Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Plecu pie pleca ar Ārmstrongu

Komandu sporta veidos profesionālās karjeras līkloči bieži vien ļauj nokļūt neparastās vietās un liek meklēt kopīgu valodu laukumā ar visdažādākajiem cilvēkiem. Latvijas sportisti cīnījušies plecu pie pleca ar esošām, bijušām un topošām superzvaigznēm, huligāniem laukumā un ārpus tā, klusajiem ūdeņiem, balamutēm un cīņā saucējiem, arī vienkārši kolorītām personībām. Rubrikā Trīs komandas biedri aicinām nosaukt spilgtākos kolēģus karjeras gaitā. Šoreiz vārds bijušajam riteņbraucējam Kasparam Ozeram.

Kaspara Ozera karjera nebija no garākajām, tomēr tukumnieks spēja atstāt vairākus spilgtus ierakstus. 1993. gada pasaules čempionātā amatieriem viņš izcīnīja otro vietu, finiša spurtā piekāpdamies tikai tolaik nezināmajam Janam Ulriham, kurš četrus gadus vēlāk triumfēja Tour de France. Motorola sastāvā Ozers pa divām reizēm startēja Tour de France un Vuelta a Espana, kur 1995. gada 19. posmā bija trešais. Pārstāvēja Latviju 1996. gada Atlantas olimpiskajās spēlēs un 183 braucēju konkurencē izcīnīja 22. vietu. 1996. gadā Motorola beidza pastāvēt, un viņam bija jāmeklē jauna darba vieta. Rudenī tika parakstīts līgums ar Itālijas komandu Euro Cycling Team, bet, neuzsākusi savu darbību, tā bankrotēja. Pēdējā brīdī izdevās atrast variantu Beļģijā. 28 gadus vecais braucējs pievienojās un parakstīja līgumu ar otrās divīzijas vienību Collstrop. Lai gan komanda bija priecīga par tāda kalibra braucēju, pats tukumnieks gan nebija apmierināts ar otrā ešelona vienību. Ozera karjera vairāku neveiksmīgu sakritību rezultātā beidzās diezgan agri. "Noslēdzu līgumu ar komandu, bet pēc tam sapratu, ka tur vairs nevēlos braukt. Ja esi braucis lielā komandā un sacensībās, nav liela prieka to darīt ar otrā ešelona komandu. Bija arī citi piedāvājumi, piemēram, atgriezties Latvijā un uzsākt biznesu. Nosvēros par labu tam." Ozeram nācās ar Collstrop parakstīt vēl vienu līgumu, ka vairs nekad nebūs profesionāls riteņbraucējs. Tomēr, pateicoties paveiktajam, izdevās atrast ļoti veiksmīgu karjeras turpinājumu biznesā – iespēju izplatīt savu produkciju Baltijā piedāvāja itāļu būvniecības materiālu milzis Mapei. "Mapei ļoti ilgi atbalstīja riteņbraukšanu. Īpašniekiem Skvinzi ģimenei ļoti patika šis sporta veids, un desmit gadu viņi sponsorēja komandu. Skvinzi ģimene uzticējās tiem, kas braukuši ar riteni, tāpēc viens no menedžeriem, kurš pats bija braucis Mapei komandā, piedāvāja iespēju. Viņiem interesēja kāds cilvēks no Baltijas. Vispirms viņš palūdza man ko izdarīt, bet tad teica, lai labāk beidzu braukt ar riteni un nāku strādāt pie viņiem. Sākumā pildīju aģenta pienākumus. Protams, deviņdesmitajos nebija viegli to visu uzsākt, bet tagad ir ļoti labi. Mapei piedāvā ļoti plašu produktu klāstu – teju visu būvniecības materiālu spektru. Šobrīd man ir pašam savs uzņēmums, un esmu viens no īpašniekiem. Esam ekskluzīvi materiālu izplatītāji Baltijas valstīs. Mums ir meitas uzņēmumi arī Igaunijā un Lietuvā. Protams, ir klienti, kas brauc ar riteņiem un fano par to. Tomēr tagad Mapei vairāk investē futbolā, tā ka arī futbolisti varētu būt mūsu klienti. Uzņēmumam pieder futbola klubs Sassuolo, kas spēlē Itālijas A sērijā."

Lānss Ārmstrongs

"Ārmstrongs bija viens no Motorola līderiem. Kad es sāku braukt 1994. gadā, viņš jau bija aktuālais pasaules čempions, līdz ar to zināms un ar lielu vārdu. Mums bija ļoti labas attiecības, jo kopā daudz trenējāmies. Es nebiju tas braucējs, kurš Ārmstrongam nepatiktu vai pret kuru viņam būtu antipātijas. Viņam nepatika gan atsevišķas komandas, gan daži sportisti. Ārmstrongs necieta braucējus, kuri grūstījās, spiedās virsū, cīnījās ar elkoņiem, brauca agresīvi un pārgalvīgi, bet sacensību grūtākajā daļā, kad bija augsts temps, uzreiz atpalika, nespējot cīnīties ar lielajām zvaigznēm. Piemēram, viņam nepatika Arvis Piziks – aktīvs braucējs, kurš prata cīnīties par pozīciju grupā. Ārmstrongs viņu bieži nosauca dažādos vārdos. "Deviņdesmitajos gados pirms saslimšanas ar vēzi Ārmstrongs bija zināms kā viendienu klasiku speciālists, grandtūrēs spējot cīnīties par uzvarām atsevišķos posmos, bet ne kopvērtējumā. Jau tolaik Motorola laikos runāja, ka viņš varētu uzvarēt Tour de France. Ārmstrongam bija viss, lai to izdarītu. Pēc vēža viņš atgriezās vēl spēcīgāks. Vienmēr paticis viņa braukšanas stils – varēja izdarīt teju visu. Tāpēc man nebija pārsteigums, kad viņš tiešām uzvarēja tūrē. Tomēr reizēm biju pārsteigts, kā viņš to paveica, nevienam neatstājot variantus. Viņš parādīja, ka ir galvastiesu pārāks par visiem, kas bija iespaidīgi. Viņš vienmēr bija tāds, kurš gatavs par katru cenu uzvarēt. Izteikts amerikānis no Teksasas. Sīksts, riktīgs reindžers, Teksasas kovbojs, kā mēs viņu saucām."

Mūsdienās viņa uzvārds ir lamuvārds, bet pirms desmit gadiem – septiņkārtējs Tour de France čempions. 2012. gadā amerikānim visas Tour de France uzvaras tika atņemtas pēc milzu skandāla par dopinga lietošanu teju visas karjeras laikā. Pasaules slavu iemantoja pēc smagas cīņas ar vēzi deviņdesmito gadu beigās, trasē atgriežoties vēl spēcīgāks, spēdams sacensties un pārspēt niknākos konkurentus kalnos un individuālajos braucienos. Karjeras pirmsākumos pirms vēža specializējās viendienas klasikās. Joprojām nav atņemts 1993. gada pasaules čempiona tituls, lai gan jaunais amerikānis tolaik jau bija sācis aizraušanos ar dopingu. Ozers nepilnas trīs sezonas bija Ārmstrongam komandas biedrs Motorola sastāvā.

Arvis Piziks

"Es teiktu, ka Arvis bija vissuperīgākais komandas biedrs. Komandas biedrs ar lielo burtu. Esam kopā apēduši daudz pudu sāls. Varu teikt tikai pašu labāko. Ja būtu jāiet ar kādu izlūkos, ietu ar Arvi. Mācījāmies vienā skolā, Murjāņu sporta ģimnāzijā. Esam pazīstami jau kopš astoņdesmitajiem. Jau no Murjāņu laikiem kopīgi trenējāmies, bija kopīgas nometnes un sacensības. Vēlāk Beļģijā dzīvojām vienā dzīvoklī, lai gan braucām dažādās profesionālajās komandās. Dažreiz viens otram centāmies palīdzēt, ja bija iespēja. Speciāli viens otram neieriebām. Lielajā peletonā vienmēr labāk palīdzēt latviešiem un censties turēt to bariņu. Braucot sacensībās pretējās nometnēs, nevienam nav naida pret kādu. Nav kā citos sporta veidos, kur konkurentus mēdz ienīst. Šeit uzvar gudrākais, spēcīgākais un veiklākais, kurš tiek cienīts. Kad Arvis Novell komandā brauca kopā ar Taškentas teroru Džamolidinu Abdužaparovu, kurš bija pazīstams ar bīstamu sprinta stilu, un Vjačeslavu Jekimovu, viņa komandas statuss ļāva spuroties, tāpēc Ārmstrongam viņš nepatika."

Viens no izcilākajiem latviešu riteņbraucējiem. Pavasara klasiku un viendienu speciālists. Diezgan universāls braucējs – spēcīgs, ātrs sprintā un izturīgs. Latvijas izlases sastāvā izcīnīja astoto vietu 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs, vienlaikus palīdzot Dainim Ozolam gūt bronzas godalgu. Pēc tam Atlantā un Sidnejā bija labākais no latviešiem, ieņemot 18. un 22. vietu. Paveica lielu darbu Romāna Vainšteina uzvaras kaldināšanā 2000. gada pasaules čempionātā. Kopā ar Ozeru brauca Kolumbijas pusprofesionālajā komandā Ryalcao – Postobon, Latvijas izlases sastāvā un Murjāņu sporta ģimnāzijā.

Džordžs Hinkapijs

"Viņš bija lielas miesasbūves (191 cm, 83 kg – aut. piez.). Braucējs, kurš koncentrējās pavasara klasikām un grandtūrēs darīja melno darbu komandas labā, it sevišķi līdzenumos. Ļoti uzticams, goda vīrs, kurš komandas labā sevi nežēloja. Motorola bija viņa pirmā profesionālā komanda, un, kad es tur sāku braukt, viņš bija ļoti jauns (21 gads). Viņš par mani ir dažus gadus jaunāks. Tas, ka Džordžs nākotnē varēs uzvarēt sprintus un klasikas, bija skaidrs jau tolaik. Motorola bija daudzi lieli čempioni. Reti kurš no tās komandas kaut ko savā karjerā nesasniedza – Endrū Hampstens (1988. gada Giro d’Italia uzvarētājs), Bobijs Jūlihs (1998. gada Tour de France 3. vieta), Frenkijs Andreu (1996. gada Atlantas olimpiskajās spēlēs 4. vieta), Aksels Merkss (2004. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs 3. vieta) utt. Ziemā bija brīvais periods. Tad trenējāmies, bet parasti vēl vajadzēja atrast vietu, kur to darīt. Gadu pirms Atlantas olimpiskajām spēlēm ziemā trenējos ASV. Aizbraucu speciāli, lai apskatītu Atlantas trasi. Visu decembri vairāki Motorola komandas biedri kopīgi trenējāmies Dienvidkarolīnā. Sabrauca vairāki – Frenkijs, Džordžs, es un vēl daži. Tā mēs bariņš dzīvojām Džordža mājā un trenējāmies. Kā jau ASV, tā bija liela māja vismaz ar kādām piecām guļamistabām."

Ārmstronga uzticamākais palīgs un draugs. Kopā abi pēdējos gados vada podkāstu, kur apspriež un analizē lielākās riteņbraukšanas sacensības. 16 reižu pēc kārtas no pirmā līdz pēdējam posmam nobraucis Tour de France, kas ir ārkārtīgi grūti pārspējams rekords. Kopā ar Ozeru no 1994. līdz 1996. gadam brauca Motorola, bet karjeras lielākos panākumus guva US Postal Service sastāvā. Par dopinga lietošanu anulēti rezultāti no 2004. gada 31. maija līdz 2006. gada 31. jūlijam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Biļete uz Tokiju printējas(1)

Šajā pavasarī biju sasniedzis ļoti labu sportisko formu, tomēr pandēmija atcēla martā Slovākijas pilsētā Dudincē plānotās sacensības. Līdz ar to mani pirmie sezonas mači bija vien oktobrī Ukrainā, ...

Intervijas

Vairāk Intervijas


Portrets

Vairāk Portrets


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā