebkurus audus, arī no sejas, kā arī visu ķermeni kopumā) un ne tikai izmantošanu transplantācijā (paredz arī izmantošanu zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem, ārstniecisku preparātu un bioprotēžu izgatavošanai). Uzmanību uz šo aspektu vēlos vērst tāpēc, ka noteikti būs daļa cilvēku, kas būtu gatavi ļaut izmantot iekšējos orgānus transplantācijai, bet ne pārējiem mērķiem. Rakstos, kuros tiek popularizēta iesnieguma iesniegšanas iespēja, šie aspekti parasti netiek minēti, līdz ar to persona, kas iesniedz iesniegumu, pat var īsti neapzināties, ko īsti tā atļauj. Manuprāt, šis jautājums valstī nav sakārtots, un nevajadzētu būt lielām problēmām paredzēt, ka persona iesniegumā norāda, kuras ķermeņa daļas un kādiem mērķiem ļauj izmantot. Tiem, kuri ir gatavi ļaut izmantot savus iekšējos orgānus transplantācijai, bet nav ar mieru pieļaut pilnīgu ķermeņa izmantošanu visiem uzskaitītajiem mērķiem, iesaku iesnieguma iesniegšanas vietā savu gribu savlaicīgi darīt zināmu tuvākajiem radiniekiem. Un, tā kā savu laiku neviens no mums nevar zināt, varbūt to varam ģimenes lokā izrunāt jau šodien? Sīkāk par šo var izlasīt likuma Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā 1.-3.pantā http://likumi.lv/doc.php?id=62843

Sevišķu uzmanību izraisa teksts, ka orgānu transpotrēšanu no citām valstīm ierobežo muita- muitas procedūras atņem tik vērtīgo laiku. lai orgāns būtu izmantojams. Te nu redzam valsts prioritātes- muitas procedūras ir svarīgākas par cilvēka dzīvību. Quo vadis, cilvēce? Un vēl- redzot, kādi korumpēti salašņas vada procesus un to, cik rijīgi ir "dakterīši", paliek bail dot kaut kādu piekrišanu savu orgānu izmantošanā- esošajā situācijā var gadīties, ka kādam "šofera dēlam" ievajagas tieši tavas nieres, un tad var būt bēdīgi. Bet tā gribas vēl drusku padzīvot...