Pēdējos gados ieguldījumi pasīvi pārvaldītajos fondos būtiski auguši. "Indeksu fondi ir oficiāli uzvarējuši," 2024. gada sākumā vēstīja Morningstar. Tobrīd ASV pasīvi pārvaldītie fondi pirmo reizi kontrolēja vairāk aktīvu nekā to aktīvi pārvaldītie konkurenti. Šajā skaitā ietilpa gan tradicionālie kopieguldījumu (mutual) fondi, gan biržā tirgotie fondi (exchange traded fund (ETF)). Tomēr ārpus ASV pasīvi pārvaldītie fondi vēl nav tik populāri. Pārmaiņas notika pakāpeniski. 1976. gada augustā ASV investīciju kompānija Vanguard ieviesa pirmo publiski pieejamo indeksu fondu, kaut Wells Fargo banka jau iepriekš piedāvāja šāda fonda versiju saviem institucionālajiem klientiem. Pēc divdesmit gadiem ieguldījumi pasīvi pārvaldītajos fondos nebija īpaši pamanāmi uz kopējā tirgus fona. Tāpat vēl nebija pasīvi pārvaldītu obligāciju vai citu aktīvu fondu.
Aktīvās ieguldījumu stratēģijas bieži vien rada lielākus izdevumus ieguldītājiem, ņemot vērā pārvaldnieku izmaksas. Līdz ar to pēdējo desmit gadu laikā ieguldījumu naudas plūsmas ir pārvirzījušās uz pasīvajiem fondiem, jo investori meklē zemu izmaksu un plašu tirgu ieguldījumus. Tas atspoguļojas arī Latvijas pensiju plānu darbībā, kur populārāki ir kļuvuši indeksu fondi. Saskaņā ar Indeksu industrijas asociācijas datiem šobrīd pasaulē ir vairāk nekā trīs miljoni indeksu un aptuveni 13 tūkstošu ETF un ETN (exchange traded note; obligācijām līdzīgs parāda instruments). Vairāk nekā 96% indeksu netiek izmantoti investīciju produktiem, bet gan tāpēc, lai novērtētu tirgu un nozaru veselību un būtu atskaites punkts aktīvu pārvaldniekiem. Līdz ar to sīvā konkurence spiež pasīvo fondu pārvaldniekiem samazināt komisijas maksas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 25. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60