Diemžēl Latvijas U18 izlasei šogad nebūs iespējas piedalīties pasaules čempionātā. Kādas sajūtas par to ir galvenajam trenerim?
Bēdīgi, jo čempionātam gatavojāmies visu gadu. Gribējās spēlēt, gribējās, lai puikas savi apliecina. Man pašam ļoti interesanti būtu bijis aizvadīt turnīru tieši Ziemeļamerikā, kur ir nedaudz citāda izmēra laukums. Tomēr pats galvenais, ka čaļiem, kuri būtu varējuši sevi parādīt un pavērt ceļu uz labākām junioru līgām vai universitātēm, tagad to būs grūtāk paveikt.
Pērn sastāvā bija tikai daži 2002. gadā dzimušie, līdz ar to šiem spēlētājiem nebūs iespējas izgaršot turnīru. Ko dod pieredze šādā čempionātā?
Jā, šim gadam tagad būs jācenšas tikt sastāvā U20 izlasē. Vispirms, kā minēju, tuvākajā nākotnē tas dod iespēju sevi parādīt daudzajiem skautiem. Tāpat spēlēšana izlasē sniedz lielu pieredzi arī psiholoģiski, kļūst redzams, vai tu vispār spēj turēt šo spriedzi. Tā ir liela atbildība, un tas nav viegli.
Tagad puišiem uzsveru, ka viss turpinās, darbs iet uz priekšu. Ja jārunā par plusiem, tāds ir – man nevajadzēja nosaukt galējo sastāvu, vairākus kandidātus atskaitot. Līdz ar to vairāk puišu var cerēt, ka viņi būs šajā izlases sastāvā, ies uz priekšu bez jebkāda aizvainojuma.
Kādas tev ir emocijas, redzot, ka pasaule tiek aizslēgta?
Ir nopietnas pārdomas, ko darīt, kā darīt, kad viss atsāksies. Hokejs ir mans maizes un iztikas darbs. Ja to nevaru darīt, jādomā, ko darīt tālāk, kā pareizi iekļauties ritmā, kad viss atsāksies. Nav viegli, bet mums jāizpilda valdības dotie uzdevumi un jānogaida.
Tevis trenētā hokeja skolas Rīga komanda, kad valstī jau bija noteikts ārkārtējais stāvoklis, nepiedalījās sezonas pēdējā Optibet hokeja līgas spēlē. Kāpēc pieņēmāt šādu lēmumu?
Mums bija aizliegums no domes puses. Hokeja skolā Rīga ir profesionālas ievirzes programma, ir daudzi jaunie puiši, kuri iet skolā, un esam tajā vecumā, kad tika izlemts mūsu vietā.
Paši būtu bijuši gatavi iet laukumā?
Man jau likās, ka spēlēsim bez skatītājiem, kā notika divas dienas pirms tam. Tomēr šī spēles atcelšana arī parāda nopietnību visam tam, kas notiek pasaulē, kā to uztver Latvijas un Rīgas pilsētas vadība. Noteikti viss bija adekvāti.
Nenotiks arī pasaules čempionāts pieaugušajiem. Vai Latvijas izlasei viena gada izlaišana ir liels mīnuss?
Hokejistiem darbs ar šo nebeigsies. Ceru, ka visi, kuri spēlēja šosezon, tiks pie līgumiem arī nākamgad. Nezinu, vai pasaules čempionāts būtu viņiem devis spilgtākus līgumus. Mīnuss būs tiem jaunajiem, kuri uz izlasi atbrauktu no Ziemeļamerikas, – viņiem šis būtu bijis kā nākamais posms. Pieredzējušiem tas neko daudz nemaina. Jā, kādam sezona bija sliktāka un viņš čempionātā būtu sevi parādījis, bet principā spēlētāju pirmām kārtām vērtē pēc tā, ko viņš izdarījis savā klubā jau pirms tam.
Ja tev būtu teikšana, vai labāk ir pasaules čempionāts bez līdzjutējiem vai atcelts čempionāts?
(Bez domāšanas.) Atcelts. Pilnīgi noteikti atcelts.
Man riebjas spēlēt bez līdzjutējiem, jo čempionāts notiek viņiem, nevis spēlētājiem.
Tas viss tiek darīts skatītājiem, un es pilnīgi noteikti gribētu, lai viņi būtu tribīnēs.
Ko Latvijas U18 izlasei mainīja pagājušā gada rezultāts?
Pirmām kārtām palielināja ambīcijas, kuras mums būtu bijušas šogad. Sapratām, ka varam spēlēt ar jebkuru komandu un pie apstākļu sakritības spējam uzvarēt arī lielās izlases. Arī šogad man kā trenerim pirmais mērķis būtu bijis ceturtdaļfināls, tomēr šajā vecumā tikpat labi var gadīties, ka jāspēlē, kā saka, par citiem mērķiem.
Esam pāri laikam, kad grandiem zaudējām ar 0:6?
Varbūt nevar teikt, ka esam pāri, jo tām izlasēm ir pavisam citas izvēles iespējas, gandrīz visi, kas nāk pretī, ir drafta pretendenti. Šādā situācijā ļoti nozīmīgs ir psiholoģiskais faktors – ar pirmo spēli jābūt gataviem rādīt sniegumu, kas apliecina, ka esam ceturtdaļfināla cienīgi. Jābūt gataviem psiholoģiski un jātic. Ar 0:6 un 1:8 dažreiz zaudē arī Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas, un šāds rezultāts ne vienmēr ataino patieso spēku, bet var būt, piemēram, treneru cīņas rezultāts – ja spēles vidū ir 0:3, jāsāk riskēt un tas ātri var pārvērsties par 0:6. Tomēr uzskatu, ka neesam tādi, lai būtu bijis 0:6.
Pastāsti, kas sevi būtu šogad parādījuši U18 izlasē?
Šī gada sastāvs bija interesants. Ir spēlētāji, kas jau tagad spēlē labās Ziemeļamerikas līgās, – Raimonds Vītoliņš, Raivis Ansons, Harijs Brants. Būtu gribējies, lai puiši sevi pierāda NHL skautiem un tiktu draftēti, kā tas bija ar Artūru Šilovu, kuram pašlaik jau ir NHL līgums ar Vankūveras Canucks.
Cik no 2001., 2002. gadā dzimušajiem puišiem nākotnē varēs papildināt pieaugušo izlasi?
Viņiem pāreja no junioru/jauniešu uz pieaugušo hokeju vēl ir tikai priekšā, un ne vienmēr tā visiem izdodas tāda, kā gribētos. Varbūt tagad met vārtus un viss ir kārtībā, bet beigu beigās var iestāties lūzuma periods, kuru nespēs pārvarēt. Pirmām kārtām man gribētos cerēt, ka visi puiši, kuri bija kandidāti, turpinās spēlēt hokeju. Cerams, ka viņi ar hokeju pelnīs naudu. Noteikti šeit bija vairāki interesanti puiši ar labu perspektīvu.
Visu interviju lasiet žurnāla Sporta Avīze aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!