Jau tobrīd kuldīdznieku varēja saukt par nedaudz skandalozu personību, jo viņš nekautrējās peldēt pret straumi, un turpmākajā ceturtdaļgadsimtā nekas daudz nav mainījies.
2000. gada rudens Latvijas sportā bija ļoti spilgts. Septembrī Sidnejā risinājās olimpiskās spēles, uz dzimteni godalgas atvedot Igoram Vihrovam, Aigaram Fadejevam un Vsevolodam Zeļonijam, bet oktobra vidū pasaules čempionātā Francijā finiša spurtā ātrākais bija Romans Vainšteins. Sava lieliskā panākuma pusapaļo jubileju vairs nesagaidīja Fadejevs, kura dzīve aprāvās pagājušā gada nogalē. Diemžēl pēc karjeras viņš laiku pa laikam zaudēja cīņu ar atkarību, kas beigās arī atnesa traģiskas sekas. Dzīve kā pa viļņiem ritējusi arī Romanam Vainšteinam, kurš nesen gan kārtējo reizi šķīries, gan zaudējis autovadītāja tiesības, gan pavadījis 41 dienu cietumā Itālijā alimentu nemaksāšanas lietā.
«Alkohola patēriņa ziņā Latvija ir pirmajā vietā Eiropā. Šādas problēmas nav tikai slaveniem cilvēkiem, tomēr tikai par viņiem raksta dzeltenā prese. Manā gadījumā tās bija sekas tam, kas notika privātajā dzīvē, šķiroties no sievas. Biju kārtējo reizi cerējis būt laimīgs un vecumdienas pavadīt ģimenē, bet man tas neizdevās. Kad sākās problēmas privātajā dzīvē, es, droši vien kā arī daudzi citi cilvēki, ķēros pie pudeles, jo citu vietu, kur meklēt palīdzību, nevarēju atrast, varbūt citiem neuzticējos tik daudz, lai to stāstītu, bija bail, kā viņi reaģēs, vai sapratīs mani, ko par mani domās, ja nu tas nonāk avīzē? Tad nu daudzi cilvēki, arī slaveni, to dara vienatnē un mēģina paši ar sevi tikt galā,» atklātā intervijā ar Sporta Avīzi saka Vainšteins. Tomēr paralēli viņš uzsver, ka šobrīd izbauda dzīvi klusumā un ne par ko daudz nesūdzas, turklāt arvien biežāk atkal uzkāpj uz velosipēda un gūst prieku, dodoties mierīgos izbraucienos.
Tikmēr Krišjānis Zviedris martā vien 28 gadu vecumā debitēja Latvijas futbola izlasē un šobrīd ir aizņēmis tās pamatvārtsarga vietu. Jau šomēnes, vismaz divu ar pusi tūkstošu savu līdzjutēju atbalstīta, Latvijā pirmoreiz vēsturē viesosies Anglijas futbola izlase. Kamēr lielā daļā pasaules futbols ir sporta karalis, pie mums šis sporta veids netiek godāts, kaut visvairāk bērnu nodarbojas tieši ar futbolu.
«Noteikti tajā ir arī mana atbildība. Ja mēs ar izlasi kādu ciklu nospēlētu labi, tas izraisītu ažiotāžu un dotu cilvēku pienesumu. Kāpēc Latvijā futbolu tik ļoti neciena, man nav atbildes. Ļoti interesanti man ir palasīt, kad tviterī notiek diskusijas par stadioniem. Tik ļoti daudz cilvēku ir pret futbola stadionu, viņi apgalvo, ka mums jau esot desmit stadioni. Tomēr es nezinu pat vienu. Labi, ja Skonto būtu izlases stadions, es pat teiktu, ka pietiktu, īpaši, ja varētu uzbūvēt gala tribīni. Tomēr šis stadions nav federācijas īpašums, viņi tajā netaisās ieguldīties, un tas ir tikai normāli,» Sporta Avīzei stāsta Krišjānis Zviedris. Viņš pats izbauda jebkuru iespēju apmeklēt futbolu dzīvajā, sakot, ka tas sniedz emocijas, ko televizorā nav iespējams noķert. Kāpēc Anglijas futbola izlase ir pasaulē populārākā? Arī tās fenomenu pētījām šajā žurnāla numurā.
Sākoties jaunajai Nacionālās basketbola asociācijas sezonai, analizējām, kā Kristapam Porziņģim varētu sekmēties Atlantas Hawks vienībā, tāpat ieskatījāmies kamaniņu sporta Latvijā pirmsākumos. Šis sporta veids mūsu valstij atnesis septiņas olimpiskās medaļas un arī ziemā Itālijā gaidāmajās olimpiskajās spēlēs līdzjutējiem sniegs cerības uz augstiem panākumiem. Kamēr līdz ziemas olimpiskajām spēlēm vēl atlicis aptuveni 100 dienu un lielākajā daļā balto sporta veidu sezona vēl tikai tuvojas, izbaudīsim rudeni!