CERĪGĀ KANDIDATŪRA
Kad 2018. gada 13. jūnijā Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) kongresā Maskavā tika paziņots, ka 2026. gada Pasaules kausa izcīņa risināsies ASV, Kanādā un Meksikā, lielākā daļa futbola draugu Rietumu pasaulē bija sajūsmā. Galu galā līdz turnīra sākumam būs pagājuši tieši 20 gadi, kopš pasaules sporta lielāko forumu iepriekšējo reizi uzņēma demokrātiska rietumvalsts. Nav tā, ka Pasaules kausam parasti būtu jāuztraucas par uzmanības trūkumu, taču šoreiz interese un intriga bija daudz lielāka, nekā ierasts. Laikam jau vietā atgādināt, ka tobrīd aktuālais Pasaules kauss notika Krievijā, kas vienlaikus karoja Ukrainas austrumos, savukārt nākamais bija paredzēts Katarā, kur citu problēmu starpā jau tad simtiem uz verdzības sliekšņa esoši viesstrādnieki bija miruši, būvējot visu nepieciešamo infrastruktūru. Loģiski, ka uz šāda fona potenciālais turnīrs Ziemeļamerikā šķita daudz vilinošāka iespēja par forumu Marokā, kas bija otra pretendente uz organizēšanu. Kaut gan Maroka ir viena no attīstītākajām Āfrikas valstīm, tā tomēr joprojām nav klasiski brīva demokrātija un, piemēram, pat tik šķietami pašsaprotama lieta kā sieviešu tiesības tur nav vienā līmenī ar vīriešiem pieejamajām brīvībām. Cits aspekts, kas spēlēja par labu tā sauktajai apvienotajai kandidatūrai, bija lieliskais 1994. gada turnīrs ASV. Tas pat šobrīd arvien saglabājis savu statusu kā visu laiku apmeklētākais Pasaules kauss, turklāt bija piepildīts ar daudziem atmiņā paliekošiem mirkļiem un guva ļoti pozitīvu pasaules vērtējumu par ASV spējām sarīkot šo sporta forumu. Kopš tā laika futbola popularitāte Meksikā ir palikusi nemainīgi augsta, Kanādā – ievērojami palielinājusies, savukārt ASV atrodas desmitiem reižu augstākā līmenī, kas iztēlei ļāva vaļu, domājot par to, cik iespaidīgi sporta svētki gaidāmi.
Papildus optimismu veicināja arī salīdzinoši nesenās pārmaiņas FIFA vadībā, pie kā stūres 2016. gada sākumā bija nokļuvis itālis Džanni Infantīno. Viņš augstajā amatā nomainīja šveicieti Zepu Blateru, kurš tajā atradās kopš 1998. gada. Ilgu laiku Blatera pozīcija kā FIFA prezidentam šķita principā nesatricināma, kā rezultātā gadu gaitā dažādi skandāli un korupcijas ēna kļuva arvien smagāka un smagāka. Tas viss kulminēja 2015. gada vidū, kad apsūdzības izteica ne tikai dažādas ar sportu saistītas organizācijas, bet nu jau kriminālā līmenī arī ASV valdība un Šveices ģenerālprokurors, par pamatu minot korupciju jau pieminēto 2018. un 2022. gada Pasaules kausu mājvietu izvēlē. Papildus tam virkne lielāko FIFA sponsoru, tostarp McDonald’s, Visa un Coca-Cola, pieprasīja Blatera atkāpšanos, ultimāta nepildīšanas gadījumā draudot ar saistību pārtraukšanu. Šāds spiediens bija gana spēcīgs, lai organizācijā beidzot notiktu pārmaiņas.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!